Romans (Latvian)

1

1:1b.ROM.001.001 Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam,

1:2b.ROM.001.002 Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem

1:3b.ROM.001.003 Par savu Dēlu, kas pēc miesas Viņam cēlies no Dāvida cilts,

1:4b.ROM.001.004 Kas svētdarītājā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem spēkā parādījās Dieva Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus.

1:5b.ROM.001.005 Caur Viņu mēs saņēmām žēlastību un apustuļa sūtību pakļaut visas tautas ticībai Viņa vārda dēļ.

1:6b.ROM.001.006 Tanī arī jūs esat Jēzus Kristus aicināti.

1:7b.ROM.001.007 Visiem Dieva mīļotājiem, aicinātajiem svētajiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus!

1:8b.ROM.001.008 Vispirms es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.

1:9b.ROM.001.009 Jo Dievs, kuram es savā garā Viņa Dēla evaņģēlijā kalpoju, ir mans liecinieks, ka es jūs bez mitēšanās pieminu.

1:10b.ROM.001.010 Savās lūgšanās, pastāvīgi lūgdams, lai man saskaņā ar Dieva prātu kādreiz kaut kā pašķirtos ceļš aiziet pie jums.

1:11b.ROM.001.011 Jo es ilgojos jūs redzēt, lai sniegtu jums kādu garīgu žēlastības dāvanu jūsu stiprināšanai,

1:12b.ROM.001.012 Tas ir, reizē ar jums gūtu iepriecinājumu savstarpējā ticībā, jūsējā un manējā.

1:13b.ROM.001.013 Bet es, brāļi, negribu atstāt jūs neziņā par to, ka es vairākkārt biju apņēmies jūs apmeklēt, lai iegūtu kādu augli arī starp jums tāpat kā starp pārējām tautām, (bet līdz šim tiku aizkavēts).

1:14b.ROM.001.014 Grieķiem un barbariem, mācītiem un nemācītiem es esmu parādnieks.

1:15b.ROM.001.015 Tāpēc (kas attiecas uz mani) es esmu gatavs sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā.

1:16b.ROM.001.016 Es nekaunos evaņģēlija, jo tas ir Dieva spēks katra ticīgā pestīšanai, vispirms jūda, tad grieķa.

1:17b.ROM.001.017 Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: Taisnīgais dzīvo no ticības. (Hab.2,4)

1:18b.ROM.001.018 Jo Dieva dusmas parādās no debesīm pār katru to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā,

1:19b.ROM.001.019 Jo kas par Dievu zināms, tas viņiem pasludināts, jo Dievs viņiem to ir atklājis.

1:20b.ROM.001.020 Jo tas, kas Viņā neredzams, un Viņa mūžīgais spēks, un dievība no pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi Viņa darbos; tāpēc viņi ir neattaisnojami.

1:21b.ROM.001.021 Jo tie, pazinuši Dievu, negodināja Viņu kā Dievu un nebija Viņam pateicīgi, bet savās domās kļuva tukši, un viņu neprātīgā sirds tika aptumšota;

1:22b.ROM.001.022 Apgalvodami, ka viņi ir gudri, tie kļuva nelgas;

1:23b.ROM.001.023 Un nemirstīgā Dieva godību tie apmainīja pret iznīcīgajiem cilvēkiem un putniem, un četrkājaiņiem, un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

1:24b.ROM.001.024 Tāpēc Dievs viņus atstājis viņu siržu kārībām un nešķīstībai, lai tie paši apgānītu savas miesas.

1:25b.ROM.001.025 Dieva patiesību tie apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam, kas lai augsti teikts mūžīgi mūžos. Amen.

1:26b.ROM.001.026 Tāpēc Dievs tos atstājis kauna pilnām kārībām, jo viņu sievietes dabisko kopdzīvi apmainījušas pret pretdabisko.

1:27b.ROM.001.027 Tāpat arī vīrieši, atstādami dabisko kopdzīvi ar sievietēm, iedegās kaislībās viens pret otru, piekopdami netiklību vīrietis ar vīrieti un saņemdami nopelnīto sodu par saviem maldiem paši pie sevis.

1:28b.ROM.001.028 Un tāpēc, ka viņi neuzskatīja Dieva atzīšanu par vajadzīgu, Dievs tos atstāja izvirtušām tieksmēm, lai tie darītu to, kas neklājas.

1:29b.ROM.001.029 Viņi ir visādām netaisnībām, ļaunprātībām, netiklībām, mantkārībām, ļaunumiem pārpildīti; viņi ir pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, nedarbu, mēlnesības;

1:30b.ROM.001.030 Viņi ir neslavas cēlāji, Dieva nīdēji, ķengātāji, augstprātīgi, lielīgi, ļaunumu izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem,

1:31b.ROM.001.031 Neprātīgi, nesaticīgi, cietsirdīgi, neuzticīgi, nežēlīgi.

1:32b.ROM.001.032 Lai gan viņi Dieva taisnību pazina, tie nenojauta, ka tie, kas tā dara, ir pelnījuši nāvi; un ne tikai tie, kas tā dara, bet arī tie, kas darītājiem piekrīt.

2

2:1b.ROM.002.001 Tāpēc neviens cilvēks, kas tiesā, nepaliek bez vainas, jo, citu tiesādams, tu notiesā pats sevi, jo tu dari to, ko tu nosodi.

2:2b.ROM.002.002 Mēs zinām, ka Dievs spriež taisnīgu tiesu tiem, kas tā dara.

2:3b.ROM.002.003 Bet vai tu, cilvēk, kas tiesā tos, kas tā dara, bet pats dari to pašu, domā, ka tu izbēgsi Dieva tiesai?

2:4b.ROM.002.004 Vai tu nicini Viņa labuma un pacietības, un lēnprātības bagātību, neapzinādamies, ka Dieva labvēlība ved tevi pie atgriešanās?

2:5b.ROM.002.005 Bet tavas stūrgalvības un negandarītājas sirds dēļ tu krāj dusmas Dieva dusmu un taisnīgās tiesas parādīšanās dienai.

2:6b.ROM.002.006 Viņš katram atlīdzinās saskaņā ar tā darbiem:

2:7b.ROM.002.007 Tiem, kas, pacietībā labus darbus darīdami, meklē svētlaimību un godu, un neiznīcību, - ar mūžīgo dzīvi,

2:8b.ROM.002.008 Bet tiem, kas pretojas un nemeklē patiesību, bet nododas netaisnībai, - ar dusmām un bardzību.

2:9b.ROM.002.009 Bēdas un apspiešana ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, vispirms jūdam un arī grieķim.

2:10b.ROM.002.010 Bet svētlaimība un gods, un miers ikvienam, kas dara labu, vispirms jūdam un arī grieķim,

2:11b.ROM.002.011 Jo Dievs neuzlūko cilvēka personu.

2:12b.ROM.002.012 Jo tie, kam nebija likuma un ir grēkojuši, bez likuma ies pazušanā; bet tie, kam bija likums un ir grēkojuši, pēc likuma tiks tiesāti.

2:13b.ROM.002.013 Jo ne likuma dzirdētāji ir taisnīgi Dieva priekšā, bet gan likuma izpildītāji būs taisnīgi.

2:14b.ROM.002.014 Jo ja pagāni, kam likuma nav, dabiski izpilda to, ko likums prasa, tad viņi paši ir sev likums, lai gan viņiem tāda likuma nav.

2:15b.ROM.002.015 Viņi rāda darbos, ka likums ierakstīts viņu sirdīs; viņu sirdsapziņa ir viņu lieciniece, un to domas viena otru vai nu apsūdzēs, vai arī aizstāvēs

2:16b.ROM.002.016 Tanī dienā, kad Dievs tiesās cilvēku noslēpumus saskaņā ar manu evaņģēliju caur Jēzu Kristu.

2:17b.ROM.002.017 Bet ja tu saucies jūds un paļaujies uz likumu, un lepojies, ka tev ir Dievs,

2:18b.ROM.002.018 Un tu pazīsti Viņa prātu un, likuma pamācīts, tu atzīsti labāko,

2:19b.ROM.002.019 Tu apzinies, ka tu esi aklo vadonis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,

2:20b.ROM.002.020 Nesaprātīgo audzinātājs, nepieaugušo skolotājs, kam likumā dota zināšanas un patiesības būtība,

2:21b.ROM.002.021 Kā tad tu citu māci, bet pats sevi nemāci? Tu sludini, ka nebūs zagt, bet tu zodz;

2:22b.ROM.002.022 Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, bet pats pārkāp; tu nicini elkus, bet piekop svētzādzību;

2:23b.ROM.002.023 Tu lepojies ar likumu, bet, pārkāpdams to, tu pulgo Dievu?

2:24b.ROM.002.024 (Jo, kā rakstīts, jūsu dēļ Dieva vārds starp pagāniem tiek zaimots.) (Is.52,5)

2:25b.ROM.002.025 Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu izpildi likumu, bet ja tu esi likuma pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir kļuvusi neapgraizīšana.

2:26b.ROM.002.026 Bet ja neapgraizītais izpildītu likuma prasības, vai tad viņa neapgraizīšana neskaitīsies apgraizīšana?

2:27b.ROM.002.027 Un vai tas, kas miesīgi neapgraizīts, bet izpilda likumu, netiesās tevi, kam ir Raksti un apgraizīšana, bet esi likuma pārkāpējs?

2:28b.ROM.002.028 Jo ne tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds, un ne tā ir apgraizīšana, kas ir ārīgi pie miesas,

2:29b.ROM.002.029 Bet jūds ir tas, kas tāds ir slepenībā, un sirds apgraizīšana ir garā, bet ne burtā; tādam gods ir nevis no cilvēkiem, bet no Dieva.

3

3:1b.ROM.003.001 Kāda tad jūdiem priekšrocība vai kāds labums no apgraizīšanas?

3:2b.ROM.003.002 Katrā ziņā daudz! Vispirms tas, ka viņiem uzticēti Dieva apsolījumi.

3:3b.ROM.003.003 Kas tad, ja daži no viņiem neticēja? Vai tad dažu neticība var atcelt Dieva uzticību? Nekad ne!

3:4b.ROM.003.004 Tomēr Dievs ir patiess, bet katrs cilvēks melis, tā kā rakstīts: Tu esi taisnīgs savos vārdos un uzvarēsi, kad ar Tevi ies tiesā.

3:5b.ROM.003.005 Bet ja mūsu netaisnība izceļ Dieva taisnību, ko tad lai sakām? Vai Dievs ir netaisnīgs, ja Viņš uzliek sodu?

3:6b.ROM.003.006 (Es runāju cilvēcīgi.) Nekādā ziņā! Jo kā citādi Dievs tiesās šo pasauli?

3:7b.ROM.003.007 Bet ja manu melu dēļ Dieva patiesība kļuvusi lielāka Viņa paša godam, kāpēc tad es vēl kā grēcinieks tieku tiesāts?

3:8b.ROM.003.008 Un vai nevajadzētu darīt ļaunu, ja tam ir labas sekas (kā daži zaimodami saka, ka mēs tā mācot)? Tādu pazudināšana ir taisnīga.

3:9b.ROM.003.009 Kā tad ir? Vai mums ir priekšrocības? Nekādā ziņā, jo mēs jau pierādījām, ka visi, tiklab jūdi, kā grieķi, ir zem grēka,

3:10b.ROM.003.010 Kā rakstīts: Nav neviena taisnīga,

3:11b.ROM.003.011 Neviena, kas saprastu, neviena, kas meklētu Dievu.

3:12b.ROM.003.012 Visi novērsušies, visi kopā kļuvuši nederīgi; nav neviena, kas darītu labu, pat it neviena.

3:13b.ROM.003.013 Viņu rīkle ir atvērts kaps, ar savām mēlēm viņi runā viltību, odžu inde ir aiz viņu lūpām;

3:14b.ROM.003.014 Viņu mute ir lāstu un rūgtuma pilna;

3:15b.ROM.003.015 Viņu kājas steidzīgas asins izliešanai;

3:16b.ROM.003.016 Izpostīšana un bēdas ir viņu ceļos;

3:17b.ROM.003.017 Un miera ceļu viņi nepazīst;

3:18b.ROM.003.018 Dieva bijības nav viņu acu priekšā.

3:19b.ROM.003.019 Bet mēs zinām, ka viss, ko saka likums, ir teikts tiem, kas ir zem likuma, lai apklustu ikviena mute un lai visa pasaule kļūtu Dievam padevīga,

3:20b.ROM.003.020 Jo likuma darbi nevienu cilvēku neattaisno Viņa priekšā; likums rada grēku pazīšanu.

3:21b.ROM.003.021 Bet tagad Dieva taisnība atklājusies neatkarīgi no likuma; to apliecina bauslība un pravieši.

3:22b.ROM.003.022 Bet Dieva taisnība caur ticību uz Jēzu Kristu ir visiem un pār visiem, kas tic uz Viņu, jo nav nekādas izšķirības.

3:23b.ROM.003.023 Jo visi ir grēkojuši, un viņiem trūkst Dieva godības.

3:24b.ROM.003.024 Viņa žēlastība tos nepelnīti attaisnojusi caur atpestīšanu, kas ir Jēzū Kristū.

3:25b.ROM.003.025 Viņu Dievs nolicis tiem, kas tic, par grēku izpircēju Viņa asinīs un, piedodams iepriekšējos grēkus, parāda savu taisnību

3:26b.ROM.003.026 Dievišķā pacietībā, lai tagadējā laikā parādītos Viņa taisnība; pats būdams taisnīgs, attaisnotu to, kas tic uz Jēzu Kristu.

3:27b.ROM.003.027 Kur paliek tava dižošanās? Tā ir izslēgta. Ar kādu likumu? Darbiem? Nē, bet ar ticības likumu.

3:28b.ROM.003.028 Jo mēs esam pārliecināti, ka cilvēks tiek attaisnots ticībā bez likuma darbiem.

3:29b.ROM.003.029 Vai Dievs ir jūdiem vien? Vai nav arī pagāniem? Taču arī pagāniem!

3:30b.ROM.003.030 Jo ir tikai viens Dievs, kas attaisno caur ticību apgraizītos un neapgraizītos ticībā.

3:31b.ROM.003.031 Tātad mēs ar ticību atceļam bauslību? Nekādā ziņā, bet mēs apstiprinām bauslību.

4

4:1b.ROM.004.001 Ko lai sakām? Ko panāca mūsu miesīgais ciltstēvs Ābrahams?

4:2b.ROM.004.002 Jo, ja Ābrahams kļuvis taisnīgs ar saviem darbiem, tad viņam ir gods, bet ne pie Dieva.

4:3b.ROM.004.003 Jo ko saka Raksti? Ābrahams ticēja Dievam, un tas tika viņam pieskaitīts attaisnošanai.

4:4b.ROM.004.004 Bet tam, kas dara darbus, alga tiek piešķirta ne no žēlastības, bet pienākuma dēļ.

4:5b.ROM.004.005 Bet tam, kam darbu nav, bet tic uz To, kas bezdievīgo dara taisnīgu, viņa ticība tiek pieskaitīta attaisnošanai saskaņā ar Dieva žēlastības lēmumu.

4:6b.ROM.004.006 Tā arī Dāvids runā par cilvēka svētlaimību, kuram Dievs no savas labpatikas piešķir attaisnojumu neatkarīgi no darbiem.

4:7b.ROM.004.007 Svētīgi tie, kam noziegumi piedoti un grēki apklāti.

4:8b.ROM.004.008 Svētīgs tas vīrs, kuram Kungs grēku nepieskaita.

4:9b.ROM.004.009 Vai tad šī svētlaimība ir tikai apgraizītajiem, vai arī neapgraizītajiem? Ja sakām, ka Ābrahamam ticība pieskaitīta attaisnojumam,

4:10b.ROM.004.010 Tad kā tā pieskaitīta? Vai apgraizīšanā, vai tad, kad viņš nebija apgraizīts? - Ne apgraizīšanā, bet tad, kad viņš nebija apgraizīts.

4:11b.ROM.004.011 Bet apgraizīšanas zīmi viņš saņēma par apstiprinājumu attaisnojumam ticībā, kas viņam bija vēl neapgraizītam, lai viņš kļūtu visu neapgraizīto ticīgo tēvs, lai arī tiem tā tiktu pieskaitīta attaisnojumam,

4:12b.ROM.004.012 Un lai viņš būtu tēvs apgraizītajiem, bet ne tikai apgraizītajiem, bet arī tiem, kas seko ticības pēdās, tās ticības, kura bija mūsu tēvam Ābrahamam pirms apgraizīšanas.

4:13b.ROM.004.013 Jo nevis pateicoties likumam Ābrahamam un viņa pēcnācējiem dots solījums iemantot pasauli, bet pateicoties attaisnojumam ticībā.

4:14b.ROM.004.014 Jo ja tie ir mantinieki, pateicoties likumam, tad ticība būtu zaudējusi savu spēku, un solījums būtu atcelts.

4:15b.ROM.004.015 Jo likums rada dusmas. Kur nav likuma, tur nav pārkāpuma.

4:16b.ROM.004.016 Tāpēc tas nāk no ticības, lai, pateicoties žēlastībai, apsolījums būtu nodrošināts visiem pēcnācējiem, nevien tam, kas pakļauts tikai likumam, bet arī tam, kas seko ticībai, kāda bija mūsu visu tēvam Ābrahamam

4:17b.ROM.004.017 (Kā rakstīts: Es iecēlu tevi par tēvu daudzām tautām) tā Dieva priekšā, uz kuru viņš ticēja, kas mirušos atdzīvina un sauc vārdā tos, kas vēl nav, tāpat kā tos, kas ir. (1.Moz.17,5)

4:18b.ROM.004.018 Pretī cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs daudzu tautu tēvs, tā kā sacīts: Tādi būs tavi pēcnācēji! (1 Moz 15,5)

4:19b.ROM.004.019 Un viņš nekļuva vājš ticībā, vērodams savu pamirušo miesu, jo bija jau gandrīz simt gadu vecs, un Sāras pamirušo mātes klēpi.

4:20b.ROM.004.020 Viņš neticībā nešaubījās par Dieva apsolījumu, bet, būdams stiprs ticībā, deva Dievam godu,

4:21b.ROM.004.021 Būdams pilnīgi pārliecināts, ka to, ko solījis, Viņš spēj arī izpildīt.

4:22b.ROM.004.022 Tāpēc tas viņam pieskaitīts attaisnošanai.

4:23b.ROM.004.023 Bet nav jau rakstīts, ka viņa dēļ vien tas pieskaitīts viņam attaisnošanai.

4:24b.ROM.004.024 Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pieskaitīts mūsu ticības dēļ uz To, kas uzmodināja no miroņiem mūsu Kungu Jēzu Kristu,

4:25b.ROM.004.025 Kas mūsu grēku dēļ bija nodots un mūsu attaisnošanas labad uzcēlās no miroņiem.

5

5:1b.ROM.005.001 Tātad mums, ticībā attaisnotajiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,

5:2b.ROM.005.002 Caur Viņu, pateicoties ticībai, mums ir pieeja žēlastībai, kurā mēs stāvam un dižojamies cerībā uz Dieva bērnu svētlaimību.

5:3b.ROM.005.003 Bet nevien tas: mēs gavilējam ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada pacietību,

5:4b.ROM.005.004 Pacietība - pastāvību, pastāvība - cerību,

5:5b.ROM.005.005 Bet cerība nepamet kaunā, jo Svētais Gars, kas mums ir dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs;

5:6b.ROM.005.006 Jo kāpēc Kristus miris par mums, grēciniekiem, īstajā laikā, kad mēs vēl bijām slimi?

5:7b.ROM.005.007 Jo neviens taču nemirst par taisnīgo, par labo varbūt kāds uzņemtos mirt.

5:8b.ROM.005.008 Bet Dievs apliecina savu mīlestību uz mums, jo īstajā laikā, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki,

5:9b.ROM.005.009 Kristus mūsu dēļ nomira. Tāpēc jo vairāk tagad, viņa asinīs taisnoti, mēs caur Viņu būsim glābti no dusmām.

5:10b.ROM.005.010 Jo ja mēs tad, kad bijām ienaidnieki, tikām izlīdzināti ar Dievu Viņa Dēla nāvē, tad jo vairāk, būdami jau izlīdzināti, mēs būsim glābti Viņa dzīvībā.

5:11b.ROM.005.011 Bet nevien tas: mēs dižojamies Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā mēs tagad esam ieguvuši izlīdzināšanu.

5:12b.ROM.005.012 Tāpēc, kā caur vienu cilvēku pasaulē nācis grēks un ar grēku - nāve, tā nāve pārgāja uz visiem cilvēkiem, jo visi viņā grēkojuši.

5:13b.ROM.005.013 Jo līdz likumam pasaulē bija grēks, bet grēks netika pieskaitīts, jo nebija likuma.

5:14b.ROM.005.014 Bet no Ādama līdz Mozum nāve valdīja arī pār tiem, kas nebija apgrēkojušies līdzīgi Ādamam, kas ir Nākamā attēls.

5:15b.ROM.005.015 Bet ar žēlastības dāvanu nav tā kā ar pārkāpumu; jo, ja viena noziedzības dēļ daudzi miruši, tad jo vairāk Dieva žēlastība un viena cilvēka, Jēzus Kristus, žēlastības dāvana pārpilnībā nākusi pār daudziem.

5:16b.ROM.005.016 Un nav ar žēlastības dāvanu tāpat kā viena grēka dēļ, jo lēmums pazudināšanai gan nācis viena grēka dēļ, bet žēlastība nākusi attaisnošanai no daudziem grēkiem.

5:17b.ROM.005.017 Jo ja viena vainas dēļ nāve kļuva valdniece caur vienu, tad jo vairāk tie, kas pārpilnībā saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas, būs valdnieki dzīvībā caur Vienu, Jēzu Kristu.

5:18b.ROM.005.018 Tātad, kā viena vainas dēļ pār visiem cilvēkiem nākusi pazudināšana, tā Viena taisnības dēļ pār visiem cilvēkiem nācis attaisnojums dzīvībai.

5:19b.ROM.005.019 Jo kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi kļuvuši grēcinieki, tā arī Viena paklausības dēļ daudzi kļuvuši taisnīgi.

5:20b.ROM.005.020 Bet starpā nācis likums, lai grēks ietu vairumā; bet kur pārpilnībā grēks, tur vēl lielākā pārpilnībā ir žēlastība,

5:21b.ROM.005.021 Lai, tāpat kā grēks valdījis nāvei, tā arī žēlastība caur taisnību mūžīgai dzīvei caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

6

6:1b.ROM.006.001 Ko tad lai sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība?

6:2b.ROM.006.002 Nekādā ziņā! Jo kā lai mēs, kas esam miruši grēkam, vēl tanī dzīvojam?

6:3b.ROM.006.003 Vai jūs nezināt, ka mēs visi, kas esam kristīti Jēzū Kristū, esam kristīti Viņa nāvē?

6:4b.ROM.006.004 Jo mēs kristībā līdz ar Viņu esam apbedīti nāvei, lai, kā Kristus caur Tēva godību uzcēlās no miroņiem, tāpat arī mēs dzīvotu atjaunotajā dzīvē.

6:5b.ROM.006.005 Jo ja mēs nāves līdzībā ar Viņu esam saauguši, tad reizē līdzīgi būsim arī augšāmceļoties.

6:6b.ROM.006.006 To mēs zinām, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai grēcīgā miesa tiktu iznīcināta un mēs vairs nekalpotu grēkam.

6:7b.ROM.006.007 Jo kas ir miris, tas ir no grēka attaisnots.

6:8b.ROM.006.008 Bet ja mēs esam miruši līdz ar Kristu, tad mēs ticam, ka mēs arī dzīvosim kopā ar Kristu,

6:9b.ROM.006.009 Zinādami, ka Kristus, no miroņiem uzcēlies, vairs nemirst, nāve pār Viņu vairs nevaldīs.

6:10b.ROM.006.010 Jo, mirdams grēkam, Viņš ir miris reiz par visām reizēm, bet dzīvodams Viņš dzīvo Dievam.

6:11b.ROM.006.011 Tā arī jūs esiet pārliecināti, ka jūs, miruši grēkam, dzīvojat Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū.

6:12b.ROM.006.012 Tāpēc lai grēks vairs nevalda jūsu mirstīgajā miesā, un neklausiet tās kārībām!

6:13b.ROM.006.013 Un nedodiet arī savus locekļus grēkam kā netaisnības ieročus, bet atdodiet sevi, kas no mirušajiem kļuvuši dzīvi, Dievam un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam!

6:14b.ROM.006.014 Tad grēks pār jums vairs nevaldīs, jo jūs neesat padoti likumam, bet žēlastībai.

6:15b.ROM.006.015 Kā tā? Vai lai grēkojam, kad mēs neesam padoti likumam, bet žēlastībai? Nekādā ziņā!

6:16b.ROM.006.016 Vai jūs nezināt, ka jūs esat tā kalpi, kam jūs paklausībā apņematies kalpot un arī kalpojat, vai tas būtu grēkam uz nāvi, vai paklausībai uz taisnību?

6:17b.ROM.006.017 Bet paldies Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tās mācības priekšrakstiem, kurai jūs tikāt padoti.

6:18b.ROM.006.018 No grēka atbrīvoti, jūs kļuvāt taisnības kalpi.

6:19b.ROM.006.019 Jūsu miesas vājības dēļ es runāju to, kas ir cilvēcīgi: kā jūs savus miesas locekļus bijāt nodevuši netiklības un netaisnības, un atkal netaisnības kalpībai, tā tagad atdodiet savus locekļus taisnības kalpošanai, lai kļūtu svēti!

6:20b.ROM.006.020 Jo kamēr jūs bijāt grēka vergi, jums trūka taisnības.

6:21b.ROM.006.021 Un kādus augļus jūs toreiz ieguvāt par to, no kā tagad kaunaties? Jo viņu gals ir nāve.

6:22b.ROM.006.022 Bet tagad, kad jūs esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši Dieva kalpi, jūsu ieguvums ir svēttapšana, un tās gala mērķis ir mūžīgā dzīve.

6:23b.ROM.006.023 Jo grēka alga ir nāve, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve mūsu Kungā Jēzū Kristū.

7

7:1b.ROM.007.001 Vai jūs, brāļi, nezināt (jo es runāju tiem, kas zina likumu), ka likums valda pār cilvēku tik ilgi, kamēr viņš dzīvo?

7:2b.ROM.007.002 Tā - precēta sieva ir saistīta ar likumu, kamēr vīrs dzīvs, bet ja viņas vīrs miris, tad viņa ir brīva no likuma, kas saistīja ar vīru.

7:3b.ROM.007.003 Tāpēc, kamēr vīrs dzīvs, tā sauksies laulības pārkāpēja, ja biedrosies ar citu vīru; bet pēc viņas vīra nāves tā ir brīva no likuma saistībām ar vīru, un viņa nebūs laulības pārkāpēja, ja tā dzīvos ar citu vīru.

7:4b.ROM.007.004 Tātad, mani brāļi, Kristus miesa arī jūs ir nomērdējusi likumam, lai jūs piederētu Citam, Tam, kas no miroņiem uzcēlies, lai mēs nestu augļus Dievam.

7:5b.ROM.007.005 Jo kamēr mēs dzīvojām miesā, likuma atklātās grēcīgās kaislības darbojās mūsu locekļos, lai mēs nestu augļus nāvei.

7:6b.ROM.007.006 Bet tagad mēs esam atbrīvoti no nāves likuma, kurā tikām turēti, lai kalpotu jaunā garā, bet ne novecojušam burtam.

7:7b.ROM.007.007 Ko tad lai sakām? Vai likums ir grēks? Nekādā ziņā! Bet es grēka nepazītu, ja nebūtu likuma, jo es nezinātu, kas ir iekāre, ja likums nesacītu: Tev nebūs iekārot!

7:8b.ROM.007.008 Bet grēks, izmantojot izdevību, caur likumu, modināja manī visas iekāres; jo bez likuma grēks būtu miris;

7:9b.ROM.007.009 Es gan kādreiz dzīvoju bez likuma, bet, kad nāca likums, grēks atdzīvojās;

7:10b.ROM.007.010 Turpretī es nomiru. Tā izrādījās, ka likums, kas bija domāts dzīvei, man atnesa nāvi.

7:11b.ROM.007.011 Jo grēks, izmantojot izdevību, caur likumu mani pievīla un tā nonāvēja mani.

7:12b.ROM.007.012 Likums gan ir svēts, un bauslība ir svēta un taisnīga, un laba.

7:13b.ROM.007.013 Vai tad tas, kas labs, man atnesis nāvi? Nekādā ziņā! Bet grēks, lai parādītos kā grēks, izmantodams labo, man atnesa nāvi, lai grēks, pateicoties likumam, kļūtu pār mēru grēcīgs.

7:14b.ROM.007.014 Jo mēs zinām, ka likums ir garīgs, bet es, grēkam pārdots, esmu miesīgs.

7:15b.ROM.007.015 Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu.

7:16b.ROM.007.016 Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs.

7:17b.ROM.007.017 Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.

7:18b.ROM.007.018 Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu.

7:19b.ROM.007.019 Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos.

7:20b.ROM.007.020 Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo.

7:21b.ROM.007.021 Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu:

7:22b.ROM.007.022 Jo iekšējais cilvēks priecājas par Dieva likumu,

7:23b.ROM.007.023 Bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam, kas ir manos locekļos.

7:24b.ROM.007.024 Es, nelaimīgais cilvēks! Kas mani atbrīvos no šīs nāvi nesējas miesas?

7:25b.ROM.007.025 Dieva žēlastība caur mūsu Kungu Jēzu Kristu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu - grēka likumam.

8

8:1b.ROM.008.001 Tāpēc tiem, kas nedzīvo saskaņā ar miesu, kas ir Jēzū Kristū, tagad vairs nav nekādas pazudināšanas.

8:2b.ROM.008.002 Jo dzīvības gara likums Kristū Jēzū mani atbrīvojis no grēka un nāves likuma.

8:3b.ROM.008.003 Jo ko nespēja likums, kas miesas dēļ bija nevarīgs, to padarīja Dievs, sūtīdams savu Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, kas bija miesā; viņš grēku pazudināja,

8:4b.ROM.008.004 Lai likuma taisnība izpildītos mūsos, kas dzīvojam saskaņā ar garu, bet ne saskaņā ar miesu.

8:5b.ROM.008.005 Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs, bet kas saskaņā ar garu, tie cenšas pēc garīgā.

8:6b.ROM.008.006 Jo miesas tieksme ir nāve; bet gara tieksme - dzīvība un miers.

8:7b.ROM.008.007 Jo miesas gudrība ir naidīga Dievam; tā nepakļaujas Dieva likumam, nedz tā to spēj.

8:8b.ROM.008.008 Un miesas cilvēki nevar Dievam patikt.

8:9b.ROM.008.009 Bet jūs neesat miesā, bet garā, ja tikai Dieva gars jūsos mājo. Bet ja kam Kristus gara nav, tas nav Viņa.

8:10b.ROM.008.010 Bet ja Kristus ir jūsos, tad miesa grēka dēļ gan mirusi, bet gars dzīvo attaisnojuma dēļ.

8:11b.ROM.008.011 Bet ja Viņa gars, kas uzmodināja Jēzu no miroņiem, mājo jūsos, tad Viņš, kas uzmodināja Jēzu Kristu no miroņiem, dzīvas darīs arī jūsu mirstīgās miesas tā Gara dēļ, kas jūsos mājo.

8:12b.ROM.008.012 Tāpēc, brāļi, mēs neesam parādnieki miesai, lai dzīvotu saskaņā ar miesu.

8:13b.ROM.008.013 Jo ja jūs saskaņā ar miesu dzīvosiet, tad mirsiet; bet ja jūs miesas darbus garā mērdēsiet, tad dzīvosiet.

8:14b.ROM.008.014 Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni.

8:15b.ROM.008.015 Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai jūs atkal bītos, bet jūs saņēmāt pieņemtā bērna garu, kurā mēs sucam: Abba (Tēvs).

8:16b.ROM.008.016 Un pats Gars apliecina mūsu garam, ka mēs esam Dieva bērni.

8:17b.ROM.008.017 Bet ja esam bērni, tad arī mantinieki, pat Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; tik tiešām, ja mēs līdzi ciešam, tad līdzi tiksim arī pagodināti.

8:18b.ROM.008.018 Un es esmu pārliecināts, ka tagadējā laika ciešanas nav salīdzināšanas cienīgas ar nākotnes godību, kas parādīsies mūsos.

8:19b.ROM.008.019 Jo arī radība ilgodamās gaida Dieva bērnu parādīšanos.

8:20b.ROM.008.020 Jo radība pakļauta iznīcībai ne savas patikas dēļ, bet tā dēļ, kas to pakļāva, dodams cerību,

8:21b.ROM.008.021 Ka arī pati radība tiks atbrīvota no iznīcības verdzības, lai iegūtu Dieva bērnu godības brīvību.

8:22b.ROM.008.022 Mēs taču zinām, ka visa radība nopūšas un vaimanā līdz pat šai dienai;

8:23b.ROM.008.023 Un nevien tā, bet arī mēs paši, kam ir gara pirmtiesības. Arī mēs sevī nopūšamies, gaidīdami Dieva bērnu tiesības mūsu miesas atpestīšanai.

8:24b.ROM.008.024 Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas redzama, nav cerība, jo kas gan cer uz to, ko kāds redz?

8:25b.ROM.008.025 Bet ja ceram uz ko neredzēdami, tad to ar pacietību gaidām.

8:26b.ROM.008.026 Tāpat arī Gars nāk palīgā mūsu vājībai, jo ko no Dieva jālūdz, kā nākas, to mēs nezinām; bet Gars pats aizlūdz par mums neizsakāmās nopūtās.

8:27b.ROM.008.027 Bet Viņš, kas pēta sirdis, zina, ko Gars vēlas, jo Viņš saskaņā ar Dievu aizlūdz par svētajiem.

8:28b.ROM.008.028 Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu, tiem, kas saskaņā ar lēmumu ir aicināti kļūt par svētajiem.

8:29b.ROM.008.029 Jo kurus Viņš iepriekš pazina, tos arī iepriekš nozīmēja kļūt līdzīgiem sava Dēla attēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem.

8:30b.ROM.008.030 Bet kurus Viņš iepriekš nolēma, tos arī aicināja; un kurus aicināja, tos arī attaisnoja; bet kurus attaisnoja, tos arī pagodināja.

8:31b.ROM.008.031 Ko lai vēl par to sakām? Ja Dievs par mums, kas ir pret mums?

8:32b.ROM.008.032 Viņš pats savu Dēlu nav saudzējis, bet par mums visiem To atdevis, kā tad Viņš līdz ar To nebūtu mums visu dāvinājis?

8:33b.ROM.008.033 Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir tas, kas attaisno.

8:34b.ROM.008.034 Kas ir tas, kas pazudina? Jēzus Kristus, kas nomira, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas atrodas pie Dieva labās rokas, aizstāv mūs.

8:35b.ROM.008.035 Kas tad mūs spēj šķirt no Kristus mīlestības? Vai bēdas vai apspiešanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai vajāšanas, vai zobens?

8:36b.ROM.008.036 (Ir tā, kā rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu; mūs uzskata līdzīgus kaujamām avīm.) (Ps 43,24)

8:37b.ROM.008.037 Bet visumā mēs uzvaram Viņa dēļ, kas mūs mīlējis.

8:38b.ROM.008.038 Es esmu drošs, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne varas, ne tagadējais, ne nākamais, ne spēki,

8:39b.ROM.008.039 Ne augstums, ne dziļums un neviena cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir mūsu Kungā Jēzū Kristū.

9

9:1b.ROM.009.001 Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju; mana sirdsapziņa dod liecību Svētajā Garā,

9:2b.ROM.009.002 Ka man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes manā sirdī.

9:3b.ROM.009.003 Es vēlētos, ka Kristus mani atmestu manu brāļu dēļ, kas miesīgi ir mani ciltsbrāļi,

9:4b.ROM.009.004 Kuri ir izraēlieši, kam pieder pieņemto bērnu tiesības un godība, un derība, un bauslība, un dievkalpojumi, un apsolījumi,

9:5b.ROM.009.005 Un tēvi, un no kuriem pēc miesas cēlies Kristus, kas mūžīgi ir augsti teicams Dievs. Amen.

9:6b.ROM.009.006 Bet nav tā, it kā Dieva solījumi būtu zaudējuši spēku. Jo ne visi, kas no izraēliešiem cēlušies, ir izraēlieši.

9:7b.ROM.009.007 Un ne visi Ābrahama pēcnācēji ir arī bērni, bet no Īzāka tev tiks aicināti pēcnācēji;

9:8b.ROM.009.008 Tas ir: ne mirstīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolīšanas bērni tiek ieskaitīti pēcnācējos.

9:9b.ROM.009.009 Jo šie ir apsolīšanas vārdi: Ap šo laiku es nākšu, un Sārai būs dēls. (1.Moz.18,10)

9:10b.ROM.009.010 Un ne tikai viņai, bet arī Rebeka kļuva grūta no vienas kopdzīves ar mūsu tēvu Īzāku.

9:11b.ROM.009.011 Un iekams dēli bija dzimuši vai ko labu vai ļaunu darījuši, (lai Dieva lēmums attiecībā uz izvēli nemainītos)

9:12b.ROM.009.012 Ne darbu dēļ, bet Aicinātāja gribas dēļ viņai bija sacīts, ka vecākais kalpos jaunākajam,

9:13b.ROM.009.013 Kā rakstīts: Jēkabu es mīlēju, bet Ezavu es ienīdu.

9:14b.ROM.009.014 Ko tad lai sakām? Vai Dievs rīkojas netaisnīgi? Nekādā ziņā!

9:15b.ROM.009.015 Jo Mozum Viņš saka: Es apžēlošu to, kuru gribu apžēlot; un es parādīšu žēlsirdību tam, kam vēlos būt žēlsirdīgs.

9:16b.ROM.009.016 Tāpēc tas nav atkarīgs no vēlēšanās nedz no skriešanas, bet no Dieva, kas apžēlojas.

9:17b.ROM.009.017 Jo Raksti saka faraonam: Tāpēc es tevi iecēlu, lai pie tevis parādītu savu spēku un lai mans vārds tiktu pasludināts visai pasaulei.

9:18b.ROM.009.018 Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš apžēlo, un kuram grib, tam nocietina sirdi.

9:19b.ROM.009.019 Tu varbūt sacīsi man: ko tad viņš vēl pārmet? Jo kas spēj pretoties Viņa prātam?

9:20b.ROM.009.020 Ak cilvēk, kas tu esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai veidols saka tēlniekam: Kāpēc tu mani esi tā veidojis?

9:21b.ROM.009.021 Un vai podniekam nav varas no tās pašas vielas darināt vienu trauku godam, bet citu negodam?

9:22b.ROM.009.022 Bet kas tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savas dusmas un zināmu darīt savu varu, lielā pacietībā bija iecietīgs pret dusmības traukiem, kas bija padoti pazušanai,

9:23b.ROM.009.023 Lai apžēlošanas traukiem, kurus viņš sagatavojis godībai, atklātu savu godības bagātību?

9:24b.ROM.009.024 Par tādiem Viņš mūs aicinājis ne tikai no jūdiem, bet arī no pagāniem,

9:25b.ROM.009.025 Kā Viņš Oseja grāmatā saka: Es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un nemīļoto par mīļoto, un neapžēloto par apžēloto.

9:26b.ROM.009.026 Un notiks, ka tanī vietā, kur bija pateikts: Jūs neesat mana tauta, ka tur viņi tiks saukti par dzīvā Dieva bērniem. (Os.1,10; 2,24)

9:27b.ROM.009.027 Bet Isajs izsaucas par Izraēli: Ja Izraēļa bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tad tikai atliekas tiks izglābtas.

9:28b.ROM.009.028 Jo Viņš savu vārdu izpildīs steidzīgi un taisnīgi, jā, Kungs izpildīs savu vārdu ar steigu virs zemes. (Is.10,22)

9:29b.ROM.009.029 Kā jau Isajs iepriekš pateicis: Ja Kungs Sabaots nebūtu atstājis mums sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.

9:30b.ROM.009.030 Ko tad lai sakām? Pagāni, kas necentās pēc attaisnošanas, iemantoja attaisnošanu, proti, attaisnošanu, kas iziet no ticības.

9:31b.ROM.009.031 Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza.

9:32b.ROM.009.032 Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni,

9:33b.ROM.009.033 Kā rakstīts: Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks. (Is 8,14; 23,16)

10

10:1b.ROM.010.001 Brāļi, manas sirds vēlēšanās un aizlūgums pie Dieva ir par viņiem, lai viņi tiktu pestīti.

10:2b.ROM.010.002 Jo es viņiem liecinu, ka viņiem ir centība uz Dievu, bet nav izpratnes.

10:3b.ROM.010.003 Pārprazdami Dieva taisnību un cenzdamies nostiprināt savu, viņi nepakļāvās Dieva taisnībai.

10:4b.ROM.010.004 Jo likuma gala mērķis ir Kristus, kas katram ticīgajam sagādā attaisnojumu.

10:5b.ROM.010.005 Jo Mozus raksta: katrs cilvēks, kas izpildīs likuma taisnību, dzīvos tanī.

10:6b.ROM.010.006 Bet taisnība, kas nāk no ticības, saka tā: Nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs, tas ir, lai novestu Kristu,

10:7b.ROM.010.007 Vai arī: kas nokāps bezdibenī, tas ir, lai atsauktu Kristu no miroņiem!

10:8b.ROM.010.008 Bet ko saka Raksti? Vārds ir tuvu, tavā mutē un tavā sirdī; tas ir ticības vārds, ko mēs sludinām.

10:9b.ROM.010.009 Jo, ja tu ar savu muti atzīsi Kungu Jēzu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tad būsi pestīts.

10:10b.ROM.010.010 Jo sirdī ticam, lai panāktu attaisnošanu, bet ar muti apliecinām, lai panāktu pestīšanu.

10:11b.ROM.010.011 Jo Raksti saka: Katrs, kas uz Viņu tic, nepaliks kaunā. (Is.28,16)

10:12b.ROM.010.012 Un nav izšķirības starp jūdu un grieķi, jo tas pats Kungs pār visiem, bagāts visiem, kas Viņu piesauc.

10:13b.ROM.010.013 Jo katrs, kas piesauks Kunga vārdu, tiks pestīts. (Jl.2,32; Apd.2,21)

10:14b.ROM.010.014 Bet kā tie piesauks to, kam nav ticējuši? Vai kā lai tic uz to, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird bez sludinātāja?

10:15b.ROM.010.015 Bet kā lai sludina bez sūtības? Ir rakstīts: Cik tīkamas to kājas, kas sludina mieru, kas sludina labu!

10:16b.ROM.010.016 Bet ne visi ir paklausīgi evaņģēlijam. Jo Isajs saka: Kungs, kas ir ticējis tam, ko no mums dzirdējis?

10:17b.ROM.010.017 Tātad ticība nāk no dzirdēšanas, bet dzirdētais - caur Kristus vārdu.

10:18b.ROM.010.018 Bet es saku: Vai viņi nav dzirdējuši? Un taču pār visu zemi ir atskanējusi viņu balss un līdz zemeslodes robežām viņu vārdi. (Ps 18)

10:19b.ROM.010.019 Bet es jautāju: Vai Izraēlis nesaprata? Mozus pirmais saka: Es jūs novedīšu līdz skaudībai pret vienu netautu, es jūs ievedīšu dusmās pret nesaprātīgu tautu. (5 Moz 32,21)

10:20b.ROM.010.020 Bet Isajs uzdrošinās sacīt: Tie, kas mani nemeklēja, atrada mani; es atklāti parādījos tiem, kas pēc manis nevaicāja. (Is 65,1)

10:21b.ROM.010.021 Bet Izraēlim viņš saka: Augu dienu es stiepu savas rokas pretim neticīgai un stūrgalvīgai tautai. (Is 65,2)

11

11:1b.ROM.011.001 Tātad es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atmetis? - Nekādā ziņā; jo arī es esmu izraēlietis, Ābrahama pēcnācējs, no Benjamīna cilts.

11:2b.ROM.011.002 Dievs nav atmetis savu tautu, kuru Viņš iepriekš bija izredzējis. Vai jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojās Dievam par Izraēli?

11:3b.ROM.011.003 Kungs, tie nogalināja Tavus praviešus, viņi nopostīja Tavus altārus, un es esmu viens atlicis, un viņi tiecas pēc manas dzīvības.

11:4b.ROM.011.004 Bet ko saka viņam Dieva atbilde? - Es atstāju sev septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā.

11:5b.ROM.011.005 Tā arī šinī laikā izglābts ir atlikums saskaņā ar žēlastības izvēli.

11:6b.ROM.011.006 Bet ja no žēlastības, tad jau ne darbu dēļ, citādi žēlastība nebūtu žēlastība.

11:7b.ROM.011.007 Kā tad ir? - Pēc kā tiecās Izraēlis, to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasniedza, bet pārējie palika apstulbināti,

11:8b.ROM.011.008 Kā rakstīts: Dievs deva viņiem truluma garu: acis, lai neredzētu, un ausis, lai nedzirdētu līdz pat šai dienai.

11:9b.ROM.011.009 Un Dāvids saka: Viņu galds lai tiem kļūst par slazdu un cilpu, un apgrēcību, un atmaksu.

11:10b.ROM.011.010 Viņu acis lai tiek aptumšotas, ka tie neredzētu, un viņu muguras liec vienmēr!

11:11b.ROM.011.011 Tātad es jautāju: Vai viņi tā klupuši, lai kristu? Nekādā ziņā; bet viņu grēka dēļ pestīšana nākusi pagāniem, lai viņi ar tiem sacenstos.

11:12b.ROM.011.012 Bet ja viņu grēks ir pasaulei bagātība, un viņu mazais skaits pagāniem ieguvums, tad jo vairāk viņu pilnskaits.

11:13b.ROM.011.013 Un jums, pagāniem, es saku: Kamēr es esmu pagānu apustulis, es savu kalpošanu pagodināšu,

11:14b.ROM.011.014 Kaut kādā veidā pamudinādams savus ciltsbrāļus uz sacensību un dažus no viņiem izglābdams.

11:15b.ROM.011.015 Ja jau viņu atmešana ir izlīdzināšana pasaulei, kas tad būs pieņemšana, ja ne atdzīvināšana no mirušiem?

11:16b.ROM.011.016 Ja pirmupuris ir svēts, tad arī visa mīkla, un ja sakne ir svēta, tad arī zari.

11:17b.ROM.011.017 Bet ja daži zari nolauzti un tu, meža olīvkoka atvase, esi uzpotēta to vietā un esi kļuvusi olīvkoka saknes un sulas līdzdalībniece,

11:18b.ROM.011.018 Tad nelielies zaru priekšā! Bet ja lielies, tad zini, ka ne tu nes sakni, bet sakne tevi!

11:19b.ROM.011.019 Tu varbūt sacīsi: Zari tika nolauzti, lai mani uzpotētu.

11:20b.ROM.011.020 Labi! Tie nolauzti neticības dēļ, bet tu stāvi, pateicoties ticībai; neesi augstprātīgs, bet bijīgs!

11:21b.ROM.011.021 Jo ja Dievs nav saudzējis dabiskos zarus, tad taču arī tevi nesaudzēs.

11:22b.ROM.011.022 Tāpēc vēro Dieva labumu un bardzību: bardzību pret tiem, kas krituši, bet pret sevi Dieva labumu, ja tu labajā pastāvēsi, citādi arī tevi nocirtīs.

11:23b.ROM.011.023 Bet arī tie tiks uzpotēti, ja viņi nepaliks savā neticībā, jo Dievs ir spējīgs viņus atkal uzpotēt.

11:24b.ROM.011.024 Jo ja tu esi nocirsts no meža olīvkoka, kam pēc dabas piederi, un pret dabu uzpotēts labajam olīvkokam, tad jo vairāk tie, kas attiecīgi savai dabai tiek uzpotēti savam olīvkokam.

11:25b.ROM.011.025 Bet es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu (lai jūs nekļūtu iedomīgi), ka viena Izraēļa daļa skarta ar aklumu, līdz kamēr tautu visums būs iegājis.

11:26b.ROM.011.026 Un tā viss Izraēlis tiktu glābts, kā rakstīts: No Siona nāks Glābējs un novērsīs bezdievību no Jēkaba.

11:27b.ROM.011.027 Un šī ir mana derība ar viņiem, ka es piedošu viņu grēkus. (Is.59,20)

11:28b.ROM.011.028 Attiecībā uz evaņģēliju viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ, bet kas attiecas uz izredzēšanu, viņi ir vismīļie sentēvu dēļ.

11:29b.ROM.011.029 Jo žēlastības dāvanas un aicinājumu Dievs nenožēlo.

11:30b.ROM.011.030 Jo kā arī jūs kādreiz neticējāt Dievam, bet tagad esat ieguvuši žēlsirdību viņu neticības dēļ,

11:31b.ROM.011.031 Tā arī viņi neticēja jūsu apžēlošanai, lai paši iegūtu apžēlošanu.

11:32b.ROM.011.032 Jo Dievs visu ieslēdzis neticībā, lai visus apžēlotu.

11:33b.ROM.011.033 Ak, kāds ir Dieva gudrības un zināšanas bagātību dziļums! Cik neizprotami ir Viņa lēmumi un neizdibināmi Viņa ceļi!

11:34b.ROM.011.034 Jo kas gan ir izpratis Dieva prātu, vai kas bijis Viņa padomdevējs?

11:35b.ROM.011.035 Vai kas Viņam iepriekš ko devis, lai saņemtu atlīdzinājumu?

11:36b.ROM.011.036 Jo no Viņa un caur Viņu, un Viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen.

12

12:1b.ROM.012.001 Tāpēc, brāļi, Dieva žēlsirdības dēļ es jūs lūdzu: nododiet savas miesas par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, lai tas būtu jūsu garīgais dievkalpojums!

12:2b.ROM.012.002 Un nepiemērojieties šai pasaulei, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai jūs saprastu, kāds ir Dieva prāts, kas labs un patīkams, un pilnīgs!

12:3b.ROM.012.003 Jo, pateicoties žēlastībai, kas man dota, es visiem starp jums saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt, bet domājiet saprātīgi saskaņā ar to ticības mēru, kādu katram Dievs piešķīris.

12:4b.ROM.012.004 Un kā mūsu ķermenī ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem tas pats uzdevums,

12:5b.ROM.012.005 Tāpat mēs daudzi esam viens ķermenis Kristū, bet atsevišķi mēs esam viens otra locekļi.

12:6b.ROM.012.006 Bet mums ir dāvanas, kas mums dotas attiecīgi žēlastībai, un tās ir dažādas: paraviešu dāvanas, kuras izmantojamas saskaņā ar ticību,

12:7b.ROM.012.007 Kalpošanas pienākums, kas jāpilda kalpojot, mācīšanas - mācot;

12:8b.ROM.012.008 Kas sludinātājs, lai sludina, kas dala dāvanas, lai dara to vientiesīgi, kas ir priekšnieks, lai pilda rūpīgi, kas strādā žēsirdības darbu, lai dara to ar prieku!

12:9b.ROM.012.009 Mīlestībai jābūt neliekuļotai. Nīzdami ļaunu, pastāviet labajā!

12:10b.ROM.012.010 Brāļu mīlestībā mīliet viens otru, godbijībā pārsteidziet cits citu!

12:11b.ROM.012.011 Neesiet kūtri centībā, esiet dedzīgi garā, kalpojiet Kungam!

12:12b.ROM.012.012 Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanā!

12:13b.ROM.012.013 Ņemiet līdzdalību svēto vajadzībās, centieties būt viesmīlīgi!

12:14b.ROM.012.014 Svētiet tos, kas jūs vajā, svētiet, bet nelādiet!

12:15b.ROM.012.015 Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud!

12:16b.ROM.012.016 Esiet savstarpēji vienprātīgi! Neesiet augstprātīgi, bet pazemojieties ar pazemīgajiem! Neesiet pārgudri paši sevī!

12:17b.ROM.012.017 Nevienam ļaunu ar ļaunu neatmaksādami, sekmējiet labu nevien Dievam, bet arī visu cilvēku priekšā!

12:18b.ROM.012.018 Ja iespējams, ieturiet mieru ar visiem cilvēkiem, cik tas no jums atkarīgs!

12:19b.ROM.012.019 Vismīļie, neatriebieties jūs paši, bet dodiet vietu dusmām, par kurām rakstīts: Man pieder atriebšana, es atmaksāšu, saka Kungs.

12:20b.ROM.012.020 Bet ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu, ja viņš cieš slāpes, dod viņam dzert! To darīdams, tu sakrāsi uz viņa galvas kvēlojošas ogles.

12:21b.ROM.012.021 Ļaunums nedrīkst tevi uzvarēt, bet tu uzvari ļaunumu ar labu!

13

13:1b.ROM.013.001 Katrs cilvēks lai ir padots priekšniecības varai, jo nav varas, kā tikai no Dieva; un tā, kas ir, ir Dieva iecelta.

13:2b.ROM.013.002 Tāpēc, kas pretojas priekšniecībai, pretojas Dieva rīcībai; bet tie, kas pretojas, paši sev sagādā pazudināšanu.

13:3b.ROM.013.003 Jo priekšnieki nav atbaidīšanai no laba, bet no ļauna. Bet ja tu gribi, ka tev priekšniecības nevajadzētu bīties, dari labu un tu saņemsi tās uzslavu,

13:4b.ROM.013.004 Jo tā ir Dieva kalpone tavā labā. Bet ja tu dari ļaunu, tad bīsties, jo velti tā zobenu nenēsā. Viņa ir Dieva kalpone, atriebēja tā sodīšanai, kas dara ļaunu.

13:5b.ROM.013.005 Tātad nepieciešami esiet paklausīgi ne tikai soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.

13:6b.ROM.013.006 Tāpēc jūs arī maksājat nodokļus, jo viņi, būdami Dieva kalpi, kalpo šim nolūkam.

13:7b.ROM.013.007 Tātad atdodiet katram, kas kam pienākas: nodokli, kam pienākas nodoklis; muitu, kam pienākas muita; bijību, kam nākas bijība; godu, kam nākas gods!

13:8b.ROM.013.008 Nepalieciet nevienam nekā parādā, kā tikai savstarpējo mīlestību, jo, kas mīl savu tuvāko, tas izpilda likumu.

13:9b.ROM.013.009 Jo: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, kā arī visi citi baušļi ir ietverti šajos vārdos: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu!

13:10b.ROM.013.010 Mīlestība nedara tuvākajam ļaunu. Tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.

13:11b.ROM.013.011 Un izprotiet šo laiku, jo mums jau pienākusi stunda celties no miega; un mūsu pestīšana tagad ir tuvāk nekā tad, kad kļuvām ticīgi.

13:12b.ROM.013.012 Nakts ir pagājusi, diena iestājusies; tāpēc atmetīsim tumsības darbus un ietērpsimies gaismas bruņās!

13:13b.ROM.013.013 Dzīvosim godīgi kā dienā: ne plītēdami un dzīrodami, ne izvirtībā un netiklībā, ne ķildās un skaudībā,

13:14b.ROM.013.014 Bet ietērpieties Kungā Jēzū Kristū! Arī miesu nelutiniet kārībām!

14

14:1b.ROM.014.001 Pieņemiet vājos ticībā, neķildojieties par uzsaktu dažādību!

14:2b.ROM.014.002 Jo dažs ir pārliecināts, ka viņam brīv visu ēst, turpretī vājais lai ēd dārzājus.

14:3b.ROM.014.003 Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd, bet tas, kas neēd, lai netiesā ēdāju, jo Dievs viņu pieņēmis.

14:4b.ROM.014.004 Kas tu esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv un krīt par savu Kungu; un viņš stāvēs, jo Dievs ir spējīgs viņu nostiprināt.

14:5b.ROM.014.005 Jo dažš šķiro dienu no dienas, citam visas dienas ir vienādas; katrs lai paliek savā pārliecībā!

14:6b.ROM.014.006 Kas šķiro dienas, tas Kungam tās šķiro; un kas ēd, tas ēd Kunga dēļ un pateicas Dievam. Arī tas, kas neēd, neēd Kunga dēļ un arī pateicas Dievam.

14:7b.ROM.014.007 Jo neviens no mums nedzīvo sev, un neviens nemirst sev.

14:8b.ROM.014.008 Ja tad mēs dzīvojam, dzīvojam Kungam, ja mirstam, mirstam Kungam. Tātad, vai mēs dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Kungam.

14:9b.ROM.014.009 Jo tāpēc Kristus nomira un augšāmcēlās, lai valdītu pār mirušajiem un dzīvajiem.

14:10b.ROM.014.010 Bet kāpēc tu tiesā savu brāli? Vai kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs visi taču stāsimies Kristus soģa krēsla priekšā.

14:11b.ROM.014.011 Jo ir rakstīts: Tik tiešām, ka es dzīvoju, saka Kungs, visi ceļi tiks locīti manā priekšā, un ikviena mēle atzīs Dievu. (Is.45,23-24)

14:12b.ROM.014.012 Tātad katrs no mums dos Dievam norēķinu par sevi.

14:13b.ROM.014.013 Tāpēc netiesāsim vairs viens otru, bet labāk apsveriet to, lai nedotu savam brālim piedauzību vai apgrēcību.

14:14b.ROM.014.014 Es zinu un es esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka pats par sevi nekas nav nešķīsts; tikai tam ir nešķīsts, kas ko par nešķīstu uzskata.

14:15b.ROM.014.015 Jo ja tavs brālis ēdiena dēļ tiek apbēdināts, tad tu vairs nedzīvo mīlestībā. Nepazudini ēdiena dēļ to, kura dēļ Kristus ir miris!

14:16b.ROM.014.016 Tātad, lai netiek zaimots tas, kas mums ir labs!

14:17b.ROM.014.017 Jo ne ēšana un dzeršana ir Dieva valstība, bet taisnība un miers, un prieks Svētajā Garā.

14:18b.ROM.014.018 Jo kas šinīs lietās kalpo Kristum, tas ir patīkams Dievam un pieņemams cilvēkiem.

14:19b.ROM.014.019 Tāpēc centīsimies pēc tā, kas veicina mieru, un savstarpēji sargāsim to, kas mūs ceļ!

14:20b.ROM.014.020 Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts, bet cilvēkam, kas ēd un apgrēcinās, tas ir par ļaunu.

14:21b.ROM.014.021 Labi ir neēst gaļu un nedzert vīnu, un nedarīt neko citu, kas dod piedauzību tavam brālim, to apgrēcina vai padara viņu vāju.

14:22b.ROM.014.022 Ja tev ir pārliecība, tad paturi to pie sevis Dieva priekšā! Svētīgs ir tas, kas sev nepārmet par to, ko atzīst par labu.

14:23b.ROM.014.023 Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir notiesāts, tāpēc ka to nedara aiz pārliecības; jo viss, kas nenāk no pārliecības ir grēks.

15

15:1b.ROM.015.001 Mums, stiprajiem, jācieš vājo trūkumi, un mēs nedrīkstam sev izpatikt.

15:2b.ROM.015.002 Katrs no jums lai izpatīk savam tuvākajam uz labu, lai viņu celtu!

15:3b.ROM.015.003 Arī Kristus neizpatika sev, bet kā rakstīts: To zaimi, kas Tevi zaimo, krita uz mani. (Ps.69)

15:4b.ROM.015.004 Jo viss, kas ir uzrakstīts, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs pacietībā un Rakstu iepriecinājumā smeltos cerību.

15:5b.ROM.015.005 Bet pacietības un iepriecinājuma Dievs lai dod jums vienprātību savā starpā saskaņā ar Jēzu Kristu,

15:6b.ROM.015.006 Lai vienprātīgi, vienā mutē godinātu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.

15:7b.ROM.015.007 Tāpēc rūpējieties viens par otru, kā arī Kristus jūs uzņēmis Dievam par godu.

15:8b.ROM.015.008 Jo es saku: Kristus Jēzus ir kļuvis apgraizīto kalps Dieva patiesības dēļ, lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus;

15:9b.ROM.015.009 Bet pagāni godina Dievu žēlsirdības dēļ, kā rakstīts: Tāpēc es slavēšu Tevi, Kungs, starp tautām un dziedāšu Tavam vārdam.

15:10b.ROM.015.010 Un atkal sacīts: Priecājieties, pagāni, kopā ar Viņa tautu!

15:11b.ROM.015.011 Un atkal: Teiciet Kungu visas tautas un slavējiet Viņu visi ļaudis!

15:12b.ROM.015.012 Arī Isajs vēl saka: Nāks Jeses atvase, kas celsies, lai valdītu pār tautām, un tautas cerēs uz Viņu.

15:13b.ROM.015.013 Bet Dievs, cerības devējs, lai piepilda jūs, kas ticat, ar visu prieku un mieru, lai jūs būtu bagāti cerībā un Svētā Gara spēkā.

15:14b.ROM.015.014 Bet, mani brāļi, arī es pats esmu tanī pārliecībā par jums, ka arī jūs paši esat mīlestības pilni, bagāti ar ikvienu atziņu, tā ka jūs spējat viens otru pamācīt.

15:15b.ROM.015.015 Bet, brāļi, pa daļai es jums rakstīju pārdrošāk, atgādinādams jums, ka, pateicoties žēlastībai, ko Dievs man devis,

15:16b.ROM.015.016 Es esmu Kristus kalps starp pagāniem un pildu svēto pienākumu pie Dieva evaņģēlija, lai pagānu uzupurēšana kļūst pieņemama un Svētā Gara svētīta.

15:17b.ROM.015.017 Un tā es varu lepoties Kristū Jēzū par to, kas attiecas uz Dievu.

15:18b.ROM.015.018 Jo es neiedrošinos kaut ko stāstīt par to, ko Kristus caur mani nebūtu darījis gan vārdos, gan darbos, lai vestu pagānus pie paklausības

15:19b.ROM.015.019 Varenām zīmēm un brīnumiem, Svētā Gara spēkā, tā kā es, sākot ar Jeruzalemi, visā apkārtnē līdz Illīrijai pasludināju Kristus evaņģēliju.

15:20b.ROM.015.020 Bet es nesludināju evaņģēliju tur, kur Kristus vārds tiek piesaukts, lai neceltu uz sveša pamata, bet kā rakstīts:

15:21b.ROM.015.021 Redzēs tie, kam nebija sludināts par Viņu, un sapratīs tie, kas nav dzirdējuši.

15:22b.ROM.015.022 Tāpēc es daudzkārt tiku aizkavēts aiziet pie jums un līdz šim vēl esmu aizkavēts.

15:23b.ROM.015.023 Tagad šinīs apgabalos man darba lauka vairs nav, bet kopš vairākiem gadiem man ir vēlēšanās jūs apmeklēt.

15:24b.ROM.015.024 Kad sākšu ceļojumu uz Spāniju, es ceru garāmejot jūs redzēt, lai jūs mani pavadītu uz turieni, kad iepriekš daudzmaz būšu iepazinies ar jums.

15:25b.ROM.015.025 Bet tagad es ceļošu uz Jeruzalemi, lai kalpotu svētajiem,

15:26b.ROM.015.026 Jo Maķedonija un Ahaja nolēmušas savākt dažas dāvanas trūcīgajiem, kas dzīvo starp svētajiem Jeruzalemē.

15:27b.ROM.015.027 Tā tas tām labpaticis; un tās ir viņu parādnieces, jo, ja tās, būdamas pagāniskas, ir kļuvušas līdzdalībnieces viņu garīgajās lietās, tad tām ir viņiem jākalpo laicīgajās.

15:28b.ROM.015.028 To pabeidzis un šos ziedojumus viņiem pasniedzis, es ceļā uz Spāniju iegriezīšos pie jums.

15:29b.ROM.015.029 Un es zinu, ka, nākdams pie jums, es nākšu Kristus evaņģēlija svētības pilnībā.

15:30b.ROM.015.030 Bet es jūs, brāļi, lūdzu mūsu Kunga Jēzu Kristu un Svētā Gara mīlestības vārdā: palīdziet man savās lūgšanās pie Dieva par mani,

15:31b.ROM.015.031 Lai es izglābtos no neticīgajiem, kas ir Jūdejā, un lai mans kalpošanas upuris būtu patīkams svētajiem Jeruzalemē;

15:32b.ROM.015.032 Lai es, ja tāds būs Dieva prāts, priecīgs ierastos pie jums un atspirdzinātos kopā ar jums.

15:33b.ROM.015.033 Un miera Dievs lai ir ar jums visiem! Amen.

16

16:1b.ROM.016.001 Un es jums ieteicu Fēbu, mūsu māsu, kas kalpo Kenhrejas baznīcā.

16:2b.ROM.016.002 Uzņemiet viņu Kunga vārdā, kā tas svētajiem piederas, un izpalīdziet visur, kur viņai jūsu palīdzība būs vajadzīga, jo arī viņa palīdz daudziem un arī man!

16:3b.ROM.016.003 Kristū Jēzū sveiciniet manus palīgus, Prisku un Akvilu,

16:4b.ROM.016.004 (Kuri par manu dzīvību ķīlā likuši savas galvas. Viņiem nevien es esmu pateicīgs, bet arī visas pagānu draudzes.)

16:5b.ROM.016.005 Un arī viņu mājas draudzi! Sveiciniet manu mīļo Epenetu, kas Āzijā ir pirmdzimtais Kristū!

16:6b.ROM.016.006 Sveiciniet Mariju, kas daudz strādājusi jūsu labā!

16:7b.ROM.016.007 Sveiciniet Andronīku un Jūniju, manus tuviniekus un cietuma biedrus, kas ir cieņā starp apustuļiem un jau pirms manis piederēja Kristum!

16:8b.ROM.016.008 Sveiciniet Ampliatu, kas man mīļš Kungā!

16:9b.ROM.016.009 Sveiciniet Urbānu, mūsu palīgu Kristū Jēzū, un manu mīļo Stahiju!

16:10b.ROM.016.010 Sveiciniet Kristū pārbaudīto Apellu!

16:11b.ROM.016.011 Aristobūla mājas iemitniekus! Sveiciniet manu radinieku Herodionu! Sveiciniet Narkisa mājas ļaudis, kas pieder Kungam!

16:12b.ROM.016.012 Sveiciniet Trifenu un Trifozu, kas strādā Kungam! Sveiciniet dārgo Persidi, kas daudz strādājusi Kungā!

16:13b.ROM.016.013 Sveiciniet Rufu, Kunga izredzēto, un viņa un manu māti!

16:14b.ROM.016.014 Sveiciniet Asinkritu, Flegontu, Hermeju, Patrobu, Hermu un brāļus, kas ar viņiem ir!

16:15b.ROM.016.015 Sveiciniet Filologu un Jūliju, Nēreju un viņa māsu, un Olimpiju, un visus svētos, kas ir kopā ar viņiem!

16:16b.ROM.016.016 Sveiciniet viens otru ar svētu skūpstu! Jūs sveicina visas Kristus draudzes.

16:17b.ROM.016.017 Bet, brāļi, es jūs lūdzu, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un apgrēcību pret to mācību, ko jūs esat mācījušies, un izvairieties no viņiem!

16:18b.ROM.016.018 Jo tādi nekalpo Kristum, mūsu Kungam, bet savam vēderam. Ar saldajām runām un uzslavas vārdiem viņi pieviļ vientiesīgo sirdis.

16:19b.ROM.016.019 Bet jūsu paklausība ir izdaudzināta visās vietās. Tāpēc es priecājos par jums. Es tikai vēlos, lai jūs būtu sapratīgi labajā, bet vientiesīgi attiecībā pret ļaunu.

16:20b.ROM.016.020 Bet miera Dievs lai satriec sātanu visā drīzumā zem jūsu kājām! Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums!

16:21b.ROM.016.021 Jūs sveicina mans līdzstrādnieks Timotejs un mani tuvinieki: Lucijs un Jāsons, un Sosipatrs.

16:22b.ROM.016.022 Es, Tercijs, šīs vēstules rakstītājs, sveicinu jūs Kungā.

16:23b.ROM.016.023 Jūs sveicina Gajs, mans viesis, un visa draudze. Jūs sveicina Erasts, pilsētas mantzinis, un brālis Kvarts.

16:24b.ROM.016.024 Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jums visiem! Amen.

16:25b.ROM.016.025 Bet Viņam, kas spējīgs jūs stiprināt sakaņā ar manu evaņģēliju un Jēzus Kristus vēstījumu, saskaņā ar noslēpumu atklāšanu, kas no mūžības bija noslēpts,

16:26b.ROM.016.026 (Kas tagad uz mūžīgā Dieva pavēli atklāts ar praviešu rakstiem, lai paklausītu ticībai), kas visām tautām pasludināts,

16:27b.ROM.016.027 Vienīgajam visugudrajam Dievam caur Jēzu Kristu lai ir gods un slava mūžīgi mūžos! Amen.