2 Corinthians (Latvian)

1

1:1b.2CO.001.001 Pāvils, saskaņā ar Dieva prātu Jēzus Kristus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem visā Ahajā:

1:2b.2CO.001.002 Žēlastība jums un miers no mūsu Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus!

1:3b.2CO.001.003 Slavēts lai Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, žēlsirdības Tēvs un katras iepriecināšanas Dievs,

1:4b.2CO.001.004 Kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās, lai arī mēs paši varētu iepriecināt tos, kas cieš visādas apspiešanas, ar to mācību, ar kādu Dievs mūs iepriecina.

1:5b.2CO.001.005 Jo kā Kristus ciešanas pārpilnīgi mūs piemeklē, tāpat pārpilnībā nāk pār mums iepriecinājumi caur Kristu.

1:6b.2CO.001.006 Bet ja mēs ciešam bēdas, tad tas jūsu pamācīšanai un pestīšanai; kad tiekam iepriecināti, tad tas jūsu iepriecināšanai; ja mēs tiekam pamudināti, tad tas jūsu pamudināšanai un glābšanai. Tas dara to, ka jūs panesat tās pašas ciešanas, kuras mēs ciešam,

1:7b.2CO.001.007 Lai mūsu cerība par jums būtu stipra, zinādami, ka jūs būsiet līdzdalībnieki iepriecinājumā, tāpat kā esat ciešanās.

1:8b.2CO.001.008 Jo mēs negribam jūs, brāļi, atstāt neziņā par mūsu bēdām, kas mūs piemeklēja Āzijā. Pārmērīgi un pāri spēkiem mēs bijām apspiesti, tā ka pat dzīvot apnika.

1:9b.2CO.001.009 Mēs sevī bijām pārliecināti, ka mums jāmirst, tā ka vairs nepaļāvāmies uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.

1:10b.2CO.001.010 Viņš mūs glābis un glābj no tik lielām briesmām: uz Viņu mēs ceram, ka Viņš arī turpmāk mūs glābs.

1:11b.2CO.001.011 Arī jūs palīdziet, aizlūgdami par mums, lai par mums piešķirto žēlastību, ko daudzi izlūguši, no daudzām mutēm tiktu izteikta pateicība par mums.

1:12b.2CO.001.012 Bet mūsu gods ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs sirds vienkāršībā un vaļsirdībā uz Dievu, ne miesīgā gudrībā, bet Dieva žēlastībā staigājam šinī pasaulē, it sevišķi starp jums.

1:13b.2CO.001.013 Jo mēs nerakstām jums cita nekā, kā tikai to, ko jūs lasījāt un atzināt. Bet es ceru, ka jūs līdz galam to atzīsiet.

1:14b.2CO.001.014 Un kā jūs pa daļai sapratāt, ka mēs esam jūsu gods, tā arī jūs esat mūsu - mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.

1:15b.2CO.001.015 Un šinī pārliecībā es agrāk gribēju aiziet pie jums, lai parādītu divkāršu labvēlību,

1:16b.2CO.001.016 Un no jums aiziet un Maķedoniju, bet no Maķedonijas atkal nākt pie jums, lai jūs mani pavadītu uz Jūdeju.

1:17b.2CO.001.017 Bet kad es tā lēmu, vai es to darīju vieglprātīgi? Vai mani nodomi ir tikai miesīgi nodomi, tā ka pie manis ir drīz ‘jā’, drīz ‘nē’?

1:18b.2CO.001.018 Bet kā Dievs ir uzticams, tā mūsu runa jums nav reizē ‘jā’ un ‘nē’.

1:19b.2CO.001.019 Jo Dieva Dēls Jēzus Kristus, ko es un Silvans, un Timotejs jums sludinājām, nav rezē ‘jā’ un ‘nē’, bet Viņā bija ‘jā’.

1:20b.2CO.001.020 Jo cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā ‘jā’: tāpēc arī caur Viņu ‘amen’ Dievam mums par godu.

1:21b.2CO.001.021 Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs svaidīja, ir Dievs.

1:22b.2CO.001.022 Viņš mūs apzīmogoja un deva Gara ķīlu mūsu sirdīs.

1:23b.2CO.001.023 Pie savas dvēseles piesaucu Dievu par liecinieku, ka es, jūs saudzēdams, negāju vairs uz Korintu ne tāpēc, ka mēs jūsu ticību gribētu pārvaldīt, bet lai palīdzētu jūsu priekā, jo jūs pastāvat ticībā.

2

2:1b.2CO.002.001 Bet es pats sevī apņēmos pie jums ar skumjām vairs nenākt.

2:2b.2CO.002.002 Jo ja es jūs apbēdinu, tad kas mani iepriecinās, ja ne tas, ko es apbēdināju?

2:3b.2CO.002.003 Tāpēc es jums to rakstīju, lai, atnākot, man nebūtu bēdas uz bēdām par tiem, par kuriem man vajadzēja priecāties; es uzticos jums visiem, jo mans ir arī jūsu visu prieks.

2:4b.2CO.002.004 Jo es jums rakstīju lielās bēdās un sirds bailēs, rūgti raudādams, nevis lai jūs skumtu, bet lai jūs zinātu, cik ļoti es jūs mīlu.

2:5b.2CO.002.005 Ja kāds apbēdināja, tad ne mani vien, bet, lai neapvainotu visus, pa daļai arī jūs.

2:6b.2CO.002.006 Tādam pietiek soda, ko vairākums viņam uzlicis.

2:7b.2CO.002.007 Pretēji tam labāk piedodiet un ieprieciniet viņu, lai to nenomāc pārāk lielas bēdas!

2:8b.2CO.002.008 Tāpēc es jūs uzaicinu, lai jūs parādītu viņam mīlestību.

2:9b.2CO.002.009 Jo tamdēļ es jums arī rakstīju, lai pārliecinātos par jums, vai jūs visā esat paklausīgi.

2:10b.2CO.002.010 Bet kam jūs ko piedevāt, tam arī es piedevu; jo ja es kādam piedevu, tad piedevu jūsu dēļ Kristus vārdā,

2:11b.2CO.002.011 Lai sātans mūs nepieviltu, jo viņa nodomi mums ir zināmi.

2:12b.2CO.002.012 Bet kad es nonācu Troadā Kristus evaņģēlija dēļ un durvis Kungā man bija atvērtas,

2:13b.2CO.002.013 Mans gars neatrada mieru, tāpēc ka nesastapu savu brāli Titu. Atvadījies no viņiem, es aizgāju uz Maķedoniju.

2:14b.2CO.002.014 Bet lai pateicība Dievam, kas mums liek uzvarēt Jēzū Kristū un caur mums izplata Viņa atziņas smaržu visās vietās,

2:15b.2CO.002.015 Jo Dievam mēs esam Kristus labā smarža tiem, kas tiek izglābti, un tiem, kas iet pazušanā:

2:16b.2CO.002.016 Vieniem gan nāves smarža nāvei, bet citiem dzīvības smarža dzīvībai. Un kas tam ir piemērots?

2:17b.2CO.002.017 Mēs neviltojam Dieva vārdu kā daudzi citi, bet mēs runājam no skaidras sirds kā no Dieva, - Dieva priekšā, Kristus vārdā.

3

3:1b.2CO.003.001 Vai mēs atkal sākam sevi ieteikt? Vai mums vajadzīgi ieteikšanas raksti pie jums vai no jums kā dažiem citiem?

3:2b.2CO.003.002 Jūs esat mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ko pazīst un lasa visi cilvēki.

3:3b.2CO.003.003 Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam sastādījuši un uzrakstījuši ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz miesīgām sirds plāksnēm.

3:4b.2CO.003.004 Bet tāda paļāvība mums ir uz Dievu caur Kristu;

3:5b.2CO.003.005 Ne tāpēc, ka mēs būtu no sevis spējīgi domāt it kā no sevis, bet mūsu spējas ir no Dieva.

3:6b.2CO.003.006 Viņš arī mums devis spējas kalpot Jaunajai derībai, ne burtam, bet garam, jo burts nokauj, bet gars atdzīvina.

3:7b.2CO.003.007 Bet ja kalpošanai nāvei, kas burtiem bija iekalta akmenī, bija tāda godība, ka Izraēļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs,

3:8b.2CO.003.008 Vai tad gara kalpošanai nebūs daudz lielāka godība?

3:9b.2CO.003.009 Ja jau pazudināšanas kalpošanai ir sava godība, tad daudz vairāk šī godība pārpilnībā ir taisnības kalpošanai.

3:10b.2CO.003.010 Toreizējā godība vairs nav godība šīs pārlieku lielās godības dēļ.

3:11b.2CO.003.011 Ja jau iznīcīgajam ir sava godība, tad jo vairāk godība ir tam, kas paliek.

3:12b.2CO.003.012 Tā kā mums ir tāda cerība, mēs rīkojamies lielā paļāvībā

3:13b.2CO.003.013 Un ne kā Mozus, kas apsedza savu vaigu, lai Izraēļa bērni neredzētu viņa sejā to, kam jāizzūd.

3:14b.2CO.003.014 Bet viņu prāts ir nocietināts. Jo līdz pat šai dienai, lasot Veco Derību, tas pats aizsegs paliek neatsegts (jo ar Kristu tas izzūd).

3:15b.2CO.003.015 Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, sega paliek pārklāta pār viņu sirdīm.

3:16b.2CO.003.016 Bet tikko kāds atgriežas pie Kunga, sega tiek noņemta.

3:17b.2CO.003.017 Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība.

3:18b.2CO.003.018 Un mēs visi, kad atklātām sejām skatāmies Kunga godībā, it kā no Kunga Gara tiekam pārveidoti tanī pat attēlā no spožuma spožumā.

4

4:1b.2CO.004.001 Tādēļ mēs nepagurstam, atrazdamies šinī kalpošanā, jo žēlsirdība mums to uzticējusi.

4:2b.2CO.004.002 Bet mēs, atteikušies no slepeniem, negodīgiem paņēmieniem, nedzīvojam viltībā un neviltojam Dieva vārdu. Mēs, atklāti sludinādami patiesību, novēlam sevi katrai cilvēku sirdsapziņai Dieva priekšā.

4:3b.2CO.004.003 Ja mūsu evaņģēlijs ir aizklāts, tad tikai tiem tas aizklāts, kas iet pazušanā.

4:4b.2CO.004.004 Neticīgajiem šīs pasaules dievs ir apstulbinājis prātu, lai tiem nespīdētu Dieva attēla - Kristus godības evaņģēlija gaisma.

4:5b.2CO.004.005 Jo mēs nesludinām paši sevi, bet mūsu Kungu Jēzu Kristu. Mēs esam jūsu kalpi Jēzū.

4:6b.2CO.004.006 Jo Dievs, kas lika no tumsas spīdēt gaismai, pats atspīdēja mūsu sirdīs, lai apgaismotu Dieva godības atzīšanu Jēzus Kristus vaigā.

4:7b.2CO.004.007 Bet šo dārgumu mēs glabājam māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu ne no mums, bet no Dieva.

4:8b.2CO.004.008 No visurienes mēs ciešam apspiešanu, bet neesam nomākti; esam trūkumā, bet neesam izmisuši.

4:9b.2CO.004.009 Mēs ciešam vajāšanas, bet neesam atstāti; tiekam satriekti, bet neejam bojā.

4:10b.2CO.004.010 Mēs vienmēr nesam Jēzus nāves ciešanas savās miesās, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā.

4:11b.2CO.004.011 Jo vienmēr mēs, kas dzīvojam, Jēzus dēļ esam padoti nāvei, lai Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā.

4:12b.2CO.004.012 Tātad nāve darbojas mūsos, dzīvība - jūsos.

4:13b.2CO.004.013 Bet mums ir tas pats ticības gars, kā rakstīts: Es ticēju, tāpēc es runāju; arī mēs ticam un tāpēc runājam,

4:14b.2CO.004.014 Zinādami, ka Tas, kas uzmodināja Jēzu, arī mūs uzmodinās līdz ar Jēzu un nostādīs kopā ar jums.

4:15b.2CO.004.015 Jo tas viss jūsu dēļ, lai ar daudzu pateicību pārpilnībā būtu žēlastība Dieva lielākam godam.

4:16b.2CO.004.016 Tāpēc mēs nepagurstam, un lai gan mūsu ārīgais cilvēks iznīkst, iekšējais tomēr diendienā atjaunojas.

4:17b.2CO.004.017 Jo tagadējās apspiešanas, kas ir īslaicīgas un vieglas, dod mums pārmērīgu, mūžīgu godību, kas atsver visu,

4:18b.2CO.004.018 Ja mēs neņemam vērā to, kas redzams, bet to, kas nav redzams. Jo tas, ko redzam, ir laicīgs, bet neredzamais ir mūžīgs.

5

5:1b.2CO.005.001 Kad mūsu šīs dzīves laicīgais miteklis būs nojaukts, mēs zinām, ka mums no Dieva ir mūžīgs mājoklis debesīs, kas nav rokām celts.

5:2b.2CO.005.002 Jo šinī mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērpti tanī mājoklī, kas ir no debesīm,

5:3b.2CO.005.003 Un, ja būsim ietērpti, nebūsim kaili.

5:4b.2CO.005.004 Jo mēs, šinī teltī būdami, apgrūtināti nopūšamies, negribēdami, lai mūs izģērbj, bet lai pārģērbj, dzīvei aprijot mirstīgo.

5:5b.2CO.005.005 Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis un devis Garu ķīlā.

5:6b.2CO.005.006 Tāpēc mums vienmēr ir stipra pārliecība un zinām, ka mēs, kamēr esam šinī miesā, no Kunga esam tālu,

5:7b.2CO.005.007 (Jo mēs vēl dzīvojam ticībā, bet ne redzēšanā.)

5:8b.2CO.005.008 Bet mums ir vēlēšanās un stipra griba labāk aiziet no šīs miesas un būt Kunga klātbūtnē.

5:9b.2CO.005.009 Un tāpēc mes cenšamies vai nu prombūtnē, vai klātbūtnē Viņam būt patīkami.

5:10b.2CO.005.010 Jo mums visiem jāstājas Kristus soģa krēsla priekšā, lai katrs saņemtu attiecīgi tam, ko viņš, būdams savā miesā, labu vai ļaunu darījis.

5:11b.2CO.005.011 Tātad, pazīdami bijību pret Kungu, mēs pārliecinām cilvēkus. Bet Dievs mūs pazīst, un es ceru, ka arī jūsu sirdsapziņas mūs pazīst.

5:12b.2CO.005.012 Mēs jums sevi atkal neieteicam, bet jums dodam iemeslu ar mums lepoties, lai jūs varētu atbildēt tiem, kas lielās ar ārišķīgo, bet ne ar to, kas sirdī.

5:13b.2CO.005.013 Ja aizraujamies līdz neprātam, tas Dievam; ja rīkojamies apdomīgi, tas jūsu labā.

5:14b.2CO.005.014 Jo Kristus mīlestība mūs skubina, kad apdomājam to: ja viens miris par visiem, tad mēs visi ir miruši.

5:15b.2CO.005.015 Bet par visiem mira Kristus, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev, bet Tam, kas par viņiem miris un augšāmcēlies.

5:16b.2CO.005.016 Tāpēc no šī brīža mēs neviena nepazīstam miesīgi; un ja mēs Kristu esam pazinuši miesīgi, tad tagad vairs tā nepazīstam.

5:17b.2CO.005.017 Tātad, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; vecais ir pagājis; lūk, viss kļuvis jauns.

5:18b.2CO.005.018 Bet viss no Dieva, kas mūs samierināja ar sevi caur Kristu un deva mums samierināšanās kalpošanu.

5:19b.2CO.005.019 Jo Dievs caur Kristu samierināja pasauli ar sevi, nepieskaitīdams tiem viņu grēkus un ielikdams mūsos samierināšanās vārdu.

5:20b.2CO.005.020 Kristus vietā mēs izpildām sūtību, it kā Dievs pamācītu caur mums. Kristus vietā mēs jūs lūdzam: samierinieties ar Dievu!

5:21b.2CO.005.021 To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu dēļ padarīja par grēku, lai mēs caur Viņu kļūtu Dieva taisnība.

6

6:1b.2CO.006.001 Būdami jūsu līdzstrādnieki, mēs atgādinām, lai jūs nesaņemtu Dieva žēlastību veltīgi.

6:2b.2CO.006.002 Jo Viņš saka: žēlastības laikā es tevi paklausīju un pestīšanas dienā es tev palīdzēju. Lūk, tagad ir žēlastības laiks, lūk, tagad pestīšanas diena.

6:3b.2CO.006.003 Mēs nevienam nekādu apgrēcību nedodam, lai mūsu kalpošana netiktu nopelta;

6:4b.2CO.006.004 Bet ka visā esam Dieva kalpi, mēs pierādām lielā pacietībā, bēdās, trūkumā un bailēs,

6:5b.2CO.006.005 Šaustīšanā, cietumos, uztraukumos, darbā, negulēšanā, gavēnī,

6:6b.2CO.006.006 Šķīstībā, zināšanā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā,

6:7b.2CO.006.007 Patiesības vārdā, Dieva spēkā, ar taisnības ieročiem pa labi un pa kreisi,

6:8b.2CO.006.008 Ar godu un negodu, ar neslavu un labu slavu, it kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr zināmi;

6:9b.2CO.006.009 Kā mirēji, un, lūk, mēs dzīvojam; kā šaustīti, bet nenonāvēti;

6:10b.2CO.006.010 Kā noskumuši, bet vienmēr priecīgī; kā trūkumcietēji, bet kas daudzus dara bagātus; kā tādi, kam nekā nav un tomēr ir viss.

6:11b.2CO.006.011 Korintieši, mēs jums atklāti sakām, mūsu sirds ir plaši atvērt.

6:12b.2CO.006.012 Mēs pret jums neesam šaursirdīgi, bet jūs pret mums esat šaursirdīgi.

6:13b.2CO.006.013 Tā kā jūs saņemat to pašu algu, es kā bērniem jums saku: kļūstiet arī jūs atvērtāki!

6:14b.2CO.006.014 Nevelciet jūgu kopā ar neticīgajiem, jo kas kopējs ir taisnībai ar netaisnību? Vai kāda sadraudzība gaismai ar tumsu?

6:15b.2CO.006.015 Bet kāda saskaņa Kristum ar Beliālu? Vai kāda daļa ir ticīgajam ar neticīgo?

6:16b.2CO.006.016 Bet kā sader Dieva svētnīca ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva svētnīca, kā Dievs to saka: es viņos mājošu un starp viņiem staigāšu, un es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.

6:17b.2CO.006.017 Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties, saka Kungs, un netīram nepieskarieties!

6:18b.2CO.006.018 Un es jūs pieņemšu, un es būšu jums Tēvs, un jūs būsiet mani dēli un meitas, saka visspēcīgais Kungs.

7

7:1b.2CO.007.001 Vismīļie, tā kā mums ir tādi apsolījumi, tīrīsimies no katra miesas un gara traipa un Dieva bijībā sekmēsim savu svēttapšanu!

7:2b.2CO.007.002 Pieņemiet mūs! Mēs nevienam neesam netaisnību nodarījuši, nevienu notiesājuši, nevienu apgājuši.

7:3b.2CO.007.003 Ne jūsu notiesāšanai es to saku, jo es jau agrāk teicu, ka jūs esat mūsu sirdīs, lai kopā mirtu un kopā dzīvotu.

7:4b.2CO.007.004 Es pilnīgi paļaujos uz jums, es esmu ļoti lepns uz jums. Iepriecinājuma pilns, es pārpilnībā izjūtu prieku visās mūsu bēdās.

7:5b.2CO.007.005 Jo, kad nonācām Maķedonijā, mūsu miesai nebija nekāda miera, bet izcietām visādas bēdas: no ārienes uzbrukumus, iekšienē bailes.

7:6b.2CO.007.006 Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, Titam atnākot, iepriecināja arī mūs.

7:7b.2CO.007.007 Bet nevien viņa atnākšana, bet arī iepriecinājums ar kādu jūs viņu iepriecinājāt, jo viņš mums stāstīja par jūsu rūpēm par mani, tā ka es vēl vairāk priecājos.

7:8b.2CO.007.008 Es nenožēloju, ka es jūs apbēdināju ar savu vēstuli. Ja man arī bija žēl, redzot, ka tā vēstule (kaut vai uz brīdi) jūs apbēdinājusi,

7:9b.2CO.007.009 Tad tagad es priecājos ne tāpēc, ka jūs bijāt noskumuši, bet tāpēc, ka noskumāt, lai gandarītu; jo jūs noskumāt pēc Dieva prāta, lai jūs mūsu dēļ nekādā ziņā neciestu zaudējumu.

7:10b.2CO.007.010 Jo Dievam patīkamas skumjas rada noteiktu gandarījumu pestīšanai, bet pasaulīgās skumjas nes nāvi.

7:11b.2CO.007.011 Jo, lūk, tās pašas Dievam patīkamās skumjas, ar kādām es jūs apbēdināju, kādu rūpību tās jūsos radījušas, arī aizstāvēšanos, arī īgnumu, arī bailes, arī ilgas, arī centību, arī nosodīšanu! Katrā ziņā jūs pierādījāt, ka jūs šinī lietā neesat vainojami.

7:12b.2CO.007.012 Tātad, ja es jums rakstīju, tad ne tā dēļ, kas padarīja netaisnību, un arī ne cietēja dēļ, bet lai parādītu tās rūpes, kas mums ir jūsu labā

7:13b.2CO.007.013 Dieva priekšā. Tāpēc mēs esam apmierināti. Bet mūsu apmierinājumā mēs vēl vairāk priecājamies par Tita prieku, jo jūs visi atspirdzinājāt viņa garu.

7:14b.2CO.007.014 Un ja es jūs kaut kā viņam esmu cildinājis, tad neesmu palicis kaunā, bet kā viss, ko jums runājām, ir patiesība, tā arī mūsu cildināšana Titam ir bijusi patiesība;

7:15b.2CO.007.015 Un, atminoties visu jūsu paklausību, viņa sirds vēl vairāk ir jums pievērsusies, jo jūs viņu uzņēmāt bijībā un bailēs.

7:16b.2CO.007.016 Es priecājos, ka es visā varu uz jums paļauties.

8

8:1b.2CO.008.001 Bet mēs jums, brāļi, ziņojam par Dieva žēlastību, kas dota Maķedonijas draudzēm.

8:2b.2CO.008.002 Jo viņiem, lai gan daudz bēdu pārbaudītiem, prieks bija pārpilnībā; un viņi, paši dzīvodami lielā trūkumā, bija ļoti bagāti savā sirsnībā.

8:3b.2CO.008.003 Es apliecinu par viņiem, ka tie attiecīgi savām spējām un pat pāri spējām bijuši labvēlīgi.

8:4b.2CO.008.004 Mūs pierunādami, viņi ļoti lūdza mūsu atļauju piedalīties svēto pabalstīšanā.

8:5b.2CO.008.005 Un pāri mūsu cerībām viņi vispirms ziedoja sevi Kungam un tad mums saskaņā ar Dieva prātu.

8:6b.2CO.008.006 Tad mēs lūdzām Titu: kā viņš iesācis, tā lai arī pabeidz pie jums šo mīlestības darbu.

8:7b.2CO.008.007 Bet tā kā jūs visā esat bagāti: gan ticībā, gan vārdos, gan zināšanā, gan visādos centienos un klāt vēl jūsu mīlestībā iepretim mums, tad esiet bagāti arī šinī mīlestības darbā!

8:8b.2CO.008.008 To es nesaku pavēlēdams, bet, ievērojot citu centību, pārbaudu jūsu mīlestības īstenību.

8:9b.2CO.008.009 Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, būdams bagāts, jūsu dēļ kļuvis nabags, lai Viņa nabadzībā jūs kļūtu bagāti.

8:10b.2CO.008.010 Šinī gadījumā es dodu šādu padomu: tas jums derīgi, ka jūs pagājušā gadā iesākāt nevien ar darbu, bet arī ar labu gribu.

8:11b.2CO.008.011 Bet tagad izpildiet to arī darbā, lai labprātīgai gribai seko arī izpildīšana no tā, kas jums ir!

8:12b.2CO.008.012 Ja laba griba ir, tad tā labpatīkama tanī, kas ir, bet ne no tā, kā nav.

8:13b.2CO.008.013 Jo nedrīkst būt, ka citu atvieglošana jūs novestu trūkumā; te jābūt vienlīdzībai.

8:14b.2CO.008.014 Tagadējā laikā jūsu pārpilnība lai palīdz viņu trūkumam, un viņu pārpilnība lai aizpilda jūsu trūkumu, lai būtu vienlīdzība, kā ir rakstīts:

8:15b.2CO.008.015 Kam bija daudz, tam nebija pārpilnības; kam bija maz, tas necieta trūkumu.

8:16b.2CO.008.016 Bet lai pateicība Dievam, kas Titam sirdī devis tādu pat rūpību par jums.

8:17b.2CO.008.017 Jo viņš, pieņēmis manu uzaicinājumu un būdams centības pilns, labprātīgi aizceļoja pie jums.

8:18b.2CO.008.018 Reizē ar viņu mēs nosūtījām brāli, kā gods evaņģēlija sludināšanā izpaudies visās draudzēs.

8:19b.2CO.008.019 Un nevien tas, bet draudzes viņu iecēlušas par mūsu ceļojuma pavadoni šinī mīlestības darbā, ko mēs strādājam Kunga godam un mūsu labās gribas pierādīšanai.

8:20b.2CO.008.020 Tā mēs izvairāmies, lai kāds mūs nenopeltu bagātīgo dāvanu dēļ, ko esam savākuši;

8:21b.2CO.008.021 Jo mēs rūpējamies nevien par to, kas labs Dievam, bet arī cilvēkiem.

8:22b.2CO.008.022 Viņiem līdz mēs nosūtījām mūsu brāli, kura centību mēs bieži daudzos gadījumos esam pārbaudījuši; tagad, pilnīgi paļaudamies uz jums, viņš kļuvis vēl centīgāks.

8:23b.2CO.008.023 Kas attiecas uz Titu, tad viņš ir mans līdzgaitnieks un līdzstrādnieks jūsu labā; kas attiecas uz mūsu brāļiem, tad viņi ir draudžu sūtņi un Kristus gods.

8:24b.2CO.008.024 Tātad parādiet viņiem savu mīlestību un attaisnojiet mūsu labo atsauksmi par jums visu draudžu priekšā!

9

9:1b.2CO.009.001 Bet man ir lieki rakstīt jums par palīdzības darbu svētajiem.

9:2b.2CO.009.002 Jo es pazīstu jūsu centīgo garu, par ko es jūs cildināju maķedoniešiem. Arī Ahaja no pagājuša gada bijusi sagatavota, bet jūsu centība pamudinājusi daudzus citus.

9:3b.2CO.009.003 Bet es nosūtīju brāļus, lai jūs (kā jau sacīju) būtu sagatavoti un mūsu dižošanās par jums šinī ziņā nebūtu tukša;

9:4b.2CO.009.004 Lai tad, ja maķedonieši kopā ar mani atnāktu un atrastu jūs nesagatavotus, mums (neteiksim jums) nebūtu jānosarkst šīs lietas dēļ.

9:5b.2CO.009.005 Tāpēc man šķita, ka ir nepieciešami lūgt brāļus, lai viņi jau iepriekš aiziet pie jums un lai sagatavo šo apsolīto svētību tā, ka tā būtu gatava kā svētība, bet ne kā skopums.

9:6b.2CO.009.006 Bet to es saku: kas skopi sēj, tas skopi pļaus; un kas svētīgi sēj, tas svētīgi pļaus.

9:7b.2CO.009.007 Katrs lai dara, kā viņš savā sirdī apņēmies, ne skumdams un ne spiests, jo augstsirdīgu devēju Dievs mīl.

9:8b.2CO.009.008 Bet Dievs ir spējīgs dot jums bagātīgi visādas žēlastības, lai jums vienmēr visā būtu visāda pārticība un jūs būtu bagāti visādiem labiem darbiem.

9:9b.2CO.009.009 Kā rakstīts: Viņš ir izbēris, devis nabagiem, Viņa taisnība paliek mūžīgi mūžos. (Ps 111,9)

9:10b.2CO.009.010 Bet kas dod sēklu sējējam, dos arī maizi ēšanai un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem,

9:11b.2CO.009.011 Lai jums, kas visā bagāti, pārpilnībā būtu katra labsirdība, kas mūsos rada pateicību Dievam.

9:12b.2CO.009.012 Jo šis palīdzības darbs ne tikai aizpildīs to, kas trūkst svētajiem, bet pārpilnībā radīs arī daudz pateicības Dievam.

9:13b.2CO.009.013 Šīs sekmīgās labdarības dēļ viņi godina Dievu par jūsu paklausības apliecinājumu Kristus evaņģēlijam un labvēlīgo palīdzību viņiem un citiem,

9:14b.2CO.009.014 Un viņi, lūgdami Dievu par jums, ilgojas pēc jums pārlieku lielās Dieva žēlastības dēļ, kas ir jūsos.

9:15b.2CO.009.015 Dievam lai pateicība par Viņa neizsakāmo dāvanu!

10

10:1b.2CO.010.001 Bet es, Pāvils, kas jūsu klātbūtnē esot pazemīgs, bet prombūtnē drošsirdīgs pret jums, lūdzu jūs Kristus lēnprātības un laipnības dēļ.

10:2b.2CO.010.002 Un es jūs lūdzu, lai man nevajadzētu, pie jums esot, uzstāties ar tādu drošsirdību, ar kādu esmu apņēmies uzstāties pret dažiem, kas domā, ka mēs dzīvojam miesai.

10:3b.2CO.010.003 Jo mēs gan miesā dzīvojam, bet nekarojam miesīgi.

10:4b.2CO.010.004 Mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet ar Dievu tie ir spējīgi sagraut cietokšņus; mēs apgāžam lēmumus

10:5b.2CO.010.005 Un katru augstprātību, kas paceļas pret Dieva atzīšanu, un ņemam gūstā visus prātus, lai tie kalpotu Kristum.

10:6b.2CO.010.006 Un esam gatavi nosodīt katru nepaklausību, tiklīdz jūsu paklausība būs pilnīga.

10:7b.2CO.010.007 Vērojiet to, kas acu priekšā! Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, tad lai tas pats sevi padomā: kā viņš pieder Kristum, tā arī mēs.

10:8b.2CO.010.008 Un ja es vēl vairāk lepotos ar varu, ko Kungs mums devis jūsu stiprināšanai, bet ne jūsu graušanai, arī tad es nepalikšu kaunā.

10:9b.2CO.010.009 Bet nedomājiet, ka es ar vēstulēm gribētu jūs iebaidīt!

10:10b.2CO.010.010 Jo tie gan saka, ka viņa vēstules ir svarīgas un spēcīgas, bet viņa personīgā uzstāšanās ir vāja, un viņa runa nenozīmīga.

10:11b.2CO.010.011 Tādi lai iegaumē sekojošo: kādi mēs esam prombūtnē vārdos savās vēstulēs, tādi arī klātesot darbos.

10:12b.2CO.010.012 Jo mēs neuzdrošināmies sevi pieskaitīt vai pielīdzināt tādiem, kas sevi ieteic; bet mēs mērojam sevi pēc tā, kas mēs sevī esam un salīdzinām sevi ar mums pašiem.

10:13b.2CO.010.013 Bet mēs neleposimies pārmērīgi, bet saskaņā ar mēra paraugu, ko Dievs mums spraudis. Pēc šī mēra mēs sniedzamies līdz jums.

10:14b.2CO.010.014 Mēs nepārspīlējam, it kā mēs nebūtu nonākuši līdz jums; mēs taču atnesām jums Kristus evaņģēliju.

10:15b.2CO.010.015 Mēs bez mēra nelielīsimies ar svešiem darbiem, bet mēs ceram, ka, pieaugot jūsu ticībai, mēs savas darbības apjomā iegūsim jūsu atzinību pārpilnībā,

10:16b.2CO.010.016 Lai varētu sludināt evaņģēliju pāri jūsu robežām, nemaz nedižojoties ar to, kas jau padarīts svešā darba laukā.

10:17b.2CO.010.017 Bet kas lielās, lai lielās Kungā!

10:18b.2CO.010.018 Jo ne tas ir cienīgs, kas sevi ieteic, bet ko Kungs ieteic.

11

11:1b.2CO.011.001 Kaut jūs mazliet paciestu mani manā neprātībā! Bet jūs jau ciešat mani.

11:2b.2CO.011.002 Jo es cenšos par jums ar Dieva centību; es saderināju jūs vienam Vīram, lai kā nevainīgu jaunavu stādītu Kristum priekšā.

11:3b.2CO.011.003 Bet es baidos, ka jūs neatkristu no Kristus vienkāršības un jūsu domas netiktu sagandētas, tāpat kā čūska pievīla Ievu ar savu viltību.

11:4b.2CO.011.004 Bet ja kāds nāk un sludina citu Kristu nekā to, ko esam sludinājuši, vai saņemat citu garu nekā to, ko esat saņēmuši, vai citu evaņģēliju, nekā to, ko pieņēmuši, tad jūs to labprāt ciešat.

11:5b.2CO.011.005 Man šķiet, ka es ne mazāk par tiem dižapustuļiem esmu darījis.

11:6b.2CO.011.006 Lai arī es esmu neveikls runāšanā, tad tomēr ne atziņā; to mēs jums visumā pierādījām.

11:7b.2CO.011.007 Vai tad es esmu grēkojis, sevi pazemodams, lai jūs paaugstinātu? Jo es sludināju Dieva evaņģēliju bez atlīdzības.

11:8b.2CO.011.008 Citas draudzes es esmu izmantojis, saņemdams no tām pabalstu, lai kalpotu jums.

11:9b.2CO.011.009 Un kad biju pie jums un cietu trūkumu, es nevienu neapgrūtināju, bet to, kas man trūka, aizpildīja brāļi, kas man atnāca no Maķedonijas; jums es visā kalpoju un kalpošu bez apgrūtināšanas.

11:10b.2CO.011.010 Kā Kristus patiesība manī ir, tā šo godu Ahajas apgabalā neviens man nevar atņemt.

11:11b.2CO.011.011 Kāpēc? Vai tāpēc, ka es jūs nemīlu? Dievs to zina!

11:12b.2CO.011.012 Bet ko es daru, to arī darīšu, lai nedotu iespēju tiem, kas meklē izdevību savai lielībai, līdzināties ar mums.

11:13b.2CO.011.013 Jo tādi viltus apustuļi ir viltīgi strādnieki, kas izliekas par Kristus apustuļiem.

11:14b.2CO.011.014 Nav arī brīnums, jo pats sātans izliekas par gaismas eņģeli!

11:15b.2CO.011.015 Tāpēc nav nekas sevišķs, ja viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; bet kādi viņu darbi, tāds būs arī gals.

11:16b.2CO.011.016 Es atkal saku (lai neviens netur mani par neprātīgu; bet ja jau tā, tad pieņemiet mani kā neprātīgu, lai arī es varētu mazliet palielīties).

11:17b.2CO.011.017 Ko es saku šinī dižošanās lietā, to es nesaku pēc Dieva prāta, bet it kā neprātā.

11:18b.2CO.011.018 Bet ja daudzi lielās tanī, kas attiecas uz miesu, tad arī es lielīšos.

11:19b.2CO.011.019 Jo jūs, paši prātīgi būdami, labprāt ciešat neprātīgos.

11:20b.2CO.011.020 Jūs panesat, ja kāds jūs verdzina, ja kāds izmanto, ja kāds ko atņem, ja kāds lielās, ja kāds jūs sit sejā.

11:21b.2CO.011.021 Sev par kaunu es saku, ka šinī ziņā mēs bijām vāji. Bet ja kāds uzdrošinās lepoties (to saku neprātā), tad uzdrošinos arī es.

11:22b.2CO.011.022 Tie ir ebreji, arī es; tie ir izraēlieši, arī es; tie ir Ābrahama pēcnācēji, arī es.

11:23b.2CO.011.023 Tie ir Kristus kalpi (es runāju kā neprātīgais), vēl vairāk es tāds esmu: daudzos darbos, vairākkārt cietumos, bezmēra šaustīšanā, bieži nāves briesmās.

11:24b.2CO.011.024 No jūdiem piecas reizes saņēmu pa četrdesmit sitienu, atskaitot vienu.

11:25b.2CO.011.025 Trīs rezes tiku rīkstēm šaustīts, vienreiz akmeņiem mētāts, trīs reizes izcietu kuģa bojā eju, diennakti biju jūras dzelmē;

11:26b.2CO.011.026 Bieži biju ceļojumos, upju briesmās, laupītāju apdraudēts, briesmas man draudēja no savas tautas, briesmas no pagāniem, biju briesmās pilsētās, briesmās tuksnesī, briesmās uz jūras, briesmas draudēja no viltus brāļiem;

11:27b.2CO.011.027 Darbā un pūlēs, daudz negulētās naktīs, badā un slāpēs, daudzos gavēņos, saltumā un kailumā.

11:28b.2CO.011.028 Bez tam vēl viss pārējais, arī ikdienas drūzma ap mani un rūpes par visām draudzēm.

11:29b.2CO.011.029 Ja kāds ir nespēcīgs, vai es nekļūstu nespēcīgs? Ja kāds tiek ieļaunots, vai es neiedegos?

11:30b.2CO.011.030 Ja jau jādižojas, tad dižošos ar savu vājību.

11:31b.2CO.011.031 Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs zina, ka es nemeloju. Viņam gods mūžīgi!

11:32b.2CO.011.032 Damaskā ķēniņa Aretas zemes pārvaldnieks apsargāja pilsētu, lai mani notvertu;

11:33b.2CO.011.033 Bet caur logu grozā mani nolaida pāri mūrim, un tā es izglābos no viņu rokām.

12

12:1b.2CO.012.001 Ja jau jālielās (lai gan tas nepieklājas), tad es pāriešu uz Kunga parādībām un atklāsmēm.

12:2b.2CO.012.002 Kristū es pazīstu cilvēku, kas pirms četrpadsmit gadiem, nezinu, vai miesā, nezinu arī, vai ārpus miesas, Dievs to zina, tika aizrauts trešajās debesīs.

12:3b.2CO.012.003 Un es zinu, ka šis cilvēks vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina,

12:4b.2CO.012.004 Tika aizrauts paradīzē un dzirdēja noslēpumainus vārdus, ko cilvēks nedrīkst izrunāt.

12:5b.2CO.012.005 Ar viņu es lielīšos, bet ar sevi es nelielīšos, kā vienīgi ar savām vājībām.

12:6b.2CO.012.006 Ja arī es gribēšu dižoties, es nebūšu neprātīgs, jo es teikšu patiesību; bet es atturos, lai kāds par mani nedomātu vairāk par to, ko tas manī saskata un ko no manis dzird.

12:7b.2CO.012.007 Bet lai atklāsmju daudzums mani neizceltu, manā miesā ir dots dzelonis, sātana eņģelis, kas mani pļaukā.

12:8b.2CO.012.008 Tāpēc es trīs reizes lūdzu Kungu, lai tas no manis atkāptos.

12:9b.2CO.012.009 Un Viņš man sacīja: Tev pietiek manas žēlastības, jo spēks nespēkā kļūst pilnīgs. Tāpēc es labprāt dižošos savā nespēkā, lai Kristus spēks mājotu manī.

12:10b.2CO.012.010 Kristus dēļ man patīk manas vājības, nievāšanas, posts, vajāšanas, apspiešana; jo, būdams nespēcīgs, es esmu spēcīgs.

12:11b.2CO.012.011 Es esmu kļuvis neprātīgs; jūs mani pie tā novedāt. Jums gan vajadzēja mani ieteikt, jo es nemaz neesmu zemāks par tiem, kas ir dižapustuļi, kaut gan nekas neesmu.

12:12b.2CO.012.012 Tomēr manas apustuliskās sūtības pazīmes jums ir pierādītas pacietībā, zīmēs, brīnumos un spēkā.

12:13b.2CO.012.013 Un kas būtu tas, ko jūs būtu mazāk par citām draudzēm saņēmuši, ja ne tas, ka es jūs neapgrūtināju? Piedodiet man šo netaisnību!

12:14b.2CO.012.014 Lūk, trešo reiz es esmu gatavs pie jums iet un neapgrūtināšu jūs; jo es nemeklēju to, kas jums ir, bet jūs pašus. Jo nav vajadzīgs, ka bērni krātu mantu vecākiem, bet vecāki bērniem.

12:15b.2CO.012.015 Un par jūsu dvēselēm es ļoti labprāt uzupurēšu visu, arī pats sevi uzupurēšu, lai gan, jo vairāk es jūs mīlu, pats tieku mazāk mīlēts.

12:16b.2CO.012.016 Bet lai! Apgrūtinājis es jūs neesmu, bet es, būdams veikls, esot ieguvis jūs ar viltu.

12:17b.2CO.012.017 Vai caur tiem, kurus pie jums sūtīju, esmu jūs piemānījis?

12:18b.2CO.012.018 Es lūdzu Titu un sūtīju viņam līdz brāli. Vai Tits jūs piemānīja? Vai mēs nedarbojāmies vienā un tanī pat garā, tanīs pat pēdās?

12:19b.2CO.012.019 Jūs, laikam, sen jau domājat, ka mēs attaisnojamies jūsu priekšā? Mēs runājam Dieva priekšā Kristus vārdā. Vismīļie, tas viss jūsu pamācīšanai!

12:20b.2CO.012.020 Es baidos, lai atnācis neatrastu jūs tādus, kādus es nevēlos; un ka jūs neatrastu mani tādu, kādu jūs nevēlaties; lai nebūtu starp jums ķildu, skaudības, dusmu, ienaida, goda laupīšanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības.

12:21b.2CO.012.021 Un kad atkal atnākšu, lai Dievs mani nepazemo jūsu priekšā un lai man nebūtu par daudziem jāskumst, kas agrāk grēkojuši, bet nav gandarījuši par nešķīstību un bezkaunību, un izlaidību, ko tie darījuši.

13

13:1b.2CO.013.001 Lūk, trešo reiz es nāku pie jums. Ikviena lieta tiks izšķirta, diviem vai trim lieciniekiem liecinot.

13:2b.2CO.013.002 Pie jums būdams, es sacīju un tagad prombūtnē saku tiem, kas agrāk grēkojuši, un visiem pārējiem, ka nesaudzēšu tos, kad atkal atnākšu.

13:3b.2CO.013.003 Vai jūs meklējat pierādījumu tam, ka manī runā Kristus? Viņš jūsos nav bezspēcīgs, bet Viņš jūsos varens.

13:4b.2CO.013.004 Lai gan Viņš krustā sists nespēkā, bet dzīvo Dieva spēkā. Arī mēs Viņā esam nespēcīgi, bet mēs dzīvosim starp jums līdz ar Viņu Dieva spēkā.

13:5b.2CO.013.005 Pārbaudiet paši sevi, vai esat ticīgi, pārbaudiet sevi! Vai jūs sevī neatzīstat, ka Kristus ir jūsos? Ja nē, tad jūs esat neuzticīgi.

13:6b.2CO.013.006 Bet es ceru, ka jūs atzīsiet, ka mēs esam uzticīgi.

13:7b.2CO.013.007 Un mēs lūdzam Dievu, lai jūs nedarītu nekā ļauna ne tāpēc, lai mūs uzskatītu par uzticīgiem, bet lai jūs darītu labu un mēs būtu it kā nederīgi.

13:8b.2CO.013.008 Jo mēs nekā nespējam pret patiesību, bet par patiesību.

13:9b.2CO.013.009 Mēs priecājamies, ka mēs esam vāji, bet jūs stipri. To arī izlūdzamies, lai jūs būtu pilnīgi.

13:10b.2CO.013.010 Tāpēc es jums šo rakstu prombūtnē, lai, pie jums esot, man nevajadzētu bargāk rīkoties saskaņā ar to varu, ko Kungs man devis celšanai, bet ne graušanai.

13:11b.2CO.013.011 Bez tam, brāļi, esiet līksmi, topiet pilnīgi, ieprieciniet viens otru, esiet vienprātīgi, uzturiet mieru: un miera un mīlestības Dievs būs ar jums.

13:12b.2CO.013.012 Sveiciniet viens otru ar svētu skūpstu! Visi svētie jūs sveicina.

13:13b.2CO.013.013 Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība, un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem! Amen.