John (Latvian)

1

1:1b.JOH.001.001 Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.

1:2b.JOH.001.002 Tas iesākumā bija pie Dieva.

1:3b.JOH.001.003 No Viņa viss radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas radīts.

1:4b.JOH.001.004 Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.

1:5b.JOH.001.005 Un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.

1:6b.JOH.001.006 Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.

1:7b.JOH.001.007 Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu.

1:8b.JOH.001.008 Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu.

1:9b.JOH.001.009 Bija patiesa Gaisma, kas apgaismo katru cilvēku, kas nāk šinī pasaulē.

1:10b.JOH.001.010 Viņš bija pasaulē, un pasaule ir Viņa radīta, un pasaule Viņu neatzina.

1:11b.JOH.001.011 Viņš nāca savā īpašumā, bet savējie Viņu neuzņēma.

1:12b.JOH.001.012 Bet kuri Viņu uzņēma, kas tic Viņa vārdam, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.

1:13b.JOH.001.013 Kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva dzimuši.

1:14b.JOH.001.014 Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums; un mēs redzējām Viņa godību, Tēva Vienpiedzimušā godību, pilnu žēlastības un patiesības.

1:15b.JOH.001.015 Jānis liecina par Viņu un sauc, sacīdams: Šis bija Tas, par ko es sacīju: kas pēc manis nāks, Tas bija pirms manis, jo Viņš bija agrāk nekā es,

1:16b.JOH.001.016 Jo no Viņa pilnības mēs visi esam saņēmuši žēlastību pēc žēlastības.

1:17b.JOH.001.017 Jo Mozus deva bauslību, bet žēlastība un patiesība notika caur Jēzu Kristu.

1:18b.JOH.001.018 Dievu neviens nekad nav redzējis: vienpiedzimušais Dēls, kas ir Tēva klēpī, To atklāja.

1:19b.JOH.001.019 Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie tā priesterus un levītus, lai jautātu Viņam: Kas tu esi?

1:20b.JOH.001.020 Un viņš atzinās un neliedzās; un viņš apliecināja: Es neesmu Kristus.

1:21b.JOH.001.021 Un tie jautāja Viņam: Kas tad? Vai tu esi Elijs? Un viņš sacīja: Es neesmu. Vai tu esi pravietis? Un viņš atbildēja: Nē!

1:22b.JOH.001.022 Tad tie viņam sacīja: Kas tad tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats par sevi saki?

1:23b.JOH.001.023 Viņš sacīja: Es esmu saucēja balss tuksnesī. Sataisiet Kunga ceļu, kā to teicis pravietis Isajs! (Is.40, 3)

1:24b.JOH.001.024 Un atsūtītie bija farizeji.

1:25b.JOH.001.025 Un tie viņam jautāja: Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?

1:26b.JOH.001.026 Jānis atbildēja viņiem, sacīdams: Es kristīju ar ūdeni, bet starp jums atrodas Viens, ko jūs nepazīstat.

1:27b.JOH.001.027 Šis ir Tas, kas nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas.

1:28b.JOH.001.028 Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

1:29b.JOH.001.029 Otrā dienā Jānis redzēja Jēzu nākam pie viņa un sacīja: Lūk, Dieva Jērs, kas deldē pasaules grēkus.

1:30b.JOH.001.030 Šis ir, par ko es teicu: Pēc manis nāks Vīrs, kas bija pirms manis, jo Viņš bija pirmāk nekā es.

1:31b.JOH.001.031 Un es Viņu nepazinu, bet es nācu tāpēc, kristīdams ar ūdeni, lai Viņš kļūtu zināms Izraēlim.

1:32b.JOH.001.032 Un Jānis liecināja, sacīdams: Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz Viņa.

1:33b.JOH.001.033 Un es Viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz Viņa paliekam, tas ir, kas krista Svētajā Garā.

1:34b.JOH.001.034 Un es redzēju un liecināju, ka Viņš ir Dieva Dēls.

1:35b.JOH.001.035 Otrā dienā Jānis un divi no viņa mācekļiem atkal stāvēja.

1:36b.JOH.001.036 Un viņš, ieraudzījis Jēzu staigājam, sacīja: Lūk, Dieva Jērs!

1:37b.JOH.001.037 Un abi mācekļi dzirdēja viņu sakām un sekoja Jēzum.

1:38b.JOH.001.038 Bet Jēzus, pagriezies un redzēdams viņus sekojam, sacīja tiem: Ko jūs meklējat? Tie Viņam atbildēja: Rabbi (kas tulkojumā nozīmē: Mācītāj), kur Tu mājo?

1:39b.JOH.001.039 Viņš tiem sacīja: Nāciet un skatieties! Tad tie gāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika tanī dienā pie Viņa. Bija apmēram desmitā stunda.

1:40b.JOH.001.040 Bet Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un Viņam sekojuši.

1:41b.JOH.001.041 Viņš vispirms atrada savu brāli Sīmani un sacīja Viņam: Mēs atradām Mesiju (kas tulkojumā - Kristus),

1:42b.JOH.001.042 Un atveda to pie Jēzus. Bet Jēzus, uzlūkojis viņu, sacīja: Tu esi Sīmanis, Jonas dēls; tu sauksies Kēfa, kas tulkojumā - Pēteris.

1:43b.JOH.001.043 Nākošajā dienā Viņš gribēja iet uz Galileju. Bet Jēzus atrada Filipu un sacīja viņam: Seko man!

1:44b.JOH.001.044 Bet Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.

1:45b.JOH.001.045 Bet Filips sastapa Natanaēli un sacīja viņam: Mēs atradām Jēzu, Jāzepa dēlu no Nācaretes. Par Viņu Mozus rakstījis savā bauslībā un pravieši.

1:46b.JOH.001.046 Un Natanaēls viņam sacīja: Vai no Nācaretes var būt kas labs? Filips viņam saka: Nāc un skaties!

1:47b.JOH.001.047 Jēzus, redzēdams Natanaēlu nākam pie sevis, sacīja par viņu: Lūk, kur patiess izraēlietis, kurā nav viltības!

1:48b.JOH.001.048 Natanaēls sacīja Viņam: No kurienes Tu mani pazīsti? Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Pirms Fillips tevi aicināja, tu biji zem vīģes koka.

1:49b.JOH.001.049 Natanaēls Viņam atbildēja un sacīja: Rabbi, Tu esi Dieva Dēls. Tu esi Izraēļa Ķēniņš.

1:50b.JOH.001.050 Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Tu tici tāpēc, ka es tev sacīju: es redzēju tevi zem vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas par šīm.

1:51b.JOH.001.051 Un Viņš tam sacīja: Patiesi, patiesi, es jums saku: jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzejam un nonākam pār Cilvēka Dēlu.

2

2:1b.JOH.002.001 Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur.

2:2b.JOH.002.002 Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās.

2:3b.JOH.002.003 Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna.

2:4b.JOH.002.004 Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi!

2:5b.JOH.002.005 Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.

2:6b.JOH.002.006 Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri.

2:7b.JOH.002.007 Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām.

2:8b.JOH.002.008 Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa.

2:9b.JOH.002.009 Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini.

2:10b.JOH.002.010 Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim.

2:11b.JOH.002.011 Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.

2:12b.JOH.002.012 Pēc tam Viņš un Viņa māte, un Viņa brāļi, un Viņa mācekļi aizgāja uz Kafarnaumu un tur palika dažas dienas.

2:13b.JOH.002.013 Un jūdu Lieldienas bija tuvu; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi.

2:14b.JOH.002.014 Un Viņš atrada svētnīcā sēžam vēršu un avju, un baložu pārdevējus, un naudas mijējus.

2:15b.JOH.002.015 Un Viņš, iztaisījis no auklām pātagu, izdzina visus no svētnīcas, arī avis un vēršus, bet mijēju naudu izkaisīja un apgāza galdus.

2:16b.JOH.002.016 Bet tiem, kas pārdeva baložus, Viņš sacīja: Aiznesiet tos no šejienes un nepadariet mana Tēva namu par tirgus māju!

2:17b.JOH.002.017 Tad Viņa mācekļi atminējās, ka ir rakstīts: Centība par Tavu namu mani iznīcina (Ps 68).

2:18b.JOH.002.018 Bet jūdi atsaucās un sacīja Viņam: Kādu zīmi Tu mums rādi, tā darīdams.

2:19b.JOH.002.019 Jēzus atbildēja viņiem: Nojauciet šo svētnīcu, un es trijās dienās to uzcelšu.

2:20b.JOH.002.020 Tad jūdi sacīja: Četrdesmit sešus gadus šī svētnīca celta, un Tu to uzcelsi trijās dienās?

2:21b.JOH.002.021 Bet Viņš runāja par savu miesas svētnīcu.

2:22b.JOH.002.022 Kad nu Viņš bija uzcēlies, Viņa mācekļi atminējās, ka Viņš to sacījis, un ticēja Rakstiem un vārdiem, ko Jēzus bija runājis.

2:23b.JOH.002.023 Bet, kad nu Viņš Lieldienas svētku dienā bija Jeruzalemē, tad daudzi, redzēdami brīnumus, ko Viņš darīja, ticēja Viņa vārdam.

2:24b.JOH.002.024 Bet pats Jēzus viņiem neuzticējās, jo Viņš visus pazina.

2:25b.JOH.002.025 Un Viņam nebija vajadzības, lai kāds liecinātu par cilvēku, jo pats zināja, kas ir cilvēkā.

3

3:1b.JOH.003.001 Bet bija cilvēks no farizejiem, vārdā Nikodēms, jūdu priekšnieks.

3:2b.JOH.003.002 Tas naktī atnāca pie Jēzus un sacīja Viņam: Rabbi! Mēs zinām, ka Tu esi no Dieva nācis mācītājs, jo neviens nevar tādus brīnumus darīt, kādus Tu dari, ja ar Viņu nav Dievs.

3:3b.JOH.003.003 Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Patiesi, patiesi es tev saku: Ja kas no jauna neatdzimst, tas Dieva valstību nevar saskatīt.

3:4b.JOH.003.004 Nikodēms sacīja Viņam: Kā var cilvēks, būdams vecs, piedzimt? Vai viņš var vēlreiz atgriezties mātes miesās un no jauna piedzimt?

3:5b.JOH.003.005 Jēzus atbildēja: Patiesi, patiesi es tev saku: ja kas neatdzimst no ūdens un Svētā Gara, tas nevar ieiet debesu valstībā.

3:6b.JOH.003.006 Kas no miesas ir dzimis, tas ir miesa, bet, kas no Gara ir dzimis, ir gars.

3:7b.JOH.003.007 Nebrīnies par to, ka es tev sacīju: jums vajag no jauna atdzimt.

3:8b.JOH.003.008 Gars dveš, kur gribēdams, un tu dzirdi tā balsi, bet nezini, no kurienes tas nāk un kurp aiziet. Tā ir ar katru, kas piedzimis no Gara.

3:9b.JOH.003.009 Nikodēms atbildēja Viņam, sacīdams: Kā tas var notikt?

3:10b.JOH.003.010 Jēzus atbildēja viņam un sacīja: Tu esi Izraēļa mācītājs, un tu to nezini?

3:11b.JOH.003.011 Patiesi, patiesi, es tev saku: Mēs runājam, ko zinām, un liecinām, ko redzam, bet jūs mūsu liecību nepieņemat.

3:12b.JOH.003.012 Ja jūs neticat, kad es jums runāju par zemes dzīvi, kā tad jūs ticēsiet, ja es jums stāstīšu par debess lietām?

3:13b.JOH.003.013 Un neviens neuziet debesīs, kā vienīgi Cilvēka Dēls, kas nācis no debesīm un kas ir debesīs.

3:14b.JOH.003.014 Un kā Mozus uzcēla čūsku tuksnesī, tāpat jābūt paaugstinātam Cilvēka Dēlam;

3:15b.JOH.003.015 Lai katrs, kas uz Viņu tic, neieiet pazušanā, bet iemanto mūžīgo dzīvi.

3:16b.JOH.003.016 Jo Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību.

3:17b.JOH.003.017 Jo Dievs nesūtīja savu Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli tiesātu, bet lai pasaule tiktu caur Viņu pestīta.

3:18b.JOH.003.018 Kas uz Viņu tic, tas netiek tiesāts, bet, kas netic, tas tāpēc notiesāts, ka netic Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.

3:19b.JOH.003.019 Bet šī ir jau tiesa, ka gaisma nāca pasaulē; bet cilvēki vairāk mīlēja tumsu nekā gaismu, jo viņu darbi bija ļauni.

3:20b.JOH.003.020 Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu nopelti.

3:21b.JOH.003.021 Bet, kas dara patiesību, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi atklājas, jo tie darīti Dievā.

3:22b.JOH.003.022 Pēc tam Jēzus un Viņa mācekļi aizgāja Jūdejas zemē un tur uzturējās ar viņiem, un kristīja.

3:23b.JOH.003.023 Bet Jānis kristīja Ainonā pie Salimas, jo tur bija daudz ūdens; un tie nāca un kristījās,

3:24b.JOH.003.024 Jo Jānis vēl nebija ieslodzīts cietumā.

3:25b.JOH.003.025 Bet starp Jāņa mācekļiem un jūdiem izcēlās strīds par šķīstīšanos.

3:26b.JOH.003.026 Un tie nāca pie Jāņa un sacīja viņam: Rabbi! Tas, kas ar tevi bija viņpus Jordānas, par ko tu nodevi liecību, lūk, Viņš kristī, un visi iet pie Viņa.

3:27b.JOH.003.027 Jānis atbildēja, sacīdams: Cilvēks nekā nevar ņemt, ja viņam netiek dots no debesīm.

3:28b.JOH.003.028 Jūs paši man liecināt par to, ko sacīju: Es neesmu Kristus, bet esmu sūtīts pirms Viņa.

3:29b.JOH.003.029 Kam ir līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, kas stāv un klausās viņā, priekā priecājas par līgavaiņa balsi. Šis mans prieks tad nu piepildījies.

3:30b.JOH.003.030 Viņam vajaga augt, bet man mazināties.

3:31b.JOH.003.031 Kas nāk no augšienes, tas ir pār visiem. Kas no zemes, tas ir no zemes un par zemi runā. Kas nāk no debesīm, tas ir pār visiem.

3:32b.JOH.003.032 Un ko Viņš redzēja un dzirdēja, par to Viņš liecina; bet Viņa liecību neviens nepieņem.

3:33b.JOH.003.033 Kas Viņa liecību pieņēmis, tas apzīmogojis, ka Dievs ir patiesīgs.

3:34b.JOH.003.034 Jo, ko Dievs sūtījis, tas runā Dieva vārdus, jo Dievs nedod Garu mērīdams.

3:35b.JOH.003.035 Tēvs mīl Dēlu un visu ir nodevis Viņa rokā.

3:36b.JOH.003.036 Kas tic uz Dēlu, tam ir mūžīgā dzīvība; bet, kas Dēlam netic, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmas paliek pār viņu.

4

4:1b.JOH.004.001 Kad Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus kristī un iegūst vairāk mācekļu nekā Jānis,

4:2b.JOH.004.002 (Lai gan Jēzus nekristīja, bet Viņa mācekļi),

4:3b.JOH.004.003 Tad Viņš atstāja Jūdeju un aizgāja atkal uz Galileju.

4:4b.JOH.004.004 Bet Viņam bija jāiet caur Samariju.

4:5b.JOH.004.005 Tad Viņš nonāca Samarijas pilsētā, kas saucās Sihāra, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.

4:6b.JOH.004.006 Tur bija Jēkaba aka. Tad Jēzus, noguris ceļā, apsēdās pie akas. Bija apmēram sestā stunda.

4:7b.JOH.004.007 No Samarijas atnāca sieviete smelt ūdeni. Jēzus sacīja viņai: Dod man dzert!

4:8b.JOH.004.008 (Jo Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu, lai iepirktu pārtiku.)

4:9b.JOH.004.009 Tad šī samariešu sieviete sacīja Viņam: Kā Tu, būdams jūds, prasi no manis, samarietes, dzert? Jo jūdi nesaietas ar samariešiem.

4:10b.JOH.004.010 Jēzus atbildēja viņai, sacīdams: Ja tu pazītu Dieva dāvanu un kas ir Tas, kas tev saka: dod man dzert, tad tu gan no Viņa lūgtu; un Viņš tev dotu dzīvo ūdeni.

4:11b.JOH.004.011 Sieviete sacīja Viņam: Kungs Tev nav ar ko smelt, bet aka dziļa; no kurienes tad Tev dzīvais ūdens?

4:12b.JOH.004.012 Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums šo aku devis, un pats viņš no tās dzēra un viņa bērni, un viņa dzīvnieki?

4:13b.JOH.004.013 Jēzus atbildēja viņai un sacīja: Ikvienam, kas šo ūdeni dzer, atkal slāpst, bet kas dzers to ūdeni, ko es viņam došu, tam ne mūžam vairs neslāps.

4:14b.JOH.004.014 Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.

4:15b.JOH.004.015 Sieviete sacīja Viņam: Kungs, Dod man šo ūdeni, lai man neslāpst un nav jānāk šurp smelt!

4:16b.JOH.004.016 Jēzus sacīja viņai: Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!

4:17b.JOH.004.017 Sieviete atbildēja un sacīja: Man nav vīra. Jēzus sacīja viņai: Tu pareizi pateici: man nav vīra.

4:18b.JOH.004.018 Jo pieci vīri tev bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. To tu pareizi teici.

4:19b.JOH.004.019 Sieviete Viņam sacīja: Kungs! Redzu, ka Tu esi pravietis.

4:20b.JOH.004.020 Mūsu tēvi lūdza Dievu šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzaleme ir tā vieta, kur Dievu vajag pielūgt.

4:21b.JOH.004.021 Jēzus sacīja viņai: Sieviet, tici man, ka nāk stunda, kad jūs Tēvu nepielūgsiet ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē!

4:22b.JOH.004.022 Jūs pielūdzat, ko nezināt; mēs pielūdzam, ko zinām, jo pestīšana nāk no jūdiem.

4:23b.JOH.004.023 Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz.

4:24b.JOH.004.024 Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā.

4:25b.JOH.004.025 Sieviete sacīja Viņam: Es zinu, ka nāk Mesija (ko sauc Kristus). Kad Viņš atnāks, tad visu mums pasludinās.

4:26b.JOH.004.026 Jēzus sacīja viņai: Es tas esmu, kas ar tevi runā.

4:27b.JOH.004.027 Un tūdaļ atnāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš sarunājas ar sievieti. Tomēr neviens neteica: Ko vēlies? vai: Ko runā ar viņu?

4:28b.JOH.004.028 Tad sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja turienes ļaudīm:

4:29b.JOH.004.029 Nāciet un skatieties cilvēku, kas man visu pateica, ko esmu darījusi! Vai Viņš nav Kristus?

4:30b.JOH.004.030 Tad tie aizgāja no pilsētas un nogāja pie Viņa.

4:31b.JOH.004.031 Tanī laikā mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: Rabbi, ēd!

4:32b.JOH.004.032 Bet Viņš tiem sacīja: Man ir barība, ko ēst, ko jūs nepazīstat.

4:33b.JOH.004.033 Tad mācekļi runāja savā starpā: Vai kāds Viņam atnesis ēst?

4:34b.JOH.004.034 Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.

4:35b.JOH.004.035 Vai jūs nesakāt: Vēl četri mēneši, tad nāk pļauja. Lūk, es saku jums: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau baltas pļaujai!

4:36b.JOH.004.036 Un pļāvējs saņem algu un savāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopīgi priecātos sējējs un pļāvējs.

4:37b.JOH.004.037 Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.

4:38b.JOH.004.038 Es jūs sūtīju pļaut to, ko jūs neesat iestrādājuši. Citi strādāja, bet jūs iegājāt viņu darbā.

4:39b.JOH.004.039 Bet daudzi šās pilsētas samarieši ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kas deva liecību: Viņš man visu pateica, ko biju darījusi.

4:40b.JOH.004.040 Kad samarieši atnāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt pie tiem, un Viņš palika tur divas dienas.

4:41b.JOH.004.041 Un vēl lielāks vairums uz Viņu ticēja Viņa vārdu dēļ.

4:42b.JOH.004.042 Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.

4:43b.JOH.004.043 Bet pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un devās uz Galileju;

4:44b.JOH.004.044 Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netiek cienīts.

4:45b.JOH.004.045 Kad Viņš nonāca Galilejā, tad galilejieši uzņēma Viņu, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos darīja Jeruzalemē, jo paši bija svētkos.

4:46b.JOH.004.046 Tad Viņš atkal nonāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un Kafarnaumā bija kāds galminieks, kura dēls slimoja.

4:47b.JOH.004.047 Šis, izdzirdis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis Galilejā, aizgāja pie Viņa un lūdza Viņu atnākt un izdziedināt tā dēlu, jo tas bija pie miršanas.

4:48b.JOH.004.048 Tad Jēzus sacīja viņam: Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.

4:49b.JOH.004.049 Galminieks sacīja Viņam: Kungs, nāc, iekams mans dēls nav miris!

4:50b.JOH.004.050 Jēzus sacīja viņam: Ej, tavs dēls dzīvo! Cilvēks ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.

4:51b.JOH.004.051 Bet, viņam jau ejot, kalpi atsteidzās tam pretim un ziņoja, sacīdami, ka viņa dēls dzīvo.

4:52b.JOH.004.052 Tad viņš jautāja tiem par stundu, kad tam palicis labāk. Un tie sacīja viņam: Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.

4:53b.JOH.004.053 Tad tēvs noprata, ka tā bija tā stunda, kad Jēzus sacīja viņam: Tavs dēls dzīvo. Un viņš ticēja pats un viss viņa nams.

4:54b.JOH.004.054 Šis bija jau otrs brīnums, ko Jēzus padarīja, atnācis no Jūdejas Galilejā.

5

5:1b.JOH.005.001 Pēc tam bija jūdu svētki; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi.

5:2b.JOH.005.002 Bet Jeruzalemē bija ar piecām pajumtēm Avju dīķis, kas ebrejiski saucas Betsata.

5:3b.JOH.005.003 Tanīs gulēja liels daudzums slimnieku, aklo, klibo un izkaltušo, kas gaidīja ūdens sakustēšanos.

5:4b.JOH.005.004 Bet Kunga eņģelis savulaik nolaidās dīķī; un kas pirmais pēc ūdens sakustēšanās iekāpa dīķī, tas izveseļojās, lai ar kādu slimību viņš neslimotu.

5:5b.JOH.005.005 Bet tur bija kāds cilvēks, kas slimoja trīsdesmit astoņus gadus.

5:6b.JOH.005.006 Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka tas jau ilgu laiku slimo, sacīja viņam: Vai gribi būt vesels?

5:7b.JOH.005.007 Slimais atbildēja Viņam: Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas, jo, kamēr es aizeju, cits ieiet pirmais.

5:8b.JOH.005.008 Jēzus sacīja viņam: Celies, ņem savu gultu un staigā.

5:9b.JOH.005.009 Un tūdaļ šis cilvēks izveseļojās, ņēma savu gultu un staigāja. Bet bija sabata diena.

5:10b.JOH.005.010 Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: Ir sabats! Tev nav brīv nest savu gultu!

5:11b.JOH.005.011 Viņš tiem atbildēja: Kas mani izdziedināja, tas teica man: ņem savu gultu un staigā!

5:12b.JOH.005.012 Tad tie jautāja viņam: Kas ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?

5:13b.JOH.005.013 Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bija, jo Jēzus aizgāja no ļaudīm, kas atradās tanī vietā.

5:14b.JOH.005.014 Vēlāk Jēzus atrada viņu svētnīcā un sacīja tam: Lūk, tu esi izdziedināts; negrēko vairs, lai tev kas ļaunāks nenotiek.

5:15b.JOH.005.015 Tas cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja.

5:16b.JOH.005.016 Tāpēc jūdi vajāja Jēzu, ka Viņš to darīja sabatā.

5:17b.JOH.005.017 Bet Jēzus atbildēja viņiem: Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos.

5:18b.JOH.005.018 Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nonāvēt, ka Viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem:

5:19b.JOH.005.019 Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja neredzēs Tēvu darām; jo, ko Viņš dara, to tāpat dara arī Dēls.

5:20b.JOH.005.020 Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs Viņam vēl lielākus darbus nekā šos, lai jūs brīnītos.

5:21b.JOH.005.021 Jo kā Tēvs uzmodina miroņus un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina, kurus vēlas.

5:22b.JOH.005.022 Jo Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu nodevis Dēlam,

5:23b.JOH.005.023 Lai visi tāpat godātu Dēlu, kā godā Tēvu. Kas Dēlu negodina, tas negodina Tēvu, kas Viņu sūtījis.

5:24b.JOH.005.024 Patiesi, patiesi es jums saku: Kas manus vārdus klausa un tic uz To, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība; un viņš tiesā nenāk, bet no nāves pāriet dzīvībā.

5:25b.JOH.005.025 Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā tagad ir, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos.

5:26b.JOH.005.026 Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī.

5:27b.JOH.005.027 Un deva Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls.

5:28b.JOH.005.028 Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva balsi,

5:29b.JOH.005.029 Un izies tie, kas labu darījuši, uz augšāmcelšanos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, uz augšāmcelšanos tiesai.

5:30b.JOH.005.030 Es pats no sevis nekā nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju; un mana tiesa ir taisnīga, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā, kas mani sūtījis.

5:31b.JOH.005.031 Ja es pats dodu liecību par sevi, mana liecība nav patiesa.

5:32b.JOH.005.032 Ir Cits, kas liecina par mani; un es zinu, ka liecība, kādu Viņš par mani dod, ir patiesa.

5:33b.JOH.005.033 Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai.

5:34b.JOH.005.034 Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti.

5:35b.JOH.005.035 Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā.

5:36b.JOH.005.036 Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis.

5:37b.JOH.005.037 Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši.

5:38b.JOH.005.038 Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis.

5:39b.JOH.005.039 Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani.

5:40b.JOH.005.040 Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.

5:41b.JOH.005.041 No cilvēkiem es godu nepieņemu.

5:42b.JOH.005.042 Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav.

5:43b.JOH.005.043 Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet.

5:44b.JOH.005.044 Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva.

5:45b.JOH.005.045 Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz - Mozus, uz ko jūs cerat.

5:46b.JOH.005.046 Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis (1.Moz.3,15; 22,18; 5.Moz.18,15),

5:47b.JOH.005.047 Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?

6

6:1b.JOH.006.001 Pēc tam Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tibērijas jūrai.

6:2b.JOH.006.002 Un daudz ļaužu sekoja Viņam, jo tie redzēja brīnumus, ko Viņš darīja tiem, kas slimoja.

6:3b.JOH.006.003 Tad Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās tur ar saviem mācekļiem.

6:4b.JOH.006.004 Tuvojās jau Lieldienas, jūdu svētki.

6:5b.JOH.006.005 Kad Jēzus, pacēlis acis, redzēja, ka ļoti daudz ļaužu nāk pie Viņa, tad Viņš sacīja Filipam: Kur pirksim maizi, lai tie paēstu.

6:6b.JOH.006.006 Bet to Viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats zināja, ko darīs.

6:7b.JOH.006.007 Filips atbildēja Viņam: Par divi simts denārijiem nepietiek tiem maizes, lai katrs nedaudz saņemtu.

6:8b.JOH.006.008 Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, sacīja Viņam:

6:9b.JOH.006.009 Šeit ir viens zēns, kam piecas miežu maizes un divas zivis; bet kas tas ir tik daudziem?

6:10b.JOH.006.010 Tad Jēzus sacīja: Lieciet ļaudīm novietoties! Bet tanī vietā bija daudz zāles. Tā novietojās skaitā ap peci tūkstoši vīriešu.

6:11b.JOH.006.011 Bet Jēzus, paņēmis maizi un izsacījis pateicību, izdalīja tiem, kas novietojās, tāpat arī zivis, cik tie vēlējās.

6:12b.JOH.006.012 Bet kad tie paēda, Viņš sacīja saviem mācekļiem: Salasiet atlikušās druskas, lai tās neiet bojā.

6:13b.JOH.006.013 Tad viņi savāca un piepildīja divpadsmit grozus druskām, kas no piecām miežu maizēm bija pāri palikušas tiem, kas ēda.

6:14b.JOH.006.014 Tad ļaudis, redzēdami brīnumu, ko padarīja Jēzus, sacīja: Šis patiesi ir pravietis, kam bija jānāk pasaulē.

6:15b.JOH.006.015 Bet Jēzus, nomanīdams to, ka tie nāks, lai Viņu ar varu ņemtu un ieceltu par ķēniņu, aizgāja atkal viens pats kalnā.

6:16b.JOH.006.016 Bet kad jau vakars metās, Viņa mācekļi aizgāja pie jūras.

6:17b.JOH.006.017 Un viņi, iekāpuši laivā, cēlās pāri jūrai uz Kafarnaumu. Un iestājās jau tumsa, bet Jēzus vēl nenāca pie viņiem.

6:18b.JOH.006.018 Bet jūra, pūšot stipram vējam, bangojās.

6:19b.JOH.006.019 Kad viņi divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas bija noairējuši, tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un laivai tuvojamies, un viņi izbijās.

6:20b.JOH.006.020 Bet Viņš tiem sacīja: Es esmu, nebīstieties!

6:21b.JOH.006.021 Tad tie viņu gribēja uzņemt Viņu laivā, bet laiva tūdaļ sasniedza zemi, kurp tie brauca.

6:22b.JOH.006.022 Ļaudis, kas stāvēja viņpus jūras, otrā dienā uzzināja, ka tur citas laivas nav bijis, kā tikai viena, un ka Jēzus nav iekāpis laivā kopā ar saviem mācekļiem, bet mācekļi aizbraukuši vieni paši.

6:23b.JOH.006.023 Bet citas laivas nāca no Tibērijas tuvu tai vietai, kur viņi, pateikdamies Kungam, ēda maizi.

6:24b.JOH.006.024 Kad ļaudis redzēja, ka tur nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, tie iekāpa laivās un brauca uz Kafarnaumu, lai meklētu Jēzu.

6:25b.JOH.006.025 Un tie, atraduši Viņu viņpus jūras, sacīja Viņam: Rabbi! Kad Tu šeit atnāci?

6:26b.JOH.006.026 Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka baudījāt maizi un paēdāt.

6:27b.JOH.006.027 Necentieties pēc iznīkstošās barības, bet pēc tādas, kas paliek mūžīgai dzīvei, ko Cilvēka Dēls jums dos, jo Viņu Dievs Tēvs apzīmogojis.

6:28b.JOH.006.028 Tad tie Viņam sacīja: Kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus?

6:29b.JOH.006.029 Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.

6:30b.JOH.006.030 Tad tie sacīja Viņam: Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi?

6:31b.JOH.006.031 Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst (2.Moz.16,15; 4.Moz.11,7; Ps.77).

6:32b.JOH.006.032 Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.

6:33b.JOH.006.033 Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.

6:34b.JOH.006.034 Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!

6:35b.JOH.006.035 Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad.

6:36b.JOH.006.036 Bet es jums to esmu teicis: jūs mani gan redzējāt, bet neticat.

6:37b.JOH.006.037 Visi, ko Tēvs man dod, nāks pie manis; un kas pie manis nāk, to es laukā nedzīšu.

6:38b.JOH.006.038 Jo es esmu nācis no debesīm ne tādēļ, lai izpildītu savu gribu, bet Tā gribu, kas mani sūtījis.

6:39b.JOH.006.039 Bet šis ir Tēva prāts, kas mani sūtījis, lai no visa, ko Viņš man devis, es nekā nepazaudētu, bet to uzmodinātu pastarā dienā.

6:40b.JOH.006.040 Jo šī ir mana Tēva vēlēšanās, kas mani sūtījis, lai katrs, kas Dēlu redz un uz Viņu tic, iemantotu mūžīgo dzīvi; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā.

6:41b.JOH.006.041 Tad jūdi kurnēja pret Viņu tāpēc, ka Viņš sacīja: Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.

6:42b.JOH.006.042 Un viņi sacīja: Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu mēs pazīstam? Kā tad Viņš saka: Es esmu nācis no debesīm?

6:43b.JOH.006.043 Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Nekurniet savā starpā!

6:44b.JOH.006.044 Neviens nevar pie manis nākt, ja Tēvs, kas mani sūtījis, nevelk viņu; un es to uzmodināšu pastarā dienā.

6:45b.JOH.006.045 Ir rakstīts praviešos: Un visi būs Dieva mācīti. Ikviens, kas no Tēva dzirdējis un mācījies, nāk pie manis (Is.54,13).

6:46b.JOH.006.046 Nevis ka Tēvu kāds būtu redzējis. Tikai Tas, kas no Dieva ir, Tas Tēvu ir redzējis.

6:47b.JOH.006.047 Patiesi, patiesi es jums saku: Kas uz mani tic, tam ir mūžīgā dzīvošana.

6:48b.JOH.006.048 Es esmu dzīvības maize.

6:49b.JOH.006.049 Jūsu tēvi ēda mannu tuksnesī un nomira.

6:50b.JOH.006.050 Šī ir maize, kas no debesīm nākusi, lai katrs, kas no tās ēd, nemirtu.

6:51b.JOH.006.051 Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.

6:52b.JOH.006.052 Ja kas ēdīs no.šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi; un maize, ko es jums došu, ir mana Miesa pasaulei par dzīvību.

6:53b.JOH.006.053 Tad jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: kā Viņš mums var dot ēst savu miesu?

6:54b.JOH.006.054 Bet Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs Cilvēka Dēla Miesu neēdīsiet un Viņa Asinis nedzersiet, tad jūsos nebūs dzīvības.

6:55b.JOH.006.055 Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā;

6:56b.JOH.006.056 Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens.

6:57b.JOH.006.057 Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā.

6:58b.JOH.006.058 Kā mani sūtījis dzīvais Tēvs un es dzīvoju Tēva labad, tā tie, kas mani bauda, dzīvos manis labad.

6:59b.JOH.006.059 Šī ir maize, kas nākusi no debesīm. Ne tā, kā jūsu tēvi ēda mannu un nomira. Kas šo maizi ēd, tas dzīvos mūžīgi.

6:60b.JOH.006.060 To Viņš teica Kafarnaumā, mācīdams sinagogā.

6:61b.JOH.006.061 Tad daudzi no Viņa mācekļiem, to dzirdēdami, sacīja: Smaga ir šī runa, kas var to klausīties?

6:62b.JOH.006.062 Bet Jēzus, zinādams sevī, ka Viņa mācekļi kurn par to, sacīja tiem: Vai tas jūs apgrēcina?

6:63b.JOH.006.063 Bet ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu uzejam tur, kur Viņš iepriekš bija?

6:64b.JOH.006.064 Gars ir tas, kas atdzīvina, miesa neder nekam. Vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.

6:65b.JOH.006.065 Bet starp jums ir daži neticīgie; jo Jēzus zināja no sākuma, kas ir neticīgie un kas Viņu nodos.

6:66b.JOH.006.066 Un Viņš sacīja: Tāpēc es jums teicu, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nebūs dots no mana Tēva.

6:67b.JOH.006.067 No šī laika daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdz.

6:68b.JOH.006.068 Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: Vai arī jūs gribat aiziet?

6:69b.JOH.006.069 Tad Sīmanis Pēteris atbildēja Viņam: Kungs, pie kā lai mēs ejam? Pie Tevis ir mūžīgās dzīves vārdi.

6:70b.JOH.006.070 Un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls.

6:71b.JOH.006.071 Jēzus atbildēja viņiem: Vai ne divpadsmit es jūs esmu izredzējis? Bet viens no jums ir velns.

6:72b.JOH.006.072 Viņš runāja par Jūdasu Iskariotu, Sīmaņa dēlu, jo šis bija tas, kas Viņu nodos, lai gan bija viens no tiem divpadsmit.

7

7:1b.JOH.007.001 Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo Viņš negribēja apmeklēt Jūdeju, tāpēc ka jūdi meklēja Viņu nonāvēt.

7:2b.JOH.007.002 Bet jūdu būdiņu svētki (Scenopegia) bija ļoti tuvu.

7:3b.JOH.007.003 Tad Tā brāļi sacīja Viņam: Aizej no šejienes un dodies uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.

7:4b.JOH.007.004 Neviens taču neko nedara slepenībā, bet katrs grib būt ievērojams. Ja Tu to dari, tad atklāj sevi pasaulei.

7:5b.JOH.007.005 Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam.

7:6b.JOH.007.006 Tad uz to Jēzus sacīja viņiem: mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt.

7:7b.JOH.007.007 Pasaule nevar jūs ienīst, bet mani nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni.

7:8b.JOH.007.008 Jūs ejiet šajos svētkos, bet es vēl neeju šajos svētkos, jo mans laiks vēl nav piepildījies.

7:9b.JOH.007.009 To pateicis, Viņš palika Galilejā.

7:10b.JOH.007.010 Bet, kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad arī Viņš aizgāja svētkos ne atklāti, bet it kā slepeni.

7:11b.JOH.007.011 Bet jūdi meklēja Viņu svētkos un sacīja: Kur Viņš ir?

7:12b.JOH.007.012 Un daudz kurnēšanas bija ļaudīs par Viņu; jo vieni sacīja: Viņš ir labs, bet citi teica: Nē, Viņš maldina ļaudis.

7:13b.JOH.007.013 Tomēr neviens, bīdamies jūdu, nerunāja par Viņu atklāti.

7:14b.JOH.007.014 Bet kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja svētnīcā un mācīja.

7:15b.JOH.007.015 Bet jūdi brīnījās un sacīja: Kā Viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?

7:16b.JOH.007.016 Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Mana mācība nav mana, bet Tā, kas mani sūtījis.

7:17b.JOH.007.017 Ja kāds vēlas Viņa gribu pildīt, tas no mācības sapratīs, vai tā no Dieva, vai es runāju pats no sevis.

7:18b.JOH.007.018 Kas runā pats no sevis, tas meklē sev godu; bet kas meklē Tā godu, kas mani sūtījis, tas ir patiess un netaisnības viņā nav.

7:19b.JOH.007.019 Vai Mozus nedeva jums bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību.

7:20b.JOH.007.020 Kāpēc jūs meklējat mani nonāvēt? Ļaudis atbildēja, sacīdami: Ļaunais gars Tevi apsēdis: kas meklē Tevi nogalināt?

7:21b.JOH.007.021 Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Vienu darbu es padarīju, un jūs visi brīnāties.

7:22b.JOH.007.022 Tāpēc Mozus deva jums apgraizīšanu, lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem; un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.

7:23b.JOH.007.023 Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu un Mozus bauslība netiek pārkāpta, ko tad jūs dusmojaties uz mani, ka es sabatā izdziedināju visu cilvēku?

7:24b.JOH.007.024 Netiesājiet pēc ārienes, bet spriediet taisnīgu tiesu!

7:25b.JOH.007.025 Tad daži no jeruzlemiešiem sacīja: Vai šis nav Tas, ko meklē nonāvēt?

7:26b.JOH.007.026 Un, lūk, Viņš runā atklāti, un tie Viņam nekā nesaka. Vai priekšnieki tiešām pārliecinājušies, ka Viņš ir Kristus?

7:27b.JOH.007.027 Un mēs zinām Viņu, no kurienes Viņš; bet kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes Viņš.

7:28b.JOH.007.028 Tad Jēzus sauca, svētnīcā mācīdams, un sacīja: Jūs pazīstat mani un zināt, no kurienes es esmu nācis. Ir viens Patiesīgais, kas mani sūtījis, kuru jūs nepazīstat.

7:29b.JOH.007.029 Es Viņu pazīstu, jo es esmu no Viņa, un Viņš mani sūtīja.

7:30b.JOH.007.030 Tad tie meklēja Viņu satvert, bet neviens Viņam rokas nepielika, jo vēl Viņa stunda nebija pienākusi.

7:31b.JOH.007.031 Bet daudzi no ļaudīm ticēja Viņam un sacīja: Kad atnāks Kristus, vai Viņš padarīs vairāk brīnumu, nekā Šis dara?

7:32b.JOH.007.032 Farizeji dzirdēja ļaudis tā par Viņu runājam; un priekšnieki un farizeji sūtīja kalpus, lai Viņu aizturētu.

7:33b.JOH.007.033 Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi man ar jums būt, un tad aiziešu pie Tā, kas mani sūtījis.

7:34b.JOH.007.034 Jūs mani meklēsiet, bet neatradīsiet, jo kur es esmu, tur jūs nevarat nākt.

7:35b.JOH.007.035 Tad jūdi savstarpēji sarunājās: Kur Viņš grib iet, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš ies pie izklīdušajiem starp pagāniem un mācīs pagānus?

7:36b.JOH.007.036 Kas tā par runu, ko Viņš teica: jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur es esmu, tur jūs nevarat nākt?

7:37b.JOH.007.037 Bet beidzamajā lielajā svētku dienā Jēzus stāvēja un sauca, sacīdams: Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer!

7:38b.JOH.007.038 Kas uz mani tic, no tā iekšienes, kā sacīts Rakstos, plūdīs dzīvā ūdens straumes (Is.12,3).

7:39b.JOH.007.039 Bet to Viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas uz Viņu tic, jo Gars vēl nebija dots, tāpēc ka Jēzus vēl nebija pagodināts.

7:40b.JOH.007.040 Kad daži no ļaudīm dzirdēja Viņa runu, tie sacīja: Patiesi Viņš ir pravietis.

7:41b.JOH.007.041 Citi sacīja: Viņš ir Kristus. Bet citi teica: Vai Kristus nāk no Galilejas?

7:42b.JOH.007.042 Vai Rakstos nav sacīts, ka Kristus nāk no Dāvida cilts un no Betlēmes miesta, kur bija Dāvids?

7:43b.JOH.007.043 Tā ļaudīs izcēlās šķelšanās Viņa dēļ.

7:44b.JOH.007.044 Un daži no tiem gribēja Viņu apcietināt, bet rokas neviens Viņam nepielika.

7:45b.JOH.007.045 Tad kalpi atgriezās pie augstajiem priesteriem un farizejiem; un tie sacīja viņiem: Kāpēc jūs Viņu neatvedāt?

7:46b.JOH.007.046 Kalpotāji atbildēja: Nekad cilvēks nav tā runājis, kā šis Cilvēks.

7:47b.JOH.007.047 Tad farizeji atbildēja viņiem: Vai arī jūs esat apmāti?

7:48b.JOH.007.048 Vai tad kāds no priekšniekiem un farizejiem tic uz Viņu?

7:49b.JOH.007.049 Bet šis pūlis, kas nezina bauslību, lai ir nolādēts!

7:50b.JOH.007.050 Nikodēms, kas bija viens no tiem, kas naktī bija nācis pie Viņa, sacīja tiem:

7:51b.JOH.007.051 Vai mūsu likums tiesā cilvēku, ja iepriekš neuzklausa viņu pašu un neuzzina, ko viņš darījis?

7:52b.JOH.007.052 Tie atbildēja viņam, sacīdami: Vai arī tu esi galilejietis? Izpēti Rakstus un redzēsi, ka no Galilejas nenāk pravietis.

7:53b.JOH.007.053 Un tie atgriezās katrs savās mājās.

8

8:1b.JOH.008.001 Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.

8:2b.JOH.008.002 Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos.

8:3b.JOH.008.003 Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,

8:4b.JOH.008.004 Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā.

8:5b.JOH.008.005 Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki? (3.Moz.20,10).

8:6b.JOH.008.006 To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs.

8:7b.JOH.008.007 Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! (5.Moz.17,7).

8:8b.JOH.008.008 Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.

8:9b.JOH.008.009 Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot.

8:10b.JOH.008.010 Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?

8:11b.JOH.008.011 Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs!

8:12b.JOH.008.012 Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.

8:13b.JOH.008.013 Bet farizeji sacīja Viņam: Tu liecini pats par sevi; tava liecība nav patiesa.

8:14b.JOH.008.014 Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Un ja es liecinu pats par sevi, tad mana liecība ir pareiza, jo es zinu, no kurienes nāku un kur eju; bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kur eju.

8:15b.JOH.008.015 Jūs tiesājat miesīgi; es netiesāju nevienu.

8:16b.JOH.008.016 Un ja es tiesāju, mans lēmums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet es un Tēvs, kas mani sūtījis.

8:17b.JOH.008.017 Un jūsu bauslībā rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza (5.Moz.17,6; 19,15).

8:18b.JOH.008.018 Es esmu, kas liecību dod pats par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.

8:19b.JOH.008.019 Tad tie sacīja Viņam: Kur ir tavs Tēvs? Jēzus atbildēja: Ne jūs mani pazīstat, ne manu Tēvu. Ja jūs mani pazītu, tad pazītu arī manu Tēvu.

8:20b.JOH.008.020 Šos vārdus Jēzus, mācīdams svētnīcā, teica pie upura lādes; un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.

8:21b.JOH.008.021 Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Es aizeju, un jūs meklēsiet mani un savā grēkā nomirsiet. Kur es eju, tur jūs nevarat nākt.

8:22b.JOH.008.022 Tad jūdi teica: Vai Viņš sevi nonāvēs, ka Viņš sacīja: Kur es eju, tur jūs nevarat nākt?

8:23b.JOH.008.023 Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat no šīs zemes, es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, es neesmu no šīs pasaules.

8:24b.JOH.008.024 Tāpēc es jums sacīju, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.

8:25b.JOH.008.025 Tad tie sacīja Viņam: Kas Tu esi? Jēzus viņiem atbildēja: Sākums, kas arī ar jums runā.

8:26b.JOH.008.026 Daudz man par jums jārunā un jātiesā, bet Tas, kas mani sūtījis, ir patiess; un es runāju pasaulei to, ko esmu no Viņa dzirdējis.

8:27b.JOH.008.027 Un tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu.

8:28b.JOH.008.028 Tad Jēzus sacīja viņiem: Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.

8:29b.JOH.008.029 Un Tas, kas mani sūtījis, ir ar mani; un Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas Viņam labpatīk.

8:30b.JOH.008.030 Kad Viņš tā runāja, daudzi ticēja Viņam.

8:31b.JOH.008.031 Tad Jēzus sacīja tiem jūdiem, kas Viņam ticēja: Ja jūs pastāvēsiet manā mācībā, tad patiesi jūs būsiet mani mācekļi.

8:32b.JOH.008.032 Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.

8:33b.JOH.008.033 Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?

8:34b.JOH.008.034 Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

8:35b.JOH.008.035 Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi.

8:36b.JOH.008.036 Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.

8:37b.JOH.008.037 Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat.

8:38b.JOH.008.038 Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.

8:39b.JOH.008.039 Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Mūsu tēvs ir Ābrahams. Jēzus viņiem sacīja: Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus!

8:40b.JOH.008.040 Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja.

8:41b.JOH.008.041 Jūs darāt savu tēvu darbus. Tad tie sacīja Viņam: Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!

8:42b.JOH.008.042 Jēzus viņiem sacīja: Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis.

8:43b.JOH.008.043 Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.

8:44b.JOH.008.044 Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Tas sākumā ir bijis slepkava un nepastāv patiesībā, jo viņā patiesības nav. Melus runādams, viņš runā savu, jo viņš ir melis un meļu tēvs.

8:45b.JOH.008.045 Bet kad runāju patiesību, jūs neticat man.

8:46b.JOH.008.046 Kas no jums man var pārmest grēku? Ja es jums runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?

8:47b.JOH.008.047 Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva.

8:48b.JOH.008.048 Tad jūdi Viņam atbildēja, sacīdami: Vai mēs labi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir ļaunais gars?

8:49b.JOH.008.049 Jēzus atbildēja: Manī ļaunā gara nav, bet es godinu savu Tēvu, bet jūs man darāt negodu.

8:50b.JOH.008.050 Bet es savu godu nemeklēju; ir Kas meklē un tiesā.

8:51b.JOH.008.051 Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus izpildīs, tas nāves mūžam neredzēs.

8:52b.JOH.008.052 Tad jūdi sacīja: Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams un pravieši nomira, bet Tu saki: kas manus vārdus pildīs, tas nāvi mūžam nebaudīs.

8:53b.JOH.008.053 Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas miris? Arī pravieši miruši. Par ko Tu sevi turi?

8:54b.JOH.008.054 Jēzus atbildēja: Ja es sevi godinu, mans gods nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kas mani godina, par ko jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Dievs.

8:55b.JOH.008.055 Un jūs Viņu nepazīstat, bet es Viņu zinu. Un ja es sacītu, ka es Viņu nezinu, tad es būtu jums līdzīgs melis. Bet es Viņu pazīstu un pildu Viņa vārdu.

8:56b.JOH.008.056 Jūsu Tēvs Ābrahams priecājās, ka viņš redzēs manu dienu. Viņš redzēja un gavilēja (1.Moz.18,18; 22,18).

8:57b.JOH.008.057 Tad jūdi sacīja Viņam, Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esi Ābrahamu redzējis?

8:58b.JOH.008.058 Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.

8:59b.JOH.008.059 Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu Viņam, bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas.

9

9:1b.JOH.009.001 Un Jēzus, garām iedams, ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.

9:2b.JOH.009.002 Un mācekļi jautāja Viņam: Rabbi, kas ir grēkojis: viņš pats vai viņa vecāki, ka tas neredzīgs piedzimis?

9:3b.JOH.009.003 Jēzus atbildēja: Ne viņš grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem jāparādās viņā.

9:4b.JOH.009.004 Kamēr ir diena, man jāstrādā Tā darbus, kas mani sūtījis. Nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.

9:5b.JOH.009.005 Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.

9:6b.JOH.009.006 To teicis, Viņš spļāva zemē un taisīja javu no siekalām, un zieda javu uz viņa acīm,

9:7b.JOH.009.007 Un sacīja viņam: Ej, mazgājies Siloe (t.i. tulkojumā “sūtītais”) dīķī! Viņš aizgāja, nomazgājās un atnāca redzīgs.

9:8b.JOH.009.008 Tad kaimiņi un tie, kas redzēja viņu iepriekš ubagojam, sacīja: Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja? Daži teica: Šis ir tas.

9:9b.JOH.009.009 Bet citi: Nē, tas līdzīgs viņam. Viņš pats sacīja: Es tas esmu.

9:10b.JOH.009.010 Tad tie viņam sacīja: Kā tavas acis tika atvērtas?

9:11b.JOH.009.011 Viņš atbildēja: Tas Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja javu un nozieda manas acis, un sacīja man: ej pie Siloe dīķa un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un redzu.

9:12b.JOH.009.012 Un tad tie sacīja viņam: Kur Viņš ir? Viņš teica: Nezinu.

9:13b.JOH.009.013 Tad viņi aizveda to, kas bija neredzīgs, pie farizejiem.

9:14b.JOH.009.014 Bet bija sabats, kad Jēzus iztaisīja javu un atvēra viņa acis.

9:15b.JOH.009.015 Tad farizeji viņam atkal jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Bet tas tiem sacīja: Viņš uzlika uz manām acīm javu, es nomazgājos un redzu.

9:16b.JOH.009.016 Tad daži no farizejiem sacīja: Šis cilvēks, kas sabatu neievēro, nav no Dieva. Bet citi teica: Kā var grēcīgs cilvēks darīt tādus brīnumus? Un starp viņiem izcēlās šķelšanās.

9:17b.JOH.009.017 Tad viņi atkal sacīja neredzīgajam: Ko tu saki par To, kas atvēra tavas acis? Un tas sacīja: Viņš ir pravietis.

9:18b.JOH.009.018 Bet tad jūdi neticēja tam, ka viņš bijis neredzīgs un kļuvis redzīgs, iekams neatsauca redzi atguvušā vecākus.

9:19b.JOH.009.019 Un jautāja tiem, sacīdami: Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls dzimis? Kā tad viņš tagad redz?

9:20b.JOH.009.020 Viņa vecāki atbildēja tiem, sacīdami: Mēs zinām, ka šis ir mūsu dēls un ka viņš neredzīgs piedzima;

9:21b.JOH.009.021 Bet kā viņš tagad redz, mēs nezinām, un kas atvēra viņa acis, arī nezinām. Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, lai saka pats par sevi!

9:22b.JOH.009.022 Tā viņa vecāki runāja tāpēc, ka baidījās no jūdiem, jo jūdi jau bija sazvērējušies, lai to, kas atzītu Viņu par Kristu, izslēgtu no sinagogas.

9:23b.JOH.009.023 Tāpēc viņa vecāki sacīja: viņš pilngadīgs, jautājiet viņam pašam!

9:24b.JOH.009.024 Tad viņi atkal atsauca cilvēku, kas bija bijis neredzīgs, un sacīja viņam: Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis Cilvēks ir grēcinieks!

9:25b.JOH.009.025 Tad viņš tiem teica: Vai Viņš ir grēcinieks, to es nezinu. Vienu zinu, ka es biju akls un tagad redzu.

9:26b.JOH.009.026 Tie viņam sacīja: Ko Viņš tev darīja? Kā Viņš atvēra tavas acis?

9:27b.JOH.009.027 Viņš tiem atbildēja: Es jums jau sacīju, un jūs dzirdējāt. Kāpēc jūs to vēlreiz gribat dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt Viņa mācekļi?

9:28b.JOH.009.028 Tad tie lādēja viņu un sacīja: Tu esi Viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi.

9:29b.JOH.009.029 Mēs zinām, ka Dievs ar Mozu runāja, bet no kurienes Šis, to mēs nezinām.

9:30b.JOH.009.030 Tas cilvēks atbildēja viņiem, sacīdams: Par to jābrīnās, ka jūs nezināt, no kurienes Viņš, bet Viņš atvēra man acis.

9:31b.JOH.009.031 Bet mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neuzklausa. Bet kas godā Dievu un Viņa gribu pilda, to klausa.

9:32b.JOH.009.032 Ne mūžam nav dzirdēts, ka būtu kāds atvēris acis no dzimšanas aklajam.

9:33b.JOH.009.033 Ja Viņš nebūtu no Dieva, tad Viņš neko nevarētu darīt.

9:34b.JOH.009.034 Tie viņam atbildēja, sacīdami: Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs mācīsi? Un tie izdzina viņu ārā.

9:35b.JOH.009.035 Jēzus, izdzirdis, ka tie viņu izraidījuši ārā, un, atradis to, sacīja viņam: Vai tu tici uz Dieva Dēlu?

9:36b.JOH.009.036 Viņš atbildēja sacīdams: Kas Viņš ir, Kungs, lai es uz Viņu ticētu?

9:37b.JOH.009.037 Un Jēzus sacīja viņam: Tu Viņu redzēji; un kas ar tevi runā, tas ir Viņš.

9:38b.JOH.009.038 Un viņš teica: Es ticu, Kungs! Un, nokritis ceļos, pielūdza Viņu.

9:39b.JOH.009.039 Un Jēzus sacīja: Es atnācu šinī pasaulē uz tiesu, lai neredzīgie redzētu, bet redzīgie kļūtu akli.

9:40b.JOH.009.040 To dzirdēdami, daži no farizejiem, kas ar Viņu bija, sacīja Viņam: Vai arī mēs esam akli?

9:41b.JOH.009.041 Jēzus tiem sacīja: Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: Mēs redzam; tāpēc jūsu grēks paliek.

10

10:1b.JOH.010.001 Patiesi, patiesi es jums saku: kas neieiet avju kūtī pa durvīm, bet iekāpj pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs.

10:2b.JOH.010.002 Bet kas ieiet pa durvīm, tas ir avju gans.

10:3b.JOH.010.003 Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsi, un viņš sauc savas avis vārdā un izved tās.

10:4b.JOH.010.004 Un viņš, izlaidis savas avis, iet tām pa priekšu; un avis seko viņam, jo pazīst tā balsi.

10:5b.JOH.010.005 Svešam tās neseko, bet bēg no tā, tāpēc ka nepazīst svešinieka balsi.

10:6b.JOH.010.006 Šo līdzību Jēzus tiem sacīja, bet viņi nesaprata, ko Viņš tiem runāja.

10:7b.JOH.010.007 Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: Es esmu durvis avīm.

10:8b.JOH.010.008 Visi, kas bija nākuši, bija zagļi un laupītāji; un avis viņus neklausīja.

10:9b.JOH.010.009 Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks pestīts; un viņš ieies un izies, un atradīs ganības.

10:10b.JOH.010.010 Zaglis nāk, lai zagtu, slepkavotu un iznīcinātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.

10:11b.JOH.010.011 Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.

10:12b.JOH.010.012 Bet algādzis, kas nav gans, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg; un vilks tās nolaupa un izklīdina.

10:13b.JOH.010.013 Bet algādzis bēg tāpēc, ka viņš ir algādzis, un avis viņam nerūp.

10:14b.JOH.010.014 Es esmu labais gans; es pazīstu savas, un manas pazīst mani.

10:15b.JOH.010.015 Kā Tēvs mani pazīst, tā es pazīstu Tēvu; un es lieku savu dzīvību par savām avīm.

10:16b.JOH.010.016 Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.

10:17b.JOH.010.017 Tāpēc Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību, lai atkal to atgūtu.

10:18b.JOH.010.018 Neviens neatņem to no manis, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva.

10:19b.JOH.010.019 Tad atkal to vārdu dēļ jūdos izcēlās domstarpības.

10:20b.JOH.010.020 Daudzi no tiem sacīja: Viņš ļaunā gara apsēsts un prātu zaudējis. Ko jūs Viņā klausāties?

10:21b.JOH.010.021 Citi sacīja: Tā nav ļaunā gara apsēstā runa. Vai tad ļaunais gars var atvērt aklo acis?

10:22b.JOH.010.022 Tad bija svētnīcas iesvētīšanas svētki Jeruzalemē, un bija ziema.

10:23b.JOH.010.023 Un Jēzus staigāja svētnīcā, Salomona priekštelpā.

10:24b.JOH.010.024 Tad jūdi ielenca Viņu un sacīja Viņam: Cik ilgi Tu turēsi mūs neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums atklāti!

10:25b.JOH.010.025 Jēzus atbildēja viņiem: Es jums saku, bet jūs neticat. Darbi, ko es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.

10:26b.JOH.010.026 Bet jūs neticat, jo nepiederat pie manām avīm.

10:27b.JOH.010.027 Manas avis klausa manu balsi, un es tās pazīstu, un viņas man seko

10:28b.JOH.010.028 Un es tām dodu mūžīgo dzīvi, un viņas ne mūžam bojā neies, un neviens tās no manas rokas neizraus.

10:29b.JOH.010.029 Mans Tēvs, kas man deva tās, ir lielāks par visiem; un neviens nespēj izraut tās no mana Tēva rokas.

10:30b.JOH.010.030 Es un Tēvs esam viens.

10:31b.JOH.010.031 Tad jūdi pacēla akmeņus, lai nomētātu Viņu.

10:32b.JOH.010.032 Jēzus atbildēja tiem: Daudz labu darbu no sava Tēva es jums esmu rādījis. Kura darba dēļ jūs mani gribat nomētāt akmeņiem?

10:33b.JOH.010.033 Jūdi atbildēja Viņam: Laba darba dēļ mēs Tevi nenomētājam, bet Dieva zaimošanas dēļ, jo Tu, cilvēks būdams, dari sevi par Dievu.

10:34b.JOH.010.034 Jēzus viņiem atbildēja: Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es sacīju, jūs esat dievi? (Ps.81,6)

10:35b.JOH.010.035 Ja tos nosauc par dieviem, kuriem Dievs runājis, un Raksti nevar tikt atcelti,

10:36b.JOH.010.036 Kā tad jūs sakāt Tam, ko Tēvs svētījis un pasaulē sūtījis: Tu zaimo Dievu! Tāpēc, ka es sacīju: Es esmu Dieva Dēls?

10:37b.JOH.010.037 Ja es sava Tēva darbus nedaru, neticiet man!

10:38b.JOH.010.038 Bet ja es daru un ja jūs man negribat ticēt, tad ticiet darbiem, lai jūs atzītu un ticētu, ka Tēvs ir manī un es Tēvā.

10:39b.JOH.010.039 Tad tie taisījās Viņu saņemt, bet Viņš izgāja no to rokām.

10:40b.JOH.010.040 Un Viņš atkal aizgāja pāri Jordānai uz to vietu, kur Jānis vispirms bija kristījis, un tur palika.

10:41b.JOH.010.041 Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja, ka Jānis taču nevienu brīnumu nav darījis.

10:42b.JOH.010.042 Bet viss, ko Jānis par Viņu sacījis, bija patiesība. Un daudzi ticēja Viņam.

11

11:1b.JOH.011.001 Bet Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas miestā, bija kāds slimnieks Lācars.

11:2b.JOH.011.002 Šī bija tā Marija, kas ar svaidāmo eļļu svaidīja Kungu un saviem matiem susināja Viņa kājas. Viņas brālis Lācars slimoja.

11:3b.JOH.011.003 Tad tā māsas sūtīja pie Viņa, sacīdamas: Kungs, lūk, tas, ko Tu mīli, slimo.

11:4b.JOH.011.004 Bet Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņiem: Šī slimība nav nāvei, bet Dieva godam, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.

11:5b.JOH.011.005 Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu Mariju, un Lācaru.

11:6b.JOH.011.006 Un Viņš, dzirdēdams to, ka tas slims, palika tanī vietā vēl divas dienas.

11:7b.JOH.011.007 Tikai pēc tam Viņš sacīja saviem mācekļiem: Iesim atkal uz Jūdeju!

11:8b.JOH.011.008 Mācekļi sacīja Viņam: Rabbi, nupat jūdi meklēja nomētāt Tevi akmeņiem, un Tu atkal ej uz turieni?

11:9b.JOH.011.009 Jēzus atbildēja: Vai dienā nav divpadsmit stundu? Ja kas staigā dienā, tas neapdauzās, jo redz šīs pasaules gaismu.

11:10b.JOH.011.010 Bet ja kāds staigā naktī, tas apdauzās, jo gaismas tam nav.

11:11b.JOH.011.011 To teicis, Viņš pēc tam sacīja: Mūsu draugs Lācars guļ, bet es eju to modināt no miega.

11:12b.JOH.011.012 Tad Viņa mācekļi sacīja: Kungs, ja viņš guļ, tad izveseļosies.

11:13b.JOH.011.013 Bet Jēzus runāja par viņa nāvi, turpretī viņi domāja, ka Viņš runā par gulēšanu miegā.

11:14b.JOH.011.014 Tad Jēzus viņiem pateica atklāti: Lācars ir nomiris.

11:15b.JOH.011.015 Bet es priecājos jūsu dēļ, lai jūs ticētu, jo es tur nebiju, bet iesim pie viņa!

11:16b.JOH.011.016 Tad Toms, saukts Dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu nomirtu!

11:17b.JOH.011.017 Tad Jēzus nogāja un atrada viņu jau četras dienas kapā guļam.

11:18b.JOH.011.018 Bet Betānija bija apmēram piecpadsmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.

11:19b.JOH.011.019 Bet daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu tās par viņu brāli.

11:20b.JOH.011.020 Tad Marta, izdzirdusi, ka Jēzus nāk, steidzās Viņam pretim; bet Marija sēdēja mājās.

11:21b.JOH.011.021 Tad Marta sacīja Jēzum: Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.

11:22b.JOH.011.022 Bet es arī tagad zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos.

11:23b.JOH.011.023 Jēzus sacīja viņai: Tavs brālis celsies augšām!

11:24b.JOH.011.024 Marta sacīja Viņam: Zinu, ka viņš celsies augšām, augšāmceļoties pastarā dienā.

11:25b.JOH.011.025 Jēzus sacīja viņai: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība: kas uz mani tic, lai arī viņš būtu nomiris, dzīvos.

11:26b.JOH.011.026 Un ikviens, kas dzīvo un tic uz mani, ne mūžam nemirs. Vai tu tici tam?

11:27b.JOH.011.027 Tā sacīja Viņam: Tiešām Kungs, es esmu ticējusi, ka Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls, kas atnācis šinī pasaulē.

11:28b.JOH.011.028 Un viņa, to pateikusi, aizgāja un pasauca savu māsu Mariju, klusi sacīdama: Mācītājs atnāca un sauc tevi.

11:29b.JOH.011.029 Viņa, to dzirdēdama, steigā piecēlās un aizgāja pie Viņa,

11:30b.JOH.011.030 Jo Jēzus vēl nebija iegājis miestā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Viņu sastapa Marta.

11:31b.JOH.011.031 Tad jūdi, kas pie viņas bija mājā un mierināja viņu, redzēdami Mariju steigšus pieceļamies un aizejot, sekoja viņai, sacīdami: Viņa iet pie kapa, lai tur raudātu.

11:32b.JOH.011.032 Bet Marija nonāca tur, kur bija Jēzus; ieraudzījusi Viņu, tā metās pie Viņa kājām un sacīja Viņam: Kungs, ja Tu būtu šeit bijis, mans brālis nebūtu nomiris.

11:33b.JOH.011.033 Jēzus, redzēdams viņu un jūdus, kas ar to bija atnākuši, raudam, garā satriekts, uztrauca sevi,

11:34b.JOH.011.034 Un Viņš sacīja: Kur jūs viņu nolikāt? Tie Viņam atbildēja: Kungs, nāc un skaties!

11:35b.JOH.011.035 Un Jēzus raudāja.

11:36b.JOH.011.036 Tad jūdi sacīja: Lūk, kā Viņš to mīlējis.

11:37b.JOH.011.037 Bet daži no viņiem sacīja: Vai Šis, kas atvēra acis aklajam no dzimšanas, nevarēja izdarīt, lai viņš nenomirtu?

11:38b.JOH.011.038 Tad Jēzus, atkal sevī satraukts, piegāja pie kapa. Tā bija ala, un tai bija uzlikts akmens.

11:39b.JOH.011.039 Jēzus sacīja: Noņemiet akmeni! Mirušā cilvēka māsa Marta sacīja Viņam: Kungs, viņš jau smird, jo ir pagājušas četras dienas.

11:40b.JOH.011.040 Jēzus sacīja viņai: Vai es tev neteicu: ja tu ticēsi, tad redzēsi Dieva godību?

11:41b.JOH.011.041 Tad noņēma akmeni. Bet Jēzus, pacēlis acis uz augšu, sacīja: Tēvs, es pateicos Tev, ka Tu mani esi uzklausījis!

11:42b.JOH.011.042 Es gan zināju, ka Tu mani vienmēr uzklausi; bet apkārtstāvošās tautas dēļ es sacīju, lai viņi ticētu, ka Tu mani esi sūtījis.

11:43b.JOH.011.043 To sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: Lācar, nāc ārā!

11:44b.JOH.011.044 Un tūdaļ iznāca nomirušais. Kājas un rokas tam bija ietītas līķautos, un viņa seja bija ar sviedrautu aizsieta. Jēzus sacīja viņiem: Atraisiet viņu un atļaujiet viņam aiziet!

11:45b.JOH.011.045 Tad daudzi no jūdiem, kas bija atnākuši pie Marijas un Martas, redzējuši, ko Jēzus padarīja, ticēja uz Viņu.

11:46b.JOH.011.046 Tad daži no tiem aizgāja pie farizejiem un pateica tiem, ko Jēzus padarīja.

11:47b.JOH.011.047 Tad augstie priesteri un farizeji sasauca tiesas sēdi un runāja: Ko mums darīt, jo šis Cilvēks dara daudz brīnumu?

11:48b.JOH.011.048 Ja mēs Viņu tā atstāsim, tad visi ticēs uz Viņu; un romieši atnāks un atņems mūsu zemi un tautu.

11:49b.JOH.011.049 Bet viens no viņiem, Kaifa vārdā, būdams augstais priesteris tanī gadā, sacīja viņiem: Jūs neko nezināt.

11:50b.JOH.011.050 Un neapsverat, ka jums labāk, lai viens cilvēks mirst par tautu, nekā visa tauta iet bojā.

11:51b.JOH.011.051 Bet to viņš sacīja ne pats no sevis, bet, būdams augstais priesteris tanī gadā, pareģoja, ka Jēzus nomirs par tautu;

11:52b.JOH.011.052 Un ne tikai par tautu, bet lai izklīdinātos Dieva bērnus sapulcinātu kopā.

11:53b.JOH.011.053 No tās dienas tie nolēma Viņu nonāvēt.

11:54b.JOH.011.054 Tāpēc Jēzus vairs atklāti nestaigāja starp jūdiem, bet aizgāja uz apgabalu tuksneša apvidū, uz pilsētu, kas saucas Efraima, un tur palika ar saviem mācekļiem.

11:55b.JOH.011.055 Bet tuvojās jūdu Lieldienas, un daudzi gāja no šī apgabala pirms Lieldienām uz Jeruzalemi, lai sevi šķīstītu.

11:56b.JOH.011.056 Bet tie meklēja Jēzu un, stāvēdami svētnīcā, sarunājās savā starpā: Kā jums šķiet: vai augstie priesteri un farizeji izdeva pavēli, ka ikvienam, kas zina, kur Viņš ir, jāuzrāda, lai tie Viņu apcietinātu.

12

12:1b.JOH.012.001 Tad Jēzus sešas dienas pirms Lieldienām atnāca Betānijā, kur bija nomiris Lācars, ko Jēzus uzmodināja no miroņiem.

12:2b.JOH.012.002 Tur sarīkoja Viņam mielastu; un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas atradās ar Viņu pie galda.

12:3b.JOH.012.003 Un Marija, paņēmusi mārciņu īstas, dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas; un tā susināja Viņa kājas saviem matiem; un svaidāmās eļļas smarža piepildīja māju.

12:4b.JOH.012.004 Tad Jūdass Iskariots, viens no Viņa mācekļiem, kas Viņu vēlāk nodeva, sacīja:

12:5b.JOH.012.005 Kāpēc šo svaidāmo eļļu nepārdeva par trīs simts denārijiem un tos neizdalīja nabagiem?

12:6b.JOH.012.006 Bet to viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis; un viņš, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tanī tika ielikts.

12:7b.JOH.012.007 Tad Jēzus sacīja: Atstājiet viņu, lai viņa to uzglabā manai apbedīšanas dienai!

12:8b.JOH.012.008 Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet es neesmu vienmēr.

12:9b.JOH.012.009 Tad daudzi jūdu ļaudis uzzināja, ka Viņš ir tur; un atnāca ne tikai Jēzus dēļ, bet lai redzētu arī Lācaru, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

12:10b.JOH.012.010 Bet augstie priesteri nodomāja nogalināt arī Lācaru,

12:11b.JOH.012.011 Jo viņa dēļ daudzi jūdi nāca un ticēja uz Jēzu.

12:12b.JOH.012.012 Bet otrā dienā daudz ļaužu, kas bija ieradušies svētkos, dzirdēdami, ka Jēzus nāk uz Jeruzalemi,

12:13b.JOH.012.013 Paņēmuši palmu zarus un izgājuši Viņam pretī, sauca: Hozanna, svētīgs, kas nāk Kunga vārdā, Izraēļa Ķēniņš!

12:14b.JOH.012.014 Un Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tanī, kā rakstīts:

12:15b.JOH.012.015 Nebīsties, Siona meita, lūk, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams ēzelienes kumeļā!

12:16b.JOH.012.016 Viņa mācekļi vispirms to nesaprata, bet, kad Jēzus tika pagodināts, tad atminējas, ka tā par Viņu bija rakstīts, un tā Viņam darīja.

12:17b.JOH.012.017 Bet ļaudis, kas ar Viņu bija, kad Viņš sauca Lācaru no kapa un to uzmodināja no miroņiem, deva liecību.

12:18b.JOH.012.018 Tāpēc arī ļaudis izgāja Viņam pretim, jo dzirdēja, ka Viņš darījis šo brīnumu.

12:19b.JOH.012.019 Bet farizeji sarunājās savā starpā: Redziet, ka mēs nekā nepadarīsim! Lūk, visa pasaule seko Viņam!

12:20b.JOH.012.020 Bet starp tiem, kas bija atnākuši, lai svēkos pielūgtu Dievu, bija daži pagāni.

12:21b.JOH.012.021 Viņi piegāja pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un lūdza to, sacīdami: Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!

12:22b.JOH.012.022 Filips nāk un saka to Andrejam; bet Andrejs un Filips pateica to Jēzum.

12:23b.JOH.012.023 Bet Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Pienākusi stunda, lai Cilvēka Dēls tiktu pagodināts.

12:24b.JOH.012.024 Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst,

12:25b.JOH.012.025 Tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu. Kas savu dzīvību mīl, tas to zaudē; bet kas šinī pasaulē savu dzīvību ienīst, tas to saglabā mūžīgai dzīvei.

12:26b.JOH.012.026 Ja kas man kalpo, tas lai seko man, un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. Un kas man kalpo, to godinās mans Tēvs.

12:27b.JOH.012.027 Tagad mana dvēsele ir satraukta. Un ko lai es saku? Tēvs, atpestī mani no šīs stundas? Bet šai stundai es taču atnācu.

12:28b.JOH.012.028 Tēvs, pagodini savu vārdu! Tad nāca balss no debesīm: Es to pagodināju un vēl pagodināšu!

12:29b.JOH.012.029 Tad ļaudis, kas stāvēja un dzirdēja, sacīja: Pērkons rūca. Citi sacīja: Eņģelis runāja Viņam.

12:30b.JOH.012.030 Jēzus atbildēja un sacīja: Ne manis dēļ šī balss atskanēja, bet jūsu dēļ.

12:31b.JOH.012.031 Tagad šī pasaule tiek tiesāta; tagad šīs pasaules valdnieks tiks izmests ārā.

12:32b.JOH.012.032 Un kad es tikšu no šīs zemes pacelts, es visus vilkšu pie sevis.

12:33b.JOH.012.033 Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē Viņš mirs.

12:34b.JOH.012.034 Ļaudis Viņam atbildēja: Mēs dzirdējām bauslībā, ka Kristus paliek mūžīgi; kā tad Tu saki, ka Cilvēka Dēlam jākļūst paceltam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?

12:35b.JOH.012.035 Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai jūs tumsa neapņem, un kas tumsā staigā, tas nezina, kurp viņš iet.

12:36b.JOH.012.036 Kamēr jums ir gaisma, ticiet gaismai, lai jūs būtu gaismas bērni! To Jēzus sacīja un aizgāja, un pazuda no viņiem.

12:37b.JOH.012.037 Bet lai gan Viņš tik lielus brīnumus darīja to priekšā, tie neticēja Viņam.

12:38b.JOH.012.038 Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, ko viņš ir teicis: Kungs, kas ir ticējis mūsu sludinājumam, un kam ir atklājies Kunga elkonis? (Is.53,1)

12:39b.JOH.012.039 Tāpēc tie nevarēja ticēt, jo Isajs tālāk saka:

12:40b.JOH.012.040 Viņš to acis aptumšoja un viņu sirdis nocietinaja, lai acīm neredzētu un sirdīm nesaprastu, un neatgrieztos, ka es tos dziedinātu.

12:41b.JOH.012.041 To Isajs sacīja, kad redzēja Viņa godību un runāja par Viņu.

12:42b.JOH.012.042 Tomēr daudzi priekšnieki ticēja Viņam, bet farizeju dēļ neapliecināja, lai tos neizslēgtu no sinagogas.

12:43b.JOH.012.043 Jo viņi mīlēja vairāk cilvēku godināšanu nekā Dieva godu.

12:44b.JOH.012.044 Bet Jēzus sauca, sacīdams: Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis.

12:45b.JOH.012.045 Un kas mani redz, tas redz To, kas mani sūtījis.

12:46b.JOH.012.046 Es, gaisma, atnācu pasaulē, lai ikviens, kas man tic, nepaliktu tumsībā.

12:47b.JOH.012.047 Un ja kāds dzird manus vārdus un tiem neseko, es to netiesāju, jo es nenācu pasauli tiesāt, bet pasauli glābt.

12:48b.JOH.012.048 Kas mani nievā un manus vārdus nepieņem, tam ir savs tiesnesis. Vārdi, ko runāju, tie viņu tiesās pastarā dienā.

12:49b.JOH.012.049 Jo es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtīja, Viņš man deva pavēli, ko sacīt un ko runāt.

12:50b.JOH.012.050 Un es zinu, ka Viņa bauslis ir mūžīgā dzīve. Tāpēc visu, ko runāju, es saku tā, kā to man teica Tēvs.

13

13:1b.JOH.013.001 Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka Viņa stunda atnākusi, lai no šīs pasaules aizietu pie Tēva, mīlēdams savējos, kas bija pasaulē, tos mīlēja līdz beigām.

13:2b.JOH.013.002 Un, vakariņas ēdot, kad velns Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam, sirdī jau bija iedvesmojis Viņu nodot,

13:3b.JOH.013.003 Viņš, zinādams, ka Tēvs visu atdevis Viņa rokās un ka Viņš no Dieva izgājis un pie Dieva aiziet,

13:4b.JOH.013.004 No mielasta piecēlies, novilka savas virsdrēbes un, linu priekšautu paņēmis, apjozās.

13:5b.JOH.013.005 Pēc tam, ielējis ūdeni traukā, sāka mazgāt mācekļu kājas un susināja tās linu priekšautā, ar ko Viņš bija apjozies.

13:6b.JOH.013.006 Tad Viņš atnāca pie Sīmaņa Pētera; un Pēteris sacīja Viņam: Kungs, Tu man mazgāsi kājas?

13:7b.JOH.013.007 Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Ko es daru, to tu tagad nezini, bet vēlāk tu to izpratīsi.

13:8b.JOH.013.008 Pēteris sacīja Viņam: Tu man ne mūžam nemazgāsi kājas! Jēzus atbildēja viņam: Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas ar mani.

13:9b.JOH.013.009 Sīmanis Pēteris sacīja Viņam: Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu.

13:10b.JOH.013.010 Jēzus sacīja viņam: Kas mazgājies, tam vajag tikai kājas mazgāt, un viņš būs viss tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.

13:11b.JOH.013.011 Jo Viņš zināja, kas Viņu nodos; tāpēc Viņš teica: Ne visi jūs esat tīri.

13:12b.JOH.013.012 Pēc tam, kad to kājas bija mazgājis un savas virsdrēbes uzģērbis, Viņš atkal novietojās pie galda un sacīja tiem: Vai jūs zināt, ko es jums darīju?

13:13b.JOH.013.013 Jūs mani saucat par Mācītāju un Kungu, un jūs labi darāt, jo es tas esmu.

13:14b.JOH.013.014 Ja nu es, Kungs un Mācītājs, mazgāju jūsu kājas, tad arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt.

13:15b.JOH.013.015 Jo es jums devu priekšzīmi, lai jūs darītu to, ko es jums darīju.

13:16b.JOH.013.016 Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par tā sūtītāju.

13:17b.JOH.013.017 Ja to zināt, svētīgi jūs būsiet, ja to darīsiet.

13:18b.JOH.013.018 Es nerunāju par jums visiem; es zinu, kurus izredzēju, bet Rakstiem jāpiepildās: Kas kopā ar mani ēd maizi, tas pacels savu papēdi pret mani (Ps.40).

13:19b.JOH.013.019 Jau tagad es jums saku: pirms tas noticis, lai jūs, kad piepildīsies, ticētu, ka es tas esmu.

13:20b.JOH.013.020 Patiesi, patiesi, es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, tas mani uzņem; bet kas mani uzņem, tas uzņem manu Sūtītāju.

13:21b.JOH.013.021 To teicis, Jēzus, satraukts garā, liecināja un sacīja: Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.

13:22b.JOH.013.022 Tad mācekļi uzlūkoja viens otru neziņā, par kuru Viņš runā.

13:23b.JOH.013.023 Bet viens no Viņa mācekļiem, kuru Jēzus mīlēja, piekļāvās Jēzus krūtīm.

13:24b.JOH.013.024 Tam Sīmanis Pēteris pamāja un sacīja viņam: Kurš ir tas, par ko Viņš runā?

13:25b.JOH.013.025 Tas, piekļāvies Jēzus krūtīm, sacīja Viņam: Kungs, kurš tas ir?

13:26b.JOH.013.026 Jēzus atbildēja: Tas, kuram es, maizi iemērcis, pasniegšu. Un Viņš, maizi iemērcis, deva to Jūdasam, Sīmaņa Iskariota dēlam.

13:27b.JOH.013.027 Un pēc šī kumosa sātans iegāja viņā. Tad Jēzus sacīja viņam: Ko darīsi, dari drīzāk!

13:28b.JOH.013.028 Bet no tiem, kas bija pie galda, neviens nezināja, kāpēc Viņš tam to sacīja.

13:29b.JOH.013.029 Jo daži domāja, ka Jēzus viņam sacījis: Iepērc svētku dienām to, ko mums vajag, vai lai viņš dod kaut ko nabagiem, jo pie Jūdasa bija naudas maks.

13:30b.JOH.013.030 Saņēmis kumosu, viņš tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.

13:31b.JOH.013.031 Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: Tagad Cilvēka Dēls tiek pagodināts, bet Dievs pagodināts Viņā.

13:32b.JOH.013.032 Ja Dievs pagodināts Viņā, tad arī Dievs pagodinās Viņu sevī, un drīz vien pagodinās Viņu.

13:33b.JOH.013.033 Bērniņi! Vēl neilgi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, bet, kā es jūdiem sacīju, tā es tagad saku jums: kur es eju, tur jūs nevarat nākt.

13:34b.JOH.013.034 Jaunu bausli es jums dodu, lai jūs viens otru mīlētu. Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs cits citu mīliet!

13:35b.JOH.013.035 No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.

13:36b.JOH.013.036 Sīmanis Pēteris sacīja Viņam: Kungs, kurp Tu ej? Jēzus atbildēja: Kurp es eju, tur tu tagad nevari man sekot, bet tu sekosi vēlāk.

13:37b.JOH.013.037 Pēteris sacīja Viņam: Kungs, kāpēc es nevaru Tev tagad sekot? Es savu dzīvību atdošu par Tevi.

13:38b.JOH.013.038 Jēzus atbildēja viņam: Tu savu dzīvību atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, kad jau tu trīskārt būsi mani noliedzis.

14

14:1b.JOH.014.001 Lai jūsu sirdis nebīstas! Ticiet Dievam un ticiet man!

14:2b.JOH.014.002 Mana Tēva namā daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, es jums pateiktu. Es eju jums sataisīt vietu.

14:3b.JOH.014.003 Un kad es aiziešu un jums vietu sataisīšu, es atkal atnākšu un paņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs tur būtu, kur es esmu.

14:4b.JOH.014.004 Un kur es eju, jūs zināt, un ceļu zināt.

14:5b.JOH.014.005 Toms sacīja Viņam: Kungs, mēs nezinām, kurp Tu ej, un kā mēs varam ceļu zināt?

14:6b.JOH.014.006 Jēzus viņam sacīja: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani.

14:7b.JOH.014.007 Ja jūs mani pazītu, jūs pazītu arī manu Tēvu. Bet no šī brīža jūs Viņu pazīsiet un esat Viņu redzējuši.

14:8b.JOH.014.008 Filips sacīja Viņam: Kungs, rādi mums Tēvu un mums pietiek.

14:9b.JOH.014.009 Jēzus sacīja viņam: Es esmu tik ilgi pie jums, bet jūs neesat mani pazinuši? Filip, kas mani redz, redz arī Tēvu! Kā tu saki: rādi mums Tēvu?

14:10b.JOH.014.010 Vai jūs neticat, ka es Tēvā, un Tēvs manī? Vārdus, kurus es jums runāju, es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas manī atrodas, Viņš dara darbus.

14:11b.JOH.014.011 Vai jūs neticat, ka es Tēvā un Tēvs manī?

14:12b.JOH.014.012 Ja nē, tad ticiet pašu darbu dēļ. Patiesi, patiesi es jums saku: kas uz mani tic, tas darīs tos darbus, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es aizeju pie Tēva.

14:13b.JOH.014.013 Un visu, ko jūs lūgsiet no Tēva manā vārdā, to es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.

14:14b.JOH.014.014 Ja jūs ko lūgsiet man manā vārdā, to es darīšu.

14:15b.JOH.014.015 Ja jūs mani mīlat, izpildiet manus baušļus!

14:16b.JOH.014.016 Un es lūgšu Tēvu, un Viņš dos jums citu Iepriecinātāju, lai Tas paliktu pie jums mūžīgi,

14:17b.JOH.014.017 Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, tāpēc ka tā neredz Viņu un nepazīst Viņu; bet jūs Viņu pazīstiet, jo Viņš paliks pie jums un jūsos mājos.

14:18b.JOH.014.018 Es neatstāšu jūs bāreņos, es nākšu pie jums.

14:19b.JOH.014.019 Vēl neilgi, un pasaule mani vairs neredzēs. Bet jūs redzēsiet mani, jo es dzīvoju, un jūs dzīvosiet.

14:20b.JOH.014.020 Tanī dienā jūs atzīsiet, ka es savā Tēvā un jūs manī, un es jūsos.

14:21b.JOH.014.021 Kam ir mani baušļi un viņš tos pilda, tas mani mīl. Bet, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs; un es mīlēšu viņu un sevi atklāšu tam.

14:22b.JOH.014.022 Jūda, ne Iskariots, sacīja Viņam: Kungs, kas noticis, ka Tu gribi mums sevi atklāt, bet ne pasaulei?

14:23b.JOH.014.023 Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Ja kas mani mīl, tas manus vārdus pildīs, un mans Tēvs viņu mīlēs, un mēs nāksim pie tā un ņemsim mājvietu viņā

14:24b.JOH.014.024 Kas mani nemīl, tas manus vārdus nepilda. Un vārdi, ko jūs dzirdat, nav mani, bet Tēva, kas mani sūtījis.

14:25b.JOH.014.025 To es jums sacīju, atrazdamies pie jums.

14:26b.JOH.014.026 Bet Iepriecinātājs Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, jums visu iemācīs un atgādinās jums visu, ko es jums sacīju.

14:27b.JOH.014.027 Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu, lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas.

14:28b.JOH.014.028 Jūs dzirdējāt, ko es jums sacīju: Es aizeju no jums un atkal atnākšu. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā es.

14:29b.JOH.014.029 Un tagad es jums to sacīju, pirms tas notiek, lai jūs, kad tas notiks, ticētu.

14:30b.JOH.014.030 Es daudz ar jums vairs nerunāšu, jo nāk šīs pasaules valdnieks, bet tam nav nekā ar mani.

14:31b.JOH.014.031 Bet tā es daru, kā man Tēvs pavēlējis, lai pasaule zinātu, ka es Tēvu mīlu. Celieties, iesim no šejienes!

15

15:1b.JOH.015.001 Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir kopējs.

15:2b.JOH.015.002 Viņš nocērt no manis ikkatru zaru, kas nenes augļus, un ikkatru, kas nes augļus, tīra, lai tas vēl vairāk nestu augļus.

15:3b.JOH.015.003 Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko jums teicu.

15:4b.JOH.015.004 Palieciet manī, un es jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliek pie vīna koka, tā arī jūs ne, ja jūs nepaliksiet manī.

15:5b.JOH.015.005 Es esmu vīna koks, bet jūs zari. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt.

15:6b.JOH.015.006 Ja kas manī nepaliek, to kā zaru izmet ārā; un tas sakalst, un to paņem un iemet ugunī, un tas sadeg.

15:7b.JOH.015.007 Ja jūs paliksiet manī, un mani vārdi paliks jūsos, tad, ko vien jūs vēlēsieties un lūgsiet, tas jums notiks.

15:8b.JOH.015.008 Ar to mans Tēvs tiek pagodināts, ja jūs nesat daudz augļu un kļūstat mani mācekļi.

15:9b.JOH.015.009 Kā Tēvs mani mīlējis, tā es jūs mīlu. Palieciet manā mīlestībā!

15:10b.JOH.015.010 Ja jūs manus baušļus pildīsiet, jūs paliksiet manā mīlestibā, tāpat kā es sava Tēva baušļus pildīju un palieku Viņa mīlestībā.

15:11b.JOH.015.011 To es jums sacīju, lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs.

15:12b.JOH.015.012 Tas ir mans bauslis, lai jūs viens otru mīlētu, kā es jūs mīlēju.

15:13b.JOH.015.013 Nav nevienam lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem.

15:14b.JOH.015.014 Jūs esat mani draugi, ja jūs darīsiet to, ko es jums pavēlu.

15:15b.JOH.015.015 Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no sava Tēva, es jums pasludināju.

15:16b.JOH.015.016 Ne jūs mani izredzējāt, bet es jūs izredzēju un liku, lai jūs ietu un nestu augļus un lai jūsu augļi paliktu, jo visu, ko jūs no Tēva lūgsiet manā vārdā, to Viņš jums dos.

15:17b.JOH.015.017 Šo es jums pavēlu, lai jūs cits citu mīlētu.

15:18b.JOH.015.018 Ja pasaule jūs ienīst, ziniet, ka tā pirms jums mani ienīda.

15:19b.JOH.015.019 Ja jūs būtu no pasaules, pasaule savējos mīlētu. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs no pasaules izredzēju, tad pasaule jūs ienīst.

15:20b.JOH.015.020 Atcerieties manus vārdus, ko es jums teicu: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajāja, tie vajās arī jūs. Ja viņi manus vārdus ievērojuši, tie pildīs arī jūsējos.

15:21b.JOH.015.021 Bet to visu viņi jums darīs mana vārda dēļ, tāpēc ka tie nepazīst to, kas mani sūtījis.

15:22b.JOH.015.022 Ja es nebūtu atnācis un viņiem to sacījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņiem nav sava grēka attaisnojuma.

15:23b.JOH.015.023 Kas mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu.

15:24b.JOH.015.024 Ja es viņiem nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos redzēja un ienīda mani un manu Tēvu.

15:25b.JOH.015.025 Bet vārdiem jāizpildās, kas rakstīti viņu bauslībā: Viņi mani veltīgi ienīda.

15:26b.JOH.015.026 Bet kad atnāks Iepriecinātājs, ko es sūtīšu no Tēva, patiesības Gars, kas no Tēva iziet, Viņš dos jums liecību par mani.

15:27b.JOH.015.027 Un jūs dosiet liecību, tāpēc ka no sākuma esat pie manis.

16

16:1b.JOH.016.001 To es jums sacīju, lai jūs nekristu apgrēcībā.

16:2b.JOH.016.002 Viņi jūs izslēgs no sinagogām, bet nāks stunda, kad ikviens, kas jūs nonāvēs, domās, ka ar to kalpo Dievam.

16:3b.JOH.016.003 Bet viņi jums to darīs tāpēc, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani.

16:4b.JOH.016.004 Bet to es jums sacīju, lai jūs, kad pienāks viņu stunda, atcerētos, ka es jums to teicu.

16:5b.JOH.016.005 No sākuma es jums to neteicu, tāpēc ka biju pie jums. Bet tagad es eju pie tā, kas mani sūtījis; un neviens no jums nejautā man: kur tu ej?

16:6b.JOH.016.006 Bet tāpēc, ka es jums to pateicu, skumjas piepildīja jūsu sirdis.

16:7b.JOH.016.007 Bet es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums; bet ja aiziešu, es sūtīšu Viņu pie jums.

16:8b.JOH.016.008 Un Viņš atnācis pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un sodu.

16:9b.JOH.016.009 Par grēku, jo tie neticēja man.

16:10b.JOH.016.010 Par taisnību, jo es eju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet.

16:11b.JOH.016.011 Bet par tiesu, jo šīs pasaules valdnieks jau notiesāts.

16:12b.JOH.016.012 Man vēl daudz kas jums sakāms, bet to jūs tagad nespējat aptvert.

16:13b.JOH.016.013 Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni.

16:14b.JOH.016.014 Viņš mani pagodinās, jo no manis ņems un jums pasludinās.

16:15b.JOH.016.015 Viss, kas Tēvam pieder, ir mans. Tāpēc es sacīju, ka no manis ņems un jums pasludinās.

16:16b.JOH.016.016 Vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva.

16:17b.JOH.016.017 Tad daži Viņa mācekļi sacīja viens otram: Kas tas ir, ko Viņš mums saka: vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal - neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva?

16:18b.JOH.016.018 Tad viņi sacīja: Kas tas ir, ko Viņš saka: vēl neilgu brīdi? Mēs nezinām, ko Viņš runā.

16:19b.JOH.016.019 Tad Jēzus saprata, ka tie vēlējās Viņam jautāt, un sacīja tiem: Vai jūs par to jautājat viens otram, ka es jums sacīju: vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal - neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet?

16:20b.JOH.016.020 Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un vaimanāsiet, bet pasaule priecāsies; jūs skumsiet, bet jūsu skumjas pārvērtīsies priekā.

16:21b.JOH.016.021 Kad sieviete dzemdē, tā skumst, ka viņas stunda pienākusi, bet, kad tā dzemdējusi bērnu, tad vairs neatceras bēdas prieka dēļ, jo cilvēks dzimis pasaulē.

16:22b.JOH.016.022 Arī jums tagad ir skumjas. Bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu prieku neviens jums neatņems.

16:23b.JOH.016.023 Un tanī dienā jūs man vairs neko nejautāsiet. Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs ko lūgsiet no Tēva manā vārdā, to Viņš jums dos.

16:24b.JOH.016.024 Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā; lūdziet un jūs saņemsiet, lai jūsu prieks būtu pilnīgs.

16:25b.JOH.016.025 To es jums runāju līdzībās. Nāk stunda, kad es vairs līdzībās jums nerunāšu, bet atklāti pasludināšu jums par Tēvu.

16:26b.JOH.016.026 Tanī dienā jūs lūgsiet manā vārdā, un es nesaku jums, ka es lūgšu Tēvu par jums,

16:27b.JOH.016.027 Jo Tēvs pats jūs mīl, tāpēc ka jūs mani esat mīlējuši un ticējuši, ka es esmu no Tēva nācis.

16:28b.JOH.016.028 Es izgāju no Tēva un atnācu pasaulē; es atkal atstāju pasauli un eju pie Tēva.

16:29b.JOH.016.029 Viņa mācekļi sacīja Viņam: Lūk, tagad Tu atklāti runā un nesaki nekādas līdzības.

16:30b.JOH.016.030 Tagad mēs zinām, ka Tu visu zini, un Tev nav vajadzīgs, lai Tev kāds jautātu. Tāpēc mēs ticam, ka Tu esi no Dieva izgājis.

16:31b.JOH.016.031 Jēzus atbildēja viņiem: Tagad jūs ticat?

16:32b.JOH.016.032 Lūk, nāk stunda un jau atnākusi, kad jūs izklīdīsiet katrs uz savu pusi un atstāsiet mani vienu. Bet es neesmu viens, Tēvs ir ar mani.

16:33b.JOH.016.033 To es jums sacīju, lai jums būtu miers manī. Pasaulē jums būs apspiešana, bet stiprinieties: es uzvarēju pasauli.

17

17:1b.JOH.017.001 Tā runāja Jēzus un, acis pret debesīm pacēlis, sacīja: Tēvs, stunda ir pienākusi, pagodini savu Dēlu, lai Dēls pagodina Tevi!

17:2b.JOH.017.002 Tā kā Tu esi devis Viņam varu pār ikkatru miesu, lai visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.

17:3b.JOH.017.003 Bet šī ir mūžīgā dzīvība, lai viņi atzīst Tevi, vienīgo un patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko Tu esi sūtījis.

17:4b.JOH.017.004 Es Tevi pagodināju virs zemes, pabeidzu darbu, ko Tu man uzdevi darīt.

17:5b.JOH.017.005 Bet tagad Tu, Tēvs, pagodini mani pie sevis paša ar to godu, kāds man bija pie Tevis, pirms pasaule kļuva.

17:6b.JOH.017.006 Es Tavu vārdu atklāju cilvēkiem, ko Tu man no pasaules devi. Viņi bija Tavi, un Tu devi tos man, un viņi turēja Tavus vārdus.

17:7b.JOH.017.007 Tagad viņi atzina, ka viss, ko Tu man devi, no Tevis ir,

17:8b.JOH.017.008 Jo vārdus, ko Tu man devi, es devu viņiem; un viņi tos pieņēma un patiesi atzina, ka es esmu izgājis no Tevis, un ticēja, ka Tu mani esi sūtījis.

17:9b.JOH.017.009 Es lūdzu par viņiem. Es nelūdzu par pasauli, bet par tiem, ko Tu man devi, jo viņi ir Tavi.

17:10b.JOH.017.010 Un viss mans ir Tavs, un Tavs ir mans, un es pagodinājos viņos.

17:11b.JOH.017.011 Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un es eju pie Tevis. Svētais Tēvs, pasargi savā vārdā viņus, kurus Tu man devi, lai viņi būtu vienoti kā mēs!

17:12b.JOH.017.012 Kad es biju ar viņiem, es tos sargāju tavā vārdā. Es sargāju tos, ko Tu man devi; un neviens no viņiem nepazuda, kā vien pazušanas dēls, lai Raksti piepildītos. (Ps.108)

17:13b.JOH.017.013 Bet tagad es eju pie Tevis un šo runāju pasaulē, lai viņos mans prieks būtu pilnīgs.

17:14b.JOH.017.014 Es viņiem devu Tavus vārdus; un pasaule tos ienīda, jo tie nav no pasaules, tāpat kā arī es neesmu no pasaules.

17:15b.JOH.017.015 Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu tos pasargātu no ļauna.

17:16b.JOH.017.016 Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.

17:17b.JOH.017.017 Svētī viņus patiesībā! Tavi vārdi ir patiesība.

17:18b.JOH.017.018 Kā Tu mani sūtīji pasaulē, tā arī es viņus sūtīju pasaulē.

17:19b.JOH.017.019 Viņu dēļ es uzupurēju sevi, lai arī viņi patiesībā būtu svētīti.

17:20b.JOH.017.020 Bet ne tikai par viņiem vien es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem ticēs man.

17:21b.JOH.017.021 Lai visi būtu vienoti, kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī; un lai viņi būtu mūsos vienoti; lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis.

17:22b.JOH.017.022 Un godību, ko Tu man devi, es devu viņiem, lai viņi būtu vienoti, kā arī mēs esam viens.

17:23b.JOH.017.023 Es viņos, un Tu manī; lai viņi būtu pilnīgi vienībā; un lai pasaule atzīst, ka Tu esi mani sūtījis un mīlējis tos, tāpat kā Tu mani esi mīlējis.

17:24b.JOH.017.024 Tēvs, es vēlos, lai arī tie, kurus Tu man devi, būtu ar mani tur, kur es, lai viņi redzētu manu godību, kādu Tu man devi, tāpēc ka mani mīlēji pirms pasaules radīšanas.

17:25b.JOH.017.025 Taisnīgais Tēvs, pasaule Tevi neatzina, bet es Tevi atzinu, un šie atzina, ka Tu mani esi sūtījis.

17:26b.JOH.017.026 Un es viņiem atklāju Tavu vārdu un atklāšu, lai mīlestība, ar kādu Tu mani mīlēji, būtu viņos, un es viņos.

18

18:1b.JOH.018.001 To teicis, Jēzus ar saviem mācekļiem gāja pāri Kedronas strautam, kur bija dārzs. Tanī iegāja Viņš un Viņa mācekļi.

18:2b.JOH.018.002 Bet arī Jūdass, nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem bieži tur sapulcējās.

18:3b.JOH.018.003 Tad Jūdass, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju kalpus, atnāca tur ar laternām, lāpām un ieročiem.

18:4b.JOH.018.004 Tad Jēzus, zinādams visu, kas nāks pār Viņu, izgāja tiem pretī un sacīja viņiem: Ko jūs meklējat?

18:5b.JOH.018.005 Tie atbildēja Viņam: Jēzu Nācarieti. Jēzus sacīja tiem: Es esmu tas. Bet arī Jūdass, nodevējs, stāvēja ar viņiem.

18:6b.JOH.018.006 Kad nu Viņš teica tiem: Es esmu tas, tie atkāpās atpakaļ un nokrita zemē.

18:7b.JOH.018.007 Tad atkal Viņš tiem jautāja: Ko jūs meklējat? Un tie sacīja: Jēzu Nācarieti.

18:8b.JOH.018.008 Jēzus atbildēja: Es jums teicu, ka es esmu tas. Ja jūs mani meklējat, atstājiet tos, lai tie iet.

18:9b.JOH.018.009 Lai piepildītos vārdi, ko Viņš bija teicis: Nevienu no tiem, ko Tu man devi, es nepazudināju.

18:10b.JOH.018.010 Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to un cirta augstā priestera kalpam, un nocirta viņam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhuss.

18:11b.JOH.018.011 Tad Jēzus sacīja Pēterim: Bāz savu zobenu makstī! Vai man neizdzert to biķeri, ko devis man Tēvs?

18:12b.JOH.018.012 Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu.

18:13b.JOH.018.013 Un tie aizveda Viņu vispirms pie Annas, jo tas bija tā gada augstā priestera Kaifas sievastēvs.

18:14b.JOH.018.014 Bet Kaifa bija tas, kas jūdiem deva padomu, ka labāk vienam cilvēkam mirt tautas dēļ.

18:15b.JOH.018.015 Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un otrs māceklis. Bet šis māceklis bija pazīstams augstajam priesterim, un viņš līdz ar Jēzu iegāja augstā priestera priekštelpā.

18:16b.JOH.018.016 Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas bija pazīstams augstajam priesterim, iznāca, pateica durvju sargātājai un ieveda Pēteri iekšā.

18:17b.JOH.018.017 Tad kalpone, durvju sargātāja, sacīja Pēterim: Vai tu arī neesi viens no šī Cilvēka mācekļiem? Viņš sacīja: Neesmu.

18:18b.JOH.018.018 Bet kalpi un sulaiņi stāvēja ap oglēm un sildījās, jo bija auksts. Bet arī Pēteris stāvēja pie viņiem un sildījās.

18:19b.JOH.018.019 Tad augstais priesteris jautāja Jēzum par Viņa mācekļiem un Viņa mācību.

18:20b.JOH.018.020 Jēzus atbildēja viņam: Es atklāti runāju pasaulei; es vienmēr mācīju sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko es nerunāju slepeni.

18:21b.JOH.018.021 Ko tu man jautā? Jautā tiem, kas dzirdēja, ko es tiem sacīju! Lūk, tie zina, ko es teicu.

18:22b.JOH.018.022 Bet kad Viņš to teica, viens no klātesošajiem kalpiem sita Jēzum vaigā, sacīdams: Vai tā Tu atbildi augstajam priesterim?

18:23b.JOH.018.023 Jēzus atbildēja viņam: Ja es ļaunu runāju, pierādi ļaunumu, bet ja labi, kāpēc tu mani sit?

18:24b.JOH.018.024 Tad Anna aizsūtīja Viņu sasietu pie augstā priestera Kaifas.

18:25b.JOH.018.025 Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad viņam sacija: Vai arī tu neesi viens no Viņa mācekļiem? Viņš noliedza un sacīja: Neesmu.

18:26b.JOH.018.026 Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris nocirta ausi, sacīja: Vai es tevi neredzēju pie Viņa dārzā?

18:27b.JOH.018.027 Tad Pēteris atkal noliedza; un tūdaļ gailis iedziedājās.

18:28b.JOH.018.028 Tad viņi veda Jēzu no Kaifas uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pilī, lai neapgānītos, bet lai ēstu Lieldienas jēru.

18:29b.JOH.018.029 Tad Pilāts izgāja ārā pie viņiem un sacīja: Kādu apsūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?

18:30b.JOH.018.030 Tie atbildēja viņam, sacīdami: Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu tev nenodotu.

18:31b.JOH.018.031 Tad Pilāts sacīja viņiem: Ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc sava likuma! Bet jūdi sacīja viņam: Mums nav brīv nevienu nonāvēt.

18:32b.JOH.018.032 Tā piepildījās Jēzus vārdi, kādus Viņš teica, norādīdams to, kādā nāvē Viņš.mirs.

18:33b.JOH.018.033 Tad Pilāts atkal iegāja pilī un iesauca Jēzu, un sacīja Viņam: Vai Tu esi jūdu Ķēniņš?

18:34b.JOH.018.034 Jēzus atbildēja: Vai tu pats no sevis to saki, vai citi tev par mani stāstījuši?

18:35b.JOH.018.035 Pilāts atbildēja: Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri nodeva Tevi man. Ko Tu esi darījis?

18:36b.JOH.018.036 Jēzus atbildēja: Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, tad mani kalpi cīnītos par to, lai es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana valstība nav no šejienes.

18:37b.JOH.018.037 Tad Pilāts sacīja Viņam: Tātad Tu esi Ķēniņš? Jēzus atbildēja: Tu saki, ka esmu Ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas no patiesības ir, klausa manu balsi.

18:38b.JOH.018.038 Pilāts Viņam sacīja: Kas ir patiesība? Un viņš, to pateicis, atkal izgāja pie jūdiem un sacīja tiem: Es neatrodu pie Viņa nekādas vainas.

18:39b.JOH.018.039 Bet jums ir ieradums, ka es jums Lieldienās vienu atbrīvoju. Ja vēlaties, es atlaidīšu jums jūdu Ķēniņu?

18:40b.JOH.018.040 Tad visi atkal kliedza, sacīdami: Viņu ne, bet Barabu! Bet Baraba bija laupītājs.

19

19:1b.JOH.019.001 Tad Pilāts ņēma un šaustīja Jēzu.

19:2b.JOH.019.002 Un kareivji, nopinuši ērkšķu kroni, uzlika to Viņam galvā un aplika Viņam purpura virsdrēbes.

19:3b.JOH.019.003 Un tie nāca pie Viņa un sacīja: Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ, un sita Viņam vaigā.

19:4b.JOH.019.004 Tad Pilāts atkal izgāja ārā un sacīja viņiem: Lūk, es Viņu izvedu pie jums ārā, lai jūs atzītu, ka es pie Viņa nekādas vainas neatrodu.

19:5b.JOH.019.005 Tad Jēzus iznāca ērkšķu kronī un purpura virsdrēbēs. Un viņš tiem sacīja: Lūk, kāds Cilvēks!

19:6b.JOH.019.006 Kad augstie priesteri un kalpi ieraudzīja Viņu, tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā! Pilāts viņiem sacīja: Ņemiet jūs Viņu un sitiet krustā, jo es pie Viņa vainas neatrodu!

19:7b.JOH.019.007 Jūdi viņam atbildēja: Mums ir likums un pēc likuma Viņam jāmirst, jo Viņš sevi darījis par Dieva Dēlu.

19:8b.JOH.019.008 Pilāts, dzirdēdams šos vārdus, vēl vairāk nobijās.

19:9b.JOH.019.009 Un viņš, atkal iegājis tiesas namā, sacīja Jēzum: No kurienes Tu esi? Bet Jēzus nedeva vīņam atbildi.

19:10b.JOH.019.010 Tad Pilāts sacīja Viņam: Tu man neatbildi? Vai Tu nezini, ka man vara Tevi krustā sist un vara Tevi atlaist?

19:11b.JOH.019.011 Jēzus atbildēja: Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā nebūtu tev dota no augšienes. Tāpēc tam, kas mani tev nodeva, lielāks grēks.

19:12b.JOH.019.012 Un no šī laika Pilāts meklēja Viņu atlaist. Bet jūdi kliedza, sacīdami: Ja tu Viņu atlaid, tu neesi ķeizara draugs, jo ikviens, kas sevi ceļ par ķēniņu, pretojas ķeizaram.

19:13b.JOH.019.013 Bet Pilāts, dzirdēdams šos vārdus, izveda Jēzu ārā un sēdās soģa krēslā tanī vietā, kas saucās Litostrotos, ebrejiski Gabata.

19:14b.JOH.019.014 Bija sagatavošanās diena pirms Lieldienām ap sesto stundu. Un viņš sacīja jūdiem: Lūk, jūsu ķēniņš!

19:15b.JOH.019.015 Bet tie kliedza: Nost, nost! Sit Viņu krustā! Pilāts sacīja viņiem: Jūsu ķēniņu lai situ krustā? Augstie priesteri atbildēja: Mums nav ķēniņa, tik vienīgi ķeizars!

19:16b.JOH.019.016 Tad viņš atdeva tiem Viņu krustā sišanai. Bet tie paņēma Jēzu un aizveda.

19:17b.JOH.019.017 Un Viņš, nesdams savu krustu, gāja uz to vietu, kas saucās Kalvārija, bet ebrejiski Golgota.

19:18b.JOH.019.018 Tur tie piesita Viņu krustā un līdz ar Viņu abās pusēs citus divus, bet Jēzu vidū.

19:19b.JOH.019.019 Bet Pilāts uzrakstīja arī uzrakstu un uzlika krustā. Un uzrakstīts bija: Jēzus Nācarietis, jūdu Ķēniņš.

19:20b.JOH.019.020 Šo uzrakstu lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā piesists, bija tuvu pilsētai; un rakstīts bija ebrejiski, grieķiski un latīniski.

19:21b.JOH.019.021 Tad jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: Neraksti: jūdu Ķēniņš, bet ka Viņš pats sacīja: Es esmu jūdu Ķēniņš.

19:22b.JOH.019.022 Pilāts atbildēja: Ko uzrakstīju, to uzrakstīju.

19:23b.JOH.019.023 Tad kareivji, piesituši Viņu krustā, paņēma Viņa drēbes (un sadalīja četrās daļās, katram kareivim pa daļai) un svārkus. Bet svārki nebija šūti: tie bija viscaur austi.

19:24b.JOH.019.024 Tad tie viens otram sacīja: Nedalīsim tos, bet metīsim kauliņus, kam tie būs. Tā piepildījās, kas teikts Rakstos: viņi sadalīja savā starpā manas drēbes, bet par maniem svārkiem meta kauliņus. Tā kareivji to padarīja. (Ps.21,19)

19:25b.JOH.019.025 Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte un Viņa mātes māsa Marija, Kleofasa sieva, un Marija Magdalēna.

19:26b.JOH.019.026 Tad Jēzus, redzēdams māti un mācekli, ko Viņš mīlēja, stāvam, sacīja savai mātei: Sieviet, lūk, tavs dēls!

19:27b.JOH.019.027 Pēc tam Viņš sacīja māceklim: Lūk, tava māte! Un no tās stundas māceklis ņēma viņu pie sevis.

19:28b.JOH.019.028 Pēc tam Jēzus, zinādams, ka viss padarīts, lai piepildītos Raksti, sacīja: Slāpstu!

19:29b.JOH.019.029 Tur bija nolikts trauks, pilns etiķa. Tad kareivji etiķī piesūcināja sūkli, uzsprauda izapa stiebrā un pacēla pie Viņa mutes.

19:30b.JOH.019.030 Kad Jēzus etiķi bija baudījs, Viņš sacīja: Ir izpildīts! Un Viņš, galvu noliecis, atdeva garu.

19:31b.JOH.019.031 Bet tā kā bija sagatavošanās diena, tad jūdi, lai miesas sabatā nepaliktu krustā, jo tā bija lielā sabata diena, lūdza Pilātu, lai viņu stilbkauli tiktu salauzti un tos noņemtu.

19:32b.JOH.019.032 Tad atnāca kareivji un pirmajam un otrajam, kas kopā ar Viņu bija piesisti krustā, salauza stilbkaulus.

19:33b.JOH.019.033 Bet kad viņi nogāja pie Jēzus un redzēja, ka Viņš jau miris, tie nelauza Viņa stilbkaulus,

19:34b.JOH.019.034 Bet viens no kareivjiem ar šķēpu atvēra Viņa sānus, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.

19:35b.JOH.019.035 Un tas, kas to redzēja, deva liecību, un viņa liecība patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu.

19:36b.JOH.019.036 Jo tas notika, lai izpildītos Raksti: nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt. (2.Moz.12,46)

19:37b.JOH.019.037 Un arī citi Raksti saka: Tie skatīs Viņu, ko tie pārdūruši. (Zah.12,10)

19:38b.JOH.019.038 Bet pēc tam Jāzeps no Arimatejas (tāpēc ka viņš bija Jēzus māceklis, bet slepenībā aiz bailēm no jūdiem) lūdza Pilātu, lai atļauj noņemt Jēzus miesas un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma Jēzus miesas.

19:39b.JOH.019.039 Bet arī Nikodēms atnāca, kas agrāk bija nācis pie Jēzus naktī, un atnesa kādas simts mārciņas mirru un aloes maisījumu.

19:40b.JOH.019.040 Tad viņi paņēma Jēzus miesas un satina tās audeklā kopā ar smaržām, kā tas bija parasts, jūdus apbedījot.

19:41b.JOH.019.041 Bet tanī vietā, kur Viņš tika krustā piesists, bija dārzs un dārzā jauns kaps, kurā vēl neviens nebija guldīts.

19:42b.JOH.019.042 Jūdu sagatavošanās dienas dēļ tur viņi guldīja Jēzu, jo kaps bija tuvu.

20

20:1b.JOH.020.001 Pirmajā nedēļas dienā, rīta agrumā, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna atnāca pie kapa un redzēja akmeni noveltu no kapa.

20:2b.JOH.020.002 Tad viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un sacīja viņiem: Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.

20:3b.JOH.020.003 Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un atnāca pie kapa.

20:4b.JOH.020.004 Abi viņi skrēja reizē; bet otrs māceklis skrēja ātrāk nekā Pēteris un nonāca pie kapa pirmais.

20:5b.JOH.020.005 Un viņš noliecās un redzēja noliktu audeklu, tomēr iekšā negāja.

20:6b.JOH.020.006 Tad, viņam sekodams, atnāca Sīmanis Pēteris, iegāja kapā un redzēja noliktu audeklu.

20:7b.JOH.020.007 Un sviedrauts, kas bijis uz Viņa galvas, nebija nolikts pie audekla, bet atsevišķi satīts savā vietā.

20:8b.JOH.020.008 Tad iegāja arī tas māceklis, kas pirmais atnāca pie kapa un redzēja un ticēja.

20:9b.JOH.020.009 Jo viņi vēl neizprata Rakstus, ka Viņam vajadzēja no miroņiem augšāmcelties.

20:10b.JOH.020.010 Tad mācekļi atkal atgriezās savā mītnē.

20:11b.JOH.020.011 Bet Marija stāvēja ārā pie kapa un raudāja. Un, vēl raudādama, viņa noliecās un paskatījās kapā.

20:12b.JOH.020.012 Un viņa redzēja divus eņģeļus baltās drānās sēžam: vienu galvgalī un otru kājgalī, kur bija novietotas Jēzus miesas.

20:13b.JOH.020.013 Viņi tai sacīja: Sieviet, ko tu raudi? Viņa tiem sacīja: Tāpēc, ka tie manu Kungu aiznesuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.

20:14b.JOH.020.014 To sacījusi, viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet nezināja, ka tas Jēzus.

20:15b.JOH.020.015 Jēzus sacīja viņai: Sieviet, ko raudi? Ko tu meklē? Tā, domādama, ka tas dārznieks, sacīja Viņam: Kungs, ja tu Viņu aiznesi, tad saki man, kur tu Viņu liki, un es Viņu paņemšu.

20:16b.JOH.020.016 Jēzus sacīja viņai: Marija! Tā apgriezās un sacīja Viņam: Rabboni! kas nozīmē: Mācītāj!

20:17b.JOH.020.017 Jēzus sacīja viņai: Nepieskaries man, jo es vēl neesmu aizgājis pie sava Tēva, bet ej pie maniem brāļiem un saki viņiem: es aizeju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.

20:18b.JOH.020.018 Tad Marija Magdalēna aizgāja un paziņoja mācekļiem: Es redzēju Kungu, un to Viņš man pateica.

20:19b.JOH.020.019 Kad tanī pat pirmajā nedēļas dienā, vakaram iestājoties, aiz bailēm no jūdiem durvis, kur mācekļi bija sapulcējušies, bija aizslēgtas, Jēzus atnāca un nostājās viņu vidū, un sacīja tiem: Miers jums!

20:20b.JOH.020.020 Un Viņš, to pateicis, tiem rādīja rokas un sānus. Tad mācekļi, redzēdami Kungu, kļuva līksmi.

20:21b.JOH.020.021 Tad Viņš atkal tiem sacīja: Miers jums! Kā mans Tēvs sūtījis mani, tā es jūs sūtu.

20:22b.JOH.020.022 To pateicis, Viņš dvesa un sacīja tiem: Saņemiet Svēto Garu!

20:23b.JOH.020.023 Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti, kam tos aizturēsiet, tiem tie būs aizturēti.

20:24b.JOH.020.024 Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, saukts Dvīnis, nebija pie viņiem, kad atnāca Jēzus.

20:25b.JOH.020.025 Tad pārējie mācekļi sacīja viņam: Mēs redzējām Kungu. Bet viņš sacīja tiem: Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās, un savu roku neielikšu Viņa sānos, es neticēšu.

20:26b.JOH.020.026 Un pēc astoņām dienām atkal Viņa mācekļi un arī Toms bija iekšā. Un durvis bija aizslēgtas. Jēzus atnāca un nostājās starp viņiem, un sacīja: Miers jums!

20:27b.JOH.020.027 Pēc tam Viņš sacīja Tomam: Sniedz šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!

20:28b.JOH.020.028 Toms atbildēja Viņam, sacīdams: Mans Kungs un mans Dievs!

20:29b.JOH.020.029 Jēzus sacīja viņam: Tom, tu ticēji tāpēc, ka tu mani redzēji. Svētīgi tie, kas nav redzējuši, bet ir ticējuši.

20:30b.JOH.020.030 Vēl daudz citus brīnumus Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav rakstīti šinī grāmatā.

20:31b.JOH.020.031 Bet šis ir rakstīts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs ticēdami iemantotu dzīvību Viņa vārdā.

21

21:1b.JOH.021.001 Pēc tam Jēzus atkal parādījās mācekļiem pie Tibērijas jūras. Viņš parādījās tā:

21:2b.JOH.021.002 Tur bija kopā Sīmanis Pēteris un Toms, saukts Dvīnis, un Natanaēls, kas bija no Galilejas Kānas, un Zebedeja dēli, un vēl citi divi no Viņa mācekļiem.

21:3b.JOH.021.003 Sīmanis Pēteris sacīja viņiem: Es eju zvejot. Tie sacīja viņam: Arī mēs iesim tev līdz. Un viņi izgāja un iekāpa laivā, bet tanī naktī nekā neieguva.

21:4b.JOH.021.004 Bet rīta ausmā Jēzus stāvēja krastā; tomēr mācekļi nepazina, ka tas ir Jēzus.

21:5b.JOH.021.005 Tad Jēzus viņiem sacīja: Bērni, vai jums ir kas ēdams? Tie atbildēja Viņam: Nav!

21:6b.JOH.021.006 Viņš tiem sacīja: Izmetiet tīklu laivas labajā pusē un jūs atradīsiet. Tad viņi izmeta un vairs nespēja to pavilkt zivju daudzuma dēļ.

21:7b.JOH.021.007 Tad māceklis, ko Jēzus mīlēja, sacīja Pēterim: Tas ir Kungs! Sīmanis Pēteris, dzirdēdams, ka tas ir Kungs, apjoza virsdrēbes (jo bija izģērbies) un metās jūrā.

21:8b.JOH.021.008 Bet citi mācekļi brauca laivā, vilkdami tīklu ar zivīm (jo tie nebija tālu no krasta, bet tikai apmēram divsimt olekšu).

21:9b.JOH.021.009 Kad viņi izkāpa malā, tie redzēja saliktas ogles, bet virs tām uzliktu zivi un maizi.

21:10b.JOH.021.010 Jēzus sacīja viņiem: Atnesiet no tām zivīm, ko jūs tagad ieguvāt!

21:11b.JOH.021.011 Tad Sīmanis Pēteris, iekāpis laivā, izvilka krastā pilnu tīklu ar simt piecdesmit trim lielām zivīm. Un, lai gan to bija tik daudz, tīkls nesaplīsa.

21:12b.JOH.021.012 Jēzus sacīja viņiem: Nāciet un ēdiet! Un neviens no klātesošajiem neuzdrošinājās Viņam jautāt: Kas Tu esi? Jo viņi zināja, ka tas ir Kungs.

21:13b.JOH.021.013 Tad Jēzus nāk, ņem maizi un dod viņiem, un tāpat arī zivi.

21:14b.JOH.021.014 Šī jau bija trešā reize, kad Jēzus pēc augšāmcelšanās no miroņiem parādījās saviem mācekļiem.

21:15b.JOH.021.015 Kad nu viņi bija paēduši, Jēzus sacīja Sīmanim Pēterim: Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani mīli vairāk nekā viņi? Tas Viņam sacīja: Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu. Viņš sacīja tam: Gani manus jērus!

21:16b.JOH.021.016 Tad Viņš atkal sacīja tam: Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani mīli? Tas Viņam sacīja: Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu! Viņš tam sacīja: Gani manus jērus!

21:17b.JOH.021.017 Un trešo reizi Viņš tam sacīja: Sīmani, Jonas dēls, vai tu mani mīli? Pēteris noskuma, tāpēc ka Viņš trešo reizi tam sacīja: Vai tu mani mīli? Un tas Viņam sacīja: Kungs, Tu visu zini; Tu zini, ka es Tevi mīlu. Viņš tam sacīja: Gani manas avis!

21:18b.JOH.021.018 Patiesi, patiesi es tev saku: kad tu biji jauns, tad pats apjozies un gāji, kur vēlējies. Bet kad tu paliksi vecs, tu izstiepsi savas rokas, un citi tevi apjozīs un vedīs, kur tu nevēlies.

21:19b.JOH.021.019 Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas pagodinās Dievu. Un Viņš, to pateicis, sacīja tam: Seko man!

21:20b.JOH.021.020 Pēteris, pagriezies atpakaļ, redzēja to mācekli sekojam, ko Jēzus mīlēja, kas Vakariņās piekļāvās Viņa krūtīm un sacīja: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos?

21:21b.JOH.021.021 Pēteris to ieraudzījis sacīja Jēzum: Kungs, kas būs ar šo?

21:22b.JOH.021.022 Jēzus sacīja viņam: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr es atnāku, kas tev daļas? Tu seko man!

21:23b.JOH.021.023 Tā šī runa izpaudās starp brāļiem, ka šis māceklis nemirs. Bet Jēzus nesacīja viņam, ka tas nemirs, bet: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr atnākšu, kas tev daļas?

21:24b.JOH.021.024 Šis ir tas māceklis, kas par šo liecību dod un uzrakstīja šo; un mēs zinām, ka viņa liecība patiesa.

21:25b.JOH.021.025 Bet vēl ir daudz citu lietu, ko Jēzus darījis. Ja tās atsevišķi uzrakstītu, man šķiet, visa pasaule nespētu aptvert sarakstītās grāmatas.