Luke (Latvian)

1

1:1b.LUK.001.001 Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.

1:2b.LUK.001.002 Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,

1:3b.LUK.001.003 Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,

1:4b.LUK.001.004 Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.

1:5b.LUK.001.005 Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.

1:6b.LUK.001.006 Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.

1:7b.LUK.001.007 Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.

1:8b.LUK.001.008 Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,

1:9b.LUK.001.009 Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;

1:10b.LUK.001.010 Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.

1:11b.LUK.001.011 Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.

1:12b.LUK.001.012 Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.

1:13b.LUK.001.013 Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.

1:14b.LUK.001.014 Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.

1:15b.LUK.001.015 Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.

1:16b.LUK.001.016 Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.

1:17b.LUK.001.017 Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.

1:18b.LUK.001.018 Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.

1:19b.LUK.001.019 Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.

1:20b.LUK.001.020 Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.

1:21b.LUK.001.021 Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.

1:22b.LUK.001.022 Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.

1:23b.LUK.001.023 Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.

1:24b.LUK.001.024 Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:

1:25b.LUK.001.025 Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.

1:26b.LUK.001.026 Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.

1:27b.LUK.001.027 Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.

1:28b.LUK.001.028 Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.

1:29b.LUK.001.029 To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?

1:30b.LUK.001.030 Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.

1:31b.LUK.001.031 Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.

1:32b.LUK.001.032 Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,

1:33b.LUK.001.033 Un Viņa valstībai nebūs gala.

1:34b.LUK.001.034 Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?

1:35b.LUK.001.035 Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.

1:36b.LUK.001.036 Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.

1:37b.LUK.001.037 Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.

1:38b.LUK.001.038 Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.

1:39b.LUK.001.039 Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.

1:40b.LUK.001.040 Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.

1:41b.LUK.001.041 Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;

1:42b.LUK.001.042 Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!

1:43b.LUK.001.043 Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?

1:44b.LUK.001.044 Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.

1:45b.LUK.001.045 Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.

1:46b.LUK.001.046 Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.

1:47b.LUK.001.047 Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,

1:48b.LUK.001.048 Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,

1:49b.LUK.001.049 Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.

1:50b.LUK.001.050 Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.

1:51b.LUK.001.051 Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.

1:52b.LUK.001.052 Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.

1:53b.LUK.001.053 Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.

1:54b.LUK.001.054 Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,

1:55b.LUK.001.055 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.

1:56b.LUK.001.056 Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.

1:57b.LUK.001.057 Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,

1:58b.LUK.001.058 Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.

1:59b.LUK.001.059 Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.

1:60b.LUK.001.060 Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.

1:61b.LUK.001.061 Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.

1:62b.LUK.001.062 Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.

1:63b.LUK.001.063 Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.

1:64b.LUK.001.064 Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.

1:65b.LUK.001.065 Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.

1:66b.LUK.001.066 Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?

1:67b.LUK.001.067 Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:

1:68b.LUK.001.068 Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;

1:69b.LUK.001.069 Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;

1:70b.LUK.001.070 Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;

1:71b.LUK.001.071 Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;

1:72b.LUK.001.072 Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.

1:73b.LUK.001.073 Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,

1:74b.LUK.001.074 Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu

1:75b.LUK.001.075 Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.

1:76b.LUK.001.076 Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,

1:77b.LUK.001.077 Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai

1:78b.LUK.001.078 Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,

1:79b.LUK.001.079 Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.

1:80b.LUK.001.080 Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.

2

2:1b.LUK.002.001 Bet notika, ka tanī laikā ķeizars Augusts izdeva pavēli, lai tiktu sarakstīta visa valsts.

2:2b.LUK.002.002 Šī pirmā sarakstīšana notika Kvirinija, Sīrijas pārvaldnieka, laikā.

2:3b.LUK.002.003 Un visi gāja pierakstīties, katrs savā pilsētā.

2:4b.LUK.002.004 Un arī Jāzeps no Nācaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts.

2:5b.LUK.002.005 Lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija grūta.

2:6b.LUK.002.006 Un notika, ka, viņiem tur esot, pienāca laiks, lai viņa dzemdētu.

2:7b.LUK.002.007 Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, un ietina Viņu autiņos, un ielika Viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā.

2:8b.LUK.002.008 Un bija gani tanī apvidū, kas, būdami nomodā, sargāja nakts stundās savu ganāmpulku.

2:9b.LUK.002.009 Un, lūk, Kunga eņģelis piestājās viņiem, un Dieva spožums apspīdēja tos, un viņi ļoti izbijās.

2:10b.LUK.002.010 Un eņģelis viņiem sacīja: Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm:

2:11b.LUK.002.011 Jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs.

2:12b.LUK.002.012 Un tāda jums būs zīme: jūs atradīsiet Bērnu, autiņos ietītu un silē ieliktu.

2:13b.LUK.002.013 Un piepeši eņģelim pievienojās daudz debess karapulku, kas godināja Dievu, sacīdami:

2:14b.LUK.002.014 Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem.

2:15b.LUK.002.015 Un notika, kad eņģeļi bija no tiem aizgājuši debesīs, ka gani runāja savā starpā: Aiziesim uz Bētlemi paskatīties to vārdu, kas noticis, ko Kungs mums pasludinājis!

2:16b.LUK.002.016 Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un Bērniņu, kas gulēja silē.

2:17b.LUK.002.017 Bet kad viņi to redzēja, tie pazina to vārdu, kas viņiem bija sacīts par šo Bērniņu.

2:18b.LUK.002.018 Un visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani tiem sacīja.

2:19b.LUK.002.019 Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī.

2:20b.LUK.002.020 Un gani atgriezās atpakaļ, godinādami un teikdami Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā tas viņiem bija sacīts.

2:21b.LUK.002.021 Un Bērns, kad astoņas dienas bija pagājušas, bija jāapgraiza, nosaucot Viņu vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.

2:22b.LUK.002.022 Un tie, kad saskaņā ar Mozus likumu viņas šķīstīšanas dienas bija pagājušas, nesa Viņu uz Jeruzalemi, lai Viņu upurētu Kungam,

2:23b.LUK.002.023 Kā Kunga bauslībā rakstīts, lai ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais tiktu Kungam svētīts; (2.Moz.13,2)

2:24b.LUK.002.024 Un lai upurētu vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus, kā tas sacīts Kunga bauslībā.

2:25b.LUK.002.025 Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā.

2:26b.LUK.002.026 Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.

2:27b.LUK.002.027 Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,

2:28b.LUK.002.028 Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:

2:29b.LUK.002.029 Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.

2:30b.LUK.002.030 Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,

2:31b.LUK.002.031 Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā:

2:32b.LUK.002.032 Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.

2:33b.LUK.002.033 Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts.

2:34b.LUK.002.034 Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7)

2:35b.LUK.002.035 Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.

2:36b.LUK.002.036 Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, kas sasniegusi lielu vecumu, nodzīvojot pēc savas jaunavības ar savu vīru septiņus gadus.

2:37b.LUK.002.037 Un viņa bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem, kas neatkāpās no svētnīcas, bet gavēdama un lūgdama naktīm un dienām, kalpoja Dievam.

2:38b.LUK.002.038 Un viņa, ienākusi tanī pat stundā, teica Kungu un runāja par Viņu visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu.

2:39b.LUK.002.039 Un viņi, visu pēc Kunga bauslības izpildījuši, atgriezās atpakaļ Galilejā, savā Nācaretes pilsētā.

2:40b.LUK.002.040 Bet Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu.

2:41b.LUK.002.041 Un Viņa vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi.

2:42b.LUK.002.042 Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi.

2:43b.LUK.002.043 Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja.

2:44b.LUK.002.044 Bet tie domāja, ka Viņš ir pie ceļa biedriem; un tie, dienas ceļu nostaigājuši, meklēja Viņu starp radiem un pazīstamajiem;

2:45b.LUK.002.045 Un tie, neatraduši Viņu, atgriezās Jeruzalemē, To meklēdami.

2:46b.LUK.002.046 Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot.

2:47b.LUK.002.047 Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm.

2:48b.LUK.002.048 Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.

2:49b.LUK.002.049 Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva?

2:50b.LUK.002.050 Un tie neizprata tos vārdus, kurus Viņš tiem runāja.

2:51b.LUK.002.051 Un Viņš gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī.

2:52b.LUK.002.052 Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.

3

3:1b.LUK.003.001 Bet ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts bija pārvaldnieks Galilejā, bet viņa brālis Filips pārvaldnieks Iturejā un Trahonitīdas daļā un Lizanijs pārvaldnieks Abilinē,

3:2b.LUK.003.002 Augsto priesteru Annas un Kaifas laikā Kunga vārds nāca uz Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.

3:3b.LUK.003.003 Un viņš staigāja visā Jordānas apkārtnē, sludinādams grēku nožēlošanas kristību grēku piedošanai,

3:4b.LUK.003.004 Kā rakstīts pravieša Isaja sludinājumu grāmatā: Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Kunga ceļu, taisnas dariet Viņa takas!

3:5b.LUK.003.005 Katra ieleja lai piepildās, un katrs kalns un pakalns lai nolīdzinās, kas līks, tam jātop taisnam, un kas nelīdzens, tam jātop līdzenam ceļam;

3:6b.LUK.003.006 Un ikviena miesa redzēs Dieva pestīšanu. (Is 40,3-5)

3:7b.LUK.003.007 Viņš runāja ļaudīm, kas nāca pie viņa kristīties: Jūs, odžu dzimums! Kas jūs mācīja bēgt no nākamajām dusmām?

3:8b.LUK.003.008 Tāpēc nesiet grēku nožēlošanas cienīgus augļus un nesāciet sacīt: Mums Ābrahams ir tēvs. Jo es jums saku, ka Dievs spējīgs no šiem akmeņiem radīt Ābrahamam bērnus.

3:9b.LUK.003.009 Jau cirvis pielikts pie koku saknēm. Katrs koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un ugunī iemests.

3:10b.LUK.003.010 Un ļaudis jautāja viņam, sacīdami: Ko tad mums darīt?

3:11b.LUK.003.011 Bet viņš tiem atbildēja un sacīja: Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav; un kam pārtika, lai dara tāpat.

3:12b.LUK.003.012 Bet nāca arī muitnieki kristīties; un tie sacīja viņam: Mācītāj, ko lai mēs darām?

3:13b.LUK.003.013 Un viņš tiem sacīja: Neņemiet vairāk, nekā jums noteikts.

3:14b.LUK.003.014 Bet jautāja viņam arī kareivji, sacīdami: Ko mums būs darīt? Un viņš tiem sacīja: Nedariet nevienam pārestību un netaisnību un esiet mierā ar savu algu!

3:15b.LUK.003.015 Bet kad ļaudīm likās un viņi savās sirdīs domāja par Jāni, vai viņš nav Kristus,

3:16b.LUK.003.016 Jānis atbildēja un sacīja visiem: Es jūs kristīju ar ūdeni, bet nāks varenāks par mani, kam es neesmu cienīgs Viņa kurpju siksnas atraisīt; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī.

3:17b.LUK.003.017 Tā vēteklis ir Viņa rokā; un Viņš iztīrīs savu klonu, un kviešus Viņš sakrās savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.

3:18b.LUK.003.018 Vēl daudz citu ko viņš sludināja, mācīdams ļaudis.

3:19b.LUK.003.019 Bet zemes pārvaldnieks Herods, ko viņš nopēla par Herodiju, tā brāļa sievu, un par visiem ļaunumiem, ko Herods darīja,

3:20b.LUK.003.020 Visam tam pievienoja vēl to, ka ieslodzīja Jāni cietumā.

3:21b.LUK.003.021 Bet notika, ka visi ļaudis kristījās, un arī Jēzus bija kristīts, tad Viņam, Dievu lūdzot, debesis atvērās,

3:22b.LUK.003.022 Un Svētais Gars miesīgā veidā kā balodis nolaidās uz Viņu; un balss atskanēja no debesīm: Tu esi mans mīļais Dēls, pie Tevis man labpatikšana!

3:23b.LUK.003.023 Un Jēzus pats, kad Viņš iesāka, bija apmēram 30 gadus vecs, kā mēdza domāt, Jāzepa dēls; Jāzeps bija Heli, bet tas Matata dēls,

3:24b.LUK.003.024 Tas bija Levi, tas Melhi, tas Jannes, tas Jāzepa dēls.

3:25b.LUK.003.025 Tas bija Matatija, tas Amosa, tas Nauma, tas Hesli, tas Nages dēls,

3:26b.LUK.003.026 Tas bija Maata, tas Matatija, tas Semeja, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls,

3:27b.LUK.003.027 Tas bija Joanna, tas Rēzas, tas Zorobabela, tas Salatiēla, tas Neri dēls,

3:28b.LUK.003.028 Tas bija Melhi, tas Adi, tas Kozama, tas Elmadama, tas Hēra dēls,

3:29b.LUK.003.029 Tas bija Jēzus, tas Eliezera, tas Jorima, tas Matata, tas Levi dēls,

3:30b.LUK.003.030 Tas bija Simeona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jona, tas Eliakīma dēls,

3:31b.LUK.003.031 Tas bija Melejas, tas Mennas, tas Matata, tas Natana, tas Dāvida dēls,

3:32b.LUK.003.032 Tas bija Jeses, tas Obeda, tas Booza, tas Salomona, tas Naasona dēls,

3:33b.LUK.003.033 Tas bija Aminadaba, tas Admina, tas Arni, tas Esrona, tas Faresa, tas Jūdas dēls,

3:34b.LUK.003.034 Tas bija Jēkaba, tas Īzāka, tas Ābrahama, tas Taras, tas Nahora dēls.

3:35b.LUK.003.035 Tas bija Seruha, tas Ragaua, tas Falega, tas Hebera, tas Salas dēls,

3:36b.LUK.003.036 Tas bija Kainana, tas Arfaksāda, tas Sēma, tas Noasa, tas Lameha dēls,

3:37b.LUK.003.037 Tas bija Matuzala, tas Henoha, tas Jareda, tas Malaleēla, tas Kainana dēls,

3:38b.LUK.003.038 Tas bija Enosa, tas Seta, tas Ādama dēls, tas Dieva.

4

4:1b.LUK.004.001 Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas, un Gars Viņu aizveda tuksnesī.

4:2b.LUK.004.002 Tur Viņš bija četrdesmit dienas un tika velna kārdināts. Un Viņš tanīs dienās nekā neēda; un kad tās bija pagājušas, Viņš izsalka.

4:3b.LUK.004.003 Bet velns sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas kļūst maize!

4:4b.LUK.004.004 Un Jēzus atbildēja viņam: Ir rakstīts: ne no maizes vien cilvēks dzīvo, bet no ikviena Dieva vārda.

4:5b.LUK.004.005 Tad velns uzveda Viņu augstā kalnā un vienā acumirklī rādīja Viņam visas pasaules valstis,

4:6b.LUK.004.006 Un sacīja Viņam: Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tās man nodotas, un kam es gribu, tam es tās dodu.

4:7b.LUK.004.007 Tāpēc, ja Tu mani pielūgsi, tas viss būs Tavs.

4:8b.LUK.004.008 Bet Jēzus atbildēja viņam, sacīdams: Ir rakstīts: Dievu, savu Kungu tev būs pielūgt un Viņam vienam kalpot!

4:9b.LUK.004.009 Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzalemi un novietoja Viņu uz svētnīcas jumta virsotnes, un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes zemē.

4:10b.LUK.004.010 Jo ir rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs par Tevi, lai tie Tevi sargātu;

4:11b.LUK.004.011 Un viņi nesīs Tevi rokās, lai Tu savu kāju neapdauzītu pie akmens. (Ps.91,11)

4:12b.LUK.004.012 Bet Jēzus atbildēja viņam un sacīja: Ir teikts: tev nebūs kārdināt Dievu, savu Kungu!

4:13b.LUK.004.013 Un kad velns visas savas kārdināšanas bija pabeidzis, tas līdz turpmākajam laikam atstāja Viņu.

4:14b.LUK.004.014 Bet Jēzus gara spēkā atgriezās Galilejā, un vēsts par Viņu izpaudās visā apgabalā.

4:15b.LUK.004.015 Un Viņš tos mācīja sinagogās, un visi viņu godināja.

4:16b.LUK.004.016 Un Viņš nonāca Nācaretē, kur bija uzaudzis, un pēc sava paraduma sabata dienā iegāja sinagogā; un viņš piecēlās lai lasītu.

4:17b.LUK.004.017 Un Viņam pasniedza pravieša Isaja grāmatu. Un Viņš, grāmatu atverot, atrada vietu, kur bija rakstīts:

4:18b.LUK.004.018 Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds.

4:19b.LUK.004.019 Cietumniekiem pasludināt atbrīvošanu un akliem redzi, nomāktos palaist brīvībā, pasludināt Kunga žēlastības gadu un atmaksas dienu. (Is.61,1-2)

4:20b.LUK.004.020 Un Viņš aizvēra grāmatu, atdeva to apkalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā bija vērstas uz Viņu.

4:21b.LUK.004.021 Un Viņš sāka runāt tiem: šodien šie Raksti izpildījušies jūsu ausīs.

4:22b.LUK.004.022 Un visi Viņam piekrita un brīnījās par Viņa žēlastības vārdiem, kas nāca no Viņa mutes, un sacīja: Vai šis nav Jāzepa dēls?

4:23b.LUK.004.023 Un Viņš tiem sacīja: Jūs katrā ziņā man sacīsiet sakāmvārdu: ārst, izdziedini pats sevi! Mēs dzirdējām lielas lietas notiekam Kafarnaumā; dari to arī šeit, savā tēvijā!

4:24b.LUK.004.024 Bet Viņš teica: Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek atzīts savā tēvijā.

4:25b.LUK.004.025 Es jums saku patiesību: daudz atraitņu bija Izraēlī Elija laikā, kad debesis bija slēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads,

4:26b.LUK.004.026 Bet ne pie vienas no tām netika sūtīts Elijs, kā vien pie sievietes atraitnes Sidonas Sareptā.

4:27b.LUK.004.027 Un daudz spitālīgo bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamans.

4:28b.LUK.004.028 Un visi, to dzirdēdami, kļuva pilni dusmu.

4:29b.LUK.004.029 Un tie cēlās un izmeta Viņu no pilsētas ārā, un noveda Viņu līdz kalna virsotnei, uz kura to pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu zemē.

4:30b.LUK.004.030 Bet Viņš, iedams starp tiem, aizgāja.

4:31b.LUK.004.031 Un Viņš aizgāja uz Galilejas pilsētu Kafarnaumu, un tur Viņš sabatos tos mācīja.

4:32b.LUK.004.032 Un visi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni.

4:33b.LUK.004.033 Un sinagogā atradās cilvēks, kas bija nešķīstā gara apsēsts, un viņš kliedza stiprā balsī,

4:34b.LUK.004.034 Sacīdams: Dod mieru! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nācaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, Tu esi Dieva Svētais.

4:35b.LUK.004.035 Un Jēzus norāja to, sacīdams: Paliec klusu un izej no viņa! Un ļaunais gars nogāza to zemē viņu vidū un izgājā no tā, nekā ļauna viņam nenodarījis.

4:36b.LUK.004.036 Un visus pārņēma bailes; un viņi runāja savā starpā, sacīdami: Kas tas par vārdu, jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstajiem gariem, un tie iziet?

4:37b.LUK.004.037 Un vēsts par Viņu izpaudās visās šī apgabala vietās.

4:38b.LUK.004.038 Bet Jēzus atstāja sinagogu un aizgāja uz Sīmaņa namu. Bet Sīmaņa sievasmāte slimoja lielā drudzī, un tās dēļ tie Viņu lūdza.

4:39b.LUK.004.039 Un Viņš, pie tās stāvēdams, pavēlēja drudzim, un tas to atstāja. Un tā, tūdaļ uzcēlusies, kalpoja viņiem.

4:40b.LUK.004.040 Bet visi, kam bija slimnieki dažādām kaitēm, saulei norietot, veda tos pie Viņa. Bet Viņš, katram rokas uzliekot, izdziedināja tos.

4:41b.LUK.004.041 Arī ļaunie gari no daudziem izgāja, kliegdami un sacīdami: Tu esi Dieva Dēls! Bet Viņš norāja tos un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka Viņš ir Kristus.

4:42b.LUK.004.042 Bet Viņš, dienai austot, aizgāja un staigāja tuksnešainā vietā, bet ļaudis meklēja Viņu; un tie, nonākuši pie Viņa, pūlējās Viņu aizturēt, lai Viņš no tiem neaizietu.

4:43b.LUK.004.043 Viņš tiem sacīja: Arī citām pilsētām man jāsludina Dieva valstība, jo tāpēc es esmu sūtīts.

4:44b.LUK.004.044 Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.

5

5:1b.LUK.005.001 Bet notika, kad Viņš stāvēja pie Ģenezaretes ezera, ka ļaudis spiedās pie Viņa, lai klausītos Dieva vārdu.

5:2b.LUK.005.002 Un Viņš redzēja divas laivas atrodamies pie ezera; bet zvejnieki bija izkāpuši un skaloja tīklus.

5:3b.LUK.005.003 Bet Viņš, iekāpis vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, lūdza to atbīdīt nedaudz no malas; un Viņš, sēžot laivā, mācīja ļaudis.

5:4b.LUK.005.004 Un Viņš, pabeidzis runāt, sacīja Sīmanim: Dodies dziļāk un izmet savus tīklus zvejai!

5:5b.LUK.005.005 Bet Sīmanis atbildēja un sacīja Viņam: Mācītāj, visu nakti mēs strādājām, bet nekā nesazvejojām; tomēr Tavā vārdā es izmetīšu tīklu.

5:6b.LUK.005.006 Un viņi, to izdarījuši, noķēra lielu daudzumu zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.

5:7b.LUK.005.007 Un viņi māja biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāk un palīdz viņiem. Un tie piebrauca; un viņi piepildīja abas laivas, tā ka tās gandrīz grima.

5:8b.LUK.005.008 Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, viņš krita pie Jēzus kājām, sacīdams: Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!

5:9b.LUK.005.009 Jo izbrīna pārņēma viņus un visus, kas ar tiem bija, par zivju lomu, ko viņi bija vilkuši;

5:10b.LUK.005.010 Tāpat arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa biedri. Un Jēzus sacīja Sīmanim: Nebīsties, no šī laika tu zvejosi cilvēkus.

5:11b.LUK.005.011 Un viņi, laivas krastā izvilkuši, atstāja visu un sekoja Viņam.

5:12b.LUK.005.012 Un notika, kad Viņš bija vienā pilsētā, lūk, kāds cilvēks, kas bija spitālības pilns, ieraudzīja Jēzu, krita uz sava vaiga un lūdza Viņu sacīdams: Kungs, ja Tu vēlies, Tu vari mani šķīstīt.

5:13b.LUK.005.013 Un Viņš, roku izstiepis, pieskārās tam, sacīdams: Es gribu, topi šķīstīts! Un tūdaļ spitālība atstāja viņu.

5:14b.LUK.005.014 Un Viņš tam pavēlēja to nevienam nesacīt, bet noiet, parādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību.

5:15b.LUK.005.015 Bet vēsts izplatījās par Viņu vēl vairāk; un daudz ļaužu sapulcējās Viņu klausīties un dziedināties no savām slimībām.

5:16b.LUK.005.016 Bet Viņš aizgāja tuksnesī un pielūdza Dievu.

5:17b.LUK.005.017 Un notika, ka kādā dienā Viņš sēdēja mācīdams. Un tur sēdēja arī farizeji un rakstu mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas miestiem un no Jeruzalemes; un Kunga spēks bija viņus dziedināt.

5:18b.LUK.005.018 Un, lūk, vīri nesa gultā cilvēku, kas bija triekas skarts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā.

5:19b.LUK.005.019 Un ļaužu daudzuma dēļ neatrazdami, no kuras puses to ienest, viņi uzkāpa uz jumta un caur segumu nolaida to gultā viņu vidū, Jēzum priekšā.

5:20b.LUK.005.020 Un Viņš, redzēdams viņu ticību, sacīja: Cilvēk, tavi grēki tev tiek piedoti!

5:21b.LUK.005.021 Un rakstu mācītāji un farizeji sāka domāt, sacīdami: Kas Viņš ir, kas runā zaimus? Kas var grēkus piedot, ja ne Dievs?

5:22b.LUK.005.022 Bet Jēzus, izpratis viņu domas, atbildēja tiem un sacīja: Ko jūs domājat savās sirdīs?

5:23b.LUK.005.023 Ko vieglāk teikt: tavi grēki tev piedoti, vai teikt: celies un staigā?

5:24b.LUK.005.024 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, Viņš sacīja triekas skartajam: Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!

5:25b.LUK.005.025 Un tūliņ tas viņu klātbūtnē piecēlās, paņēma gultu, kurā viņš gulēja, un, Dievu godinādams, aizgāja savās mājās.

5:26b.LUK.005.026 Un izbrīns pārņēma visus, un viņi godināja Dievu. Un viņi, baiļu pārņemti, sacīja: Mēs šodien redzējām brīnumdarbus.

5:27b.LUK.005.027 Pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levi, sēžot muitnīcā, un sacīja: Seko man!

5:28b.LUK.005.028 Un tas, atstājis visu, cēlās un sekoja Viņam.

5:29b.LUK.005.029 Un Levi sarīkoja Viņam lielu mielastu savā mājā; un tur bija daudz muitnieku un citu, kas līdz ar viņiem atradās pie galda.

5:30b.LUK.005.030 Un farizeji un to rakstu mācītāji kurnēja, runādami Viņa mācekļiem: Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?

5:31b.LUK.005.031 Un Jēzus atbildēdams sacīja viņiem: Veseliem ārsts nav vajadzīgs, bet tiem, kas slimi.

5:32b.LUK.005.032 Es esmu nācis ne taisnīgos saukt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.

5:33b.LUK.005.033 Un tie Viņam sacīja: Kāpēc Jāņa un tāpat farizeju mācekļi bieži gavē un skaita lūgšanas, bet Tavējie ēd un dzer?

5:34b.LUK.005.034 Viņš tiem atbildēja: Vai tad varat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ar tiem?

5:35b.LUK.005.035 Bet nāks laiks, kad līgavainis būs no viņiem atņemts, tad tanīs dienās tie gavēs.

5:36b.LUK.005.036 Bet Viņš tiem sacīja līdzībā: Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām drēbēm, citādi tas sabojās jaunās, un jaunais ielāps nepiestāvēs vecajām.

5:37b.LUK.005.037 Un neviens nepilda jaunu vīnu vecos maisos, citādi jaunais vīns saplēsīs maisus, un tas pats izlīs, un maisi ies bojā.

5:38b.LUK.005.038 Bet jaunais vīns jāpilda jaunos maisos, tad abi uzglabāsies.

5:39b.LUK.005.039 Un neviens, kas dzēris veco, negribēs jauno, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.

6

6:1b.LUK.006.001 Bet notika otrā sabatā, pirmajā, viņam caur druvu ejot, ka Viņa mācekļi plūca vārpas un tās, rokām izberzēdami, ēda.

6:2b.LUK.006.002 Bet kādi no farizejiem sacīja viņiem: Kāpēc jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?

6:3b.LUK.006.003 Un Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Arī to jūs neesat lasījuši, ko Dāvids un tie, kas ar viņu bija, darīja, kad bija izsalcis?

6:4b.LUK.006.004 Kā viņš iegāja dievnamā, un, paņēmis upura maizes, kuras nevienam nav brīv ēst, kā tikai priesteriem, ēda un deva tiem, kas ar viņu bija.

6:5b.LUK.006.005 Un Viņš tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir Kungs arī pār sabatu.

6:6b.LUK.006.006 Bet atkal citā sabatā notika, ka Viņš iegāja sinagogā un mācīja. Un tur bija cilvēks, kam labā roka bija sausa.

6:7b.LUK.006.007 Bet rakstu mācītāji un farizeji novēroja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai rastu apsūdzību pret Viņu.

6:8b.LUK.006.008 Bet Viņš, zinādams to domas, sacīja cilvēkam, kam roka bija sausa: Celies un stājies šeit vidū! Un viņš piecēlās un nostājās,

6:9b.LUK.006.009 Bet Jēzus sacīja tiem: Es jums jautāju: vai sabatā nākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt?

6:10b.LUK.006.010 Un Viņš, visapkārt visus uzlūkojis, sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa, un viņa roka kļuva vesela.

6:11b.LUK.006.011 Bet tie, neprāta pārņemti, sarunājās savā starpā, ko darīt Jēzum.

6:12b.LUK.006.012 Bet tanīs dienās notika, ka Viņš uzgāja kalnā Dievu pielūgt; un Viņš visu nakti pavadīja, lūdzot Dievu.

6:13b.LUK.006.013 Un Viņš, dienai austot, sasauca savus mācekļus un izvēlējās no viņiem divpadsmit, kurus nosauca par apustuļiem:

6:14b.LUK.006.014 Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,

6:15b.LUK.006.015 Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas saukts Centīgais,

6:16b.LUK.006.016 Un Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas kļuva nodevējs.

6:17b.LUK.006.017 Un viņš, nokāpis līdz ar tiem, apstājās līdzenā vietā, kur bija daudz viņa mācekļu un liels daudzums ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzalemes, un jūrmalas, un Tiras, un Sidonas,

6:18b.LUK.006.018 Kas bija nākuši, lai Viņu klausītos un lai tiktu izdziedināti no savām kaitēm. Arī tie, kurus mocīja nešķīstie gari, tika izdziedināti,

6:19b.LUK.006.019 Un visi ļaudis tiecās Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa; un Viņš visus izdziedināja.

6:20b.LUK.006.020 Un Viņš, pacēlis acis uz saviem mācekļiem, sacīja: Svētīgi nabadzīgie, jo Dieva valstība ir jūsu.

6:21b.LUK.006.021 Svētīgi, kas tagad ciešat izsalkumu, jo jūs tiksiet paēdināti. Svētīgi, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.

6:22b.LUK.006.022 Svētīgi jūs būsiet, ja cilvēki jūs ienīdīs un jūs izslēgs no sava vidus, jūs lamās un jūsu vārdu izmetīs it kā kādu ļaunumu Cilvēka Dēla dēļ.

6:23b.LUK.006.023 Priecājieties tanī dienā un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs: to pašu viņu tēvi darījuši praviešiem.

6:24b.LUK.006.024 Turpretim bēdas jums, bagātajiem, jo jūs savu iepriecinājumu jau saņemat!

6:25b.LUK.006.025 Bēdas jums, kas esat paēduši, jo jūs cietīsiet izsalkumu! Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsiet un raudāsiet!

6:26b.LUK.006.026 Bēdas jums, ja jūs ļaudis lielīs, jo to pašu viņu tēvi darīja viltus praviešiem!

6:27b.LUK.006.027 Bet es jums, kas mani klausaties, saku: mīliet savus ienaidniekus, labu dariet tiem, kas jūs ienīst!

6:28b.LUK.006.028 Svētījiet tos, kas jūs nolād, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs apvaino!

6:29b.LUK.006.029 Un kas tev sit pa vienu vaigu, tam pagriez arī otru! Un tam, kas ņem tavu mēteli, neliedz arī svārkus!

6:30b.LUK.006.030 Bet dodi katram, kas tevi lūdz, un neatprasi to, kas tavs, no tā, kas to atņem!

6:31b.LUK.006.031 Un kā jūs vēlaties, lai ļaudis jums dara, tāpat jūs dariet viņiem.

6:32b.LUK.006.032 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums par to nākas? Jo arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.

6:33b.LUK.006.033 Un ja jūs labu darīsiet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki tāpat to dara.

6:34b.LUK.006.034 Un ja jūs aizdosiet tiem, no kā cerat saņemt atpakaļ, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai tikpat saņemtu.

6:35b.LUK.006.035 Turpretim mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, nekā par to negaidīdami! Un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Visaugstākā bērni, jo Viņš ir laipns pret nepateicīgajiem un ļaundariem.

6:36b.LUK.006.036 Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!

6:37b.LUK.006.037 Netiesājiet, tad arī jūs netiksiet tiesāti, nepazudiniet, tad arī jūs netiksiet pazudināti, piedodiet, tad arī jums tiks piedots!

6:38b.LUK.006.038 Dodiet, tad arī jums tiks dots: labu, saspaidītu sakratītu un pārpilnīgu mēru jums iedos jūsu klēpī. Jo ar to mēru, ar kādu jūs mērīsiet, jums atmērīs.

6:39b.LUK.006.039 Bet Viņš sacīja tiem arī līdzību: Vai akls var vadīt aklu? Vai abi neiekritīs bedrē?

6:40b.LUK.006.040 Māceklis nav augstāks par mācītāju, bet katrs būs pilnīgs, ja viņš būs kā tā mācītājs.

6:41b.LUK.006.041 Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi, kas tavā acī, nesaskati?

6:42b.LUK.006.042 Vai kā tu vari savam brālim teikt: ļauj, brāli, es izvilkšu skabargu no tavs acs, bet pats tu savā acī baļķi neredzi? Tu, liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvikt skabargu no sava brāļa acs!

6:43b.LUK.006.043 Jo tas koks nav labs, kas nes sliktus augļus; nedz koks slikts, ja tas nes labus augļus.

6:44b.LUK.006.044 Ikvienu koku pazīst no tā augļiem. Jo no ērkšķiem nesalasa vīģes, un no dadžiem neievāc vīnogas.

6:45b.LUK.006.045 Labs cilvēks no savas sirds labajiem krājumiem sniedz labu; bet ļauns cilvēks no ļaunajiem krājumiem sniedz ļaunu, jo no sirds pārpilnības mute runā.

6:46b.LUK.006.046 Un ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarāt, ko es saku?

6:47b.LUK.006.047 Es jums rādīšu ikkatru, kas pie manis nāk un manus vārdus klausa, un tos izpilda, kam viņš līdzīgs.

6:48b.LUK.006.048 Viņš līdzīgs cilvēkam, kas, ēku celdams, raka dziļi un pamatus lika uz klints. Un straume ūdensplūdiem uznākot, gāzās pret šo māju un nevarēja to sakustināt, jo tās pamati bija uz klints.

6:49b.LUK.006.049 Bet kas dzird un nedara, tas līdzīgs cilvēkam, kas savu namu ceļ uz zemes bez pamatiem; pret to gāzās straume, un tūdaļ tā sagruva; un šī nama sabrukšana bija liela.

7

7:1b.LUK.007.001 Bet Viņš, pabeidzis visus savus vārdus tautas pamācībai, iegāja Kafarnaumā.

7:2b.LUK.007.002 Bet viena virsnieka kalps, kas viņam bija dārgs, gulēja slims pie miršanas.

7:3b.LUK.007.003 Un viņš, izdzirdis par Jēzu, sūtīja jūdu vecākos, lūgdams Viņu, lai nāk un izdziedina tā kalpu.

7:4b.LUK.007.004 Un tie, pie Jēzus atnākuši, ļoti Viņu lūdza, sacīdami Viņam: Tas cienīgs, lai Tu viņam to dari;

7:5b.LUK.007.005 Jo viņš mīl mūsu tautu, un viņš arī uzcēla mums sinagogu.

7:6b.LUK.007.006 Un Jēzus gāja viņiem līdz. Un kad Viņš vairs nebija tālu no tā nama, virsnieks sūtīja draugus pie Viņa, sacīdams: Kungs, nepūlies, jo es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu manā pajumtē.

7:7b.LUK.007.007 Tāpēc arī es uzskatīju sevi necienīgu nākt pie Tevis; bet saki vārdu, un mans kalps izveseļosies.

7:8b.LUK.007.008 Jo arī es esmu cilvēks, kas pakļauts augstākai varai, un man pakļauti kareivji; un es saku šim: ej, un viņš iet; un - otram: nāc, un viņš nāk; un manam kalpam: dari to, un viņš dara.

7:9b.LUK.007.009 To izdzirdis, Jēzus brīnījās, un, griezdamies pie ļaudīm, kas Viņam sekoja, sacīja: Patiesi es jums saku: tik lielu ticību es pat Izraēlī neesmu atradis.

7:10b.LUK.007.010 Un tie, kas bija sūtīti, atgriezušies mājās, atrada slimo kalpu veselu.

7:11b.LUK.007.011 Un notika, ka Viņš pēc tam gāja uz pilsētu, kuru sauc par Nainu; un Viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja Viņam līdz.

7:12b.LUK.007.012 Un kad viņš tuvojās pilsētas vārtiem, lūk, te iznesa mironi, kas bija savas mātes vienīgais dēls, un viņa bija atraitne; un liels pulks pilsētnieku bija ar viņu.

7:13b.LUK.007.013 Un kad Kungs viņu redzēja, Viņam palika tās žēl; un Viņš tai sacīja: Neraudi!

7:14b.LUK.007.014 Un piegājis Viņš skāra nestuves. Bet tie, kas nesa, apstājās. un Viņš sacīja: Jaunekli, es tev saku: celies augšām!

7:15b.LUK.007.015 Un tas, kas bija miris, atsēdās un sāka runāt. Un Viņš to atdeva tā mātei.

7:16b.LUK.007.016 Bet bailes pārņēma visus; un viņi teica Dievu, sacīdami: Liels pravietis cēlies starp mums, un Dievs apmeklējis savus ļaudis.

7:17b.LUK.007.017 Un šī vēsts par Viņu izpaudās visā Jūdejā un visā apgabala apkārtnē.

7:18b.LUK.007.018 Par visu šo Jānim paziņoja viņa mācekļi.

7:19b.LUK.007.019 Un Jānis, ataicinājis divus savus mācekļus, sūtīja viņus pie Jēzus, jautādams: Vai Tu esi tas, kam jānāk, vai lai gaidām citu?

7:20b.LUK.007.020 Un vīri, atnākuši pie Viņa, sacīja: Jānis Kristītājs mūs sūtīja pie Tevis, sacīdams: Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai mums būs citu gaidīt?

7:21b.LUK.007.021 Bet tanī brīdī Viņš daudzus izdziedināja no slimībām un kaitēm, un no ļaunajiem gariem, un daudziem aklajiem dāvāja redzi.

7:22b.LUK.007.022 Un Viņš atbildēja un sacīja tiem: Ejiet un pasludiniet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt: jo aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem evaņģēlijs tiek sludināts. (Is.35,5-6)

7:23b.LUK.007.023 Un svētīgi tie, kas no manis neņem apgrēcību.

7:24b.LUK.007.024 Kad Jāņa sūtītie bija aizgājuši, Viņš sāka ļaudīm runāt par Jāni: Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Vai vēja šķobītu niedri?

7:25b.LUK.007.025 Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai mīkstās drānas tērptu cilvēku? Redziet, kas tērpjas dārgās drānās un dzīvo izpriecās, tie ir ķēniņu pilīs.

7:26b.LUK.007.026 Bet ko jūs izgājāt skatīt? Vai pravieti? Patiesi es jums saku: un vairāk nekā pravieti.

7:27b.LUK.007.027 Šis ir tas, par ko rakstīts: Lūk, es sūtu savu eņģeli Tava vaiga priekšā, kas iepriekš Tevis sagatavos Tev ceļu. (Mal.3,1)

7:28b.LUK.007.028 Jo es jums saku: Starp dzimušajiem no sievietēm nav neviena lielāka pravieša par Jāni Kristītāju, bet mazākais Dieva valstībā ir lielāks par viņu.

7:29b.LUK.007.029 Un visa tauta un muitnieki, to dzirdēdami, godāja Dieva taisnību un kristījās Jāņa kristībā.

7:30b.LUK.007.030 Bet farizeji un bauslības pratēji nicināja Dieva gribu par sevi, nesaņemot no viņa kristību.

7:31b.LUK.007.031 Bet Kungs sacīja: Kam lai es pielīdzinu šīs paaudzes ļaudis? Kam viņi līdzīgi?

7:32b.LUK.007.032 Viņi ir līdzīgi tirgū sēdošiem bērniem, kas savstarpēji sarunājas, sacīdami: Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt.

7:33b.LUK.007.033 Jo atnāca Jānis Kristītājs: viņš neēd maizi un nedzer vīnu, un jūs sakāt: viņā ir ļaunais gars.

7:34b.LUK.007.034 Atnāca Cilvēka Dēls: Viņš ēd un dzer, un jūs sakāt: Lūk, cilvēks, kas ir rijējs un vīna dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs.

7:35b.LUK.007.035 Un šo gudrību attaisno visi viņas bērni.

7:36b.LUK.007.036 Bet kāds no farizejiem lūdza Viņu, lai Viņš pie tā ēstu. Viņš, iegājis farizeja namā, novietojās pie galda.

7:37b.LUK.007.037 Un, lūk, tanī pilsētā viena sieviete, kas bija grēciniece, uzzinājusi, ka Viņš piedalās mielastā farizeja namā, atnesa alabastra traukā svaidāmo eļlu;

7:38b.LUK.007.038 Un tā, nostājusies aiz Viņa pie Viņa kājām, sāka asarām slacināt Viņa kājas un susināt tās ar saviem galvas matiem, un skūpstīja Viņa kājas, un svaidīja tās ar eļlu.

7:39b.LUK.007.039 Bet farizejs, kas Viņu bija aicinājis, domāja sevī, sacīdams: Ja Tas būtu pravietis, tad gan zinātu, kas un kāda ir šī sieviete, kas Viņam pieskaras, jo tā ir grēciniece.

7:40b.LUK.007.040 Un Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Sīman, man tev kas sakāms. Bet viņš teica: Mācītāj, saki!

7:41b.LUK.007.041 Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki: viens bija parādā pieci simti denāriju un otrs - piecdesmit.

7:42b.LUK.007.042 Tā kā šiem nebija no kā atdot, viņš atlaida abiem. Kurš no tiem viņu vairāk mīl?

7:43b.LUK.007.043 Sīmanis sacīja, atbildēdams: Domāju, ka tas, kam vairāk atlaida. Bet Viņš tam sacīja: Tu pareizi esi spriedis.

7:44b.LUK.007.044 Un Viņš, pagriezies pret sievieti, sacīja Sīmanim: Vai tu redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, un tu nedevi ūdeni manām kājām; bet šī asarām slacināja manas kājas un saviem matiem tās susināja.

7:45b.LUK.007.045 Tu mani neskūpstīji, bet šī, tikko es ienācu, nepārstāj skūpstīt manas kājas.

7:46b.LUK.007.046 Tu nesvaidīji ar eļlu manu galvu, bet viņa ar svaidāmo eļlu svaidīja manas kājas.

7:47b.LUK.007.047 Tāpēc es tev saku: viņai daudzie grēki tiek piedoti, jo viņa ļoti mīlējusi; bet kam mazāk piedod, tas mīl mazāk.

7:48b.LUK.007.048 Un Viņš sacīja tai: Tavi grēki tev tiek piedoti!

7:49b.LUK.007.049 Un tie, kas ar Viņu atradās pie galda, sāka sevī runāt: Kas Viņš tāds, kas pat grēkus piedod?

7:50b.LUK.007.050 Bet Viņš sacīja sievietei: Tava ticība tevi glābusi, ej mierā!

8

8:1b.LUK.008.001 Un pēc tam notika, ka Viņš apstaigāja pilsētas un miestus, mācīdams un sludinādams Dieva valstību, un tie divpadsmit bija ar Viņu,

8:2b.LUK.008.002 Un arī dažas sievietes, kuras Viņš bija izdziedinājis no ļaunajiem gariem un slimībām: Marija, saukta Magdalēna, no kuras bija izgājuši septiņi ļaunie gari,

8:3b.LUK.008.003 Un Joanna, Heroda nama pārvaldnieka Kūzas sieva, un Zuzanna, un daudzas citas, kas ar savu rocību kalpoja Viņam.

8:4b.LUK.008.004 Bet kad sanāca daudz ļaužu un no visām pilsētām steidzās pie Viņa, tad Viņš runāja līdzībā:

8:5b.LUK.008.005 Izgāja sējējs savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā, un to samina, un debess putni to apēda.

8:6b.LUK.008.006 Cita krita uz klints un uzdīgusi nokalta, jo tai nebija mitruma.

8:7b.LUK.008.007 Un cita krita starp ēkšķiem, un ērkšķi, kopā augot, nomāca to.

8:8b.LUK.008.008 Un cita krita labā zemē un uzdīgusi deva simtkārtīgus augļus. To sacījis, Viņš sauca: Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

8:9b.LUK.008.009 Bet Viņa mācekļi jautāja, ko šī līdzība nozīmē?

8:10b.LUK.008.010 Viņš tiem sacīja: Jums dota Dieva valstības noslēpumu saprašana, bet citiem līdzībās, tā ka redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.

8:11b.LUK.008.011 Bet šī līdzība ir: sēkla ir Dieva vārds.

8:12b.LUK.008.012 Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird; pēc tam nāk velns un aiznes vārdu no viņu sirdīm, lai tie neticētu un netiktu pestīti.

8:13b.LUK.008.013 Un kas uz klints, ir tie, kas dzirdēdami vārdu, priekā uzņem to, bet tiem nav saknes; kādu laiku viņi tic, bet kārdināšanas brīdī tie atkrīt.

8:14b.LUK.008.014 Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus.

8:15b.LUK.008.015 Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.

8:16b.LUK.008.016 Bet neviens, aizdedzinājis sveci, to neapsedz ar trauku, nedz liek zem gultas, bet liek svečturī, lai ienācēji redzētu gaismu.

8:17b.LUK.008.017 Jo nav nekā noslēpta, kas netiktu atklāts, un nekā paslēpta, kas nekļūs zināms un nenāks atklātībā.

8:18b.LUK.008.018 Tāpēc ievērojiet, ko jūs klausāties! Jo kam ir, tam tiks dots; un kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas tam šķietami ir.

8:19b.LUK.008.019 Bet atnāca pie Viņa māte un Viņa brāļi un daudzo ļaužu dēļ nevarēja Viņam tikt klāt.

8:20b.LUK.008.020 Un Viņam tika ziņots: Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.

8:21b.LUK.008.021 Viņš atbildēja tiem, sacīdams: Mana māte un mani brāļi ir tie, kas Dieva vārdu klausās un izpilda.

8:22b.LUK.008.022 Bet kādā dienā notika, ka Viņš un Viņa mācekļi iekāpa laivā; un Viņš tiem sacīja: Pārcelsimies pāri ezeram! Un viņi cēlās pāri.

8:23b.LUK.008.023 Un, tiem pārceļoties, Viņš aizmiga. Un pāri ezeram sacēlās brāzmaini vēji, un viņus aplēja, un tie bija briesmās.

8:24b.LUK.008.024 Bet piegājuši, tie modināja Viņu, sacīdami: Mācītāj, mēs ejam bojā! Un Viņš uzcēlies apsauca vēju un ūdens viļņošanu, un tie norima, un tapa klusums.

8:25b.LUK.008.025 Tad Viņš tiem sacīja: Kur jūsu ticība? Un viņi bailēs un izbrīnā viens otram sacīja: Kā šķiet, kas Viņš ir, ka Viņš pavēl vējiem un jūrai, un tie Viņam paklausa?

8:26b.LUK.008.026 Un viņi pārcēlās uz geraziešu apgabalu, kas iepretim Galilejai.

8:27b.LUK.008.027 Un, kad Viņš izkāpa krastā, Viņu sastapa kāds vīrs, kas jau ilgāku laiku bija ļaunā gara apsēsts. Drēbes viņš nevalkāja un arī mājās nedzīvoja, bet kapenēs.

8:28b.LUK.008.028 Viņš, ieraudzījis Jēzu, krita Viņa priekšā, un, skaļā balsī kliegdams, sacīja: Kas man ar Tevi, Jēzu, visaugstākā Dieva Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoci mani!

8:29b.LUK.008.029 Un Viņš pavēlēja nešķīstajam garam iziet no šī cilvēka, jo jau ilgu laiku viņš mocīja to. Un viņu saistīja važās un dzelžos, lai sargātu viņu. Bet viņš sarāva važas, un ļaunais gars to dzina tuksnesī.

8:30b.LUK.008.030 Bet Jēzus viņam jautāja, sacīdams: Kāds ir tavs vārds? Un viņš atbildēja: Leģions, jo daudzi ļaunie gari bija viņā iegājuši.

8:31b.LUK.008.031 Un tie lūdza Viņu, lai Viņš nepavēl tiem iet bezdibenī.

8:32b.LUK.008.032 Bet tur bija liels cūku bars, kas ganījās kalnā; un tie lūdza Viņu, lai atļauj ieiet tanīs. Un Viņš tiem atļāva.

8:33b.LUK.008.033 Tad ļaunie gari, izgājuši no cilvēka, iegāja cūkās; un ganāmais pulks no kraujas strauji metās ezerā un noslīka.

8:34b.LUK.008.034 Kad gani redzēja notikušo, viņi aizskrēja un izstāstīja par to pilsētā un ciemos.

8:35b.LUK.008.035 Un viņi izgāja skatīt notikušo, un, atnākuši pie Jēzus, atrada cilvēku, no kura bija izgājuši ļaunie gari, apģērbtu un pilnā prātā sēžam pie Viņa kājām, un tie izbijās.

8:36b.LUK.008.036 Bet tie, kas redzēja, stāstīja viņiem, kā tas no leģiona izdziedināts.

8:37b.LUK.008.037 Un viss geraziešu apgabala iedzīvotāju vairākums lūdza Viņu aiziet no tiem, jo viņus bija pārņēmušas lielas bailes. Bet Viņš, iekāpis laivā, atgriezās atpakaļ.

8:38b.LUK.008.038 Un vīrs, no kura ļaunie gari bija izgājuši, lūdza Viņu, lai atļauj palikt pie Viņa; bet Jēzus atlaida to, sacīdams:

8:39b.LUK.008.039 Atgriezies savās mājās un stāsti, ko Dievs tev lielu darījis! Un viņš gāja, sludinādams visā pilsētā, ko lielu Jēzus viņam darījis.

8:40b.LUK.008.040 Bet notika, kad Jēzus atgriezās, ka ļaudis saņēma Viņu, jo visi Viņu gaidīja.

8:41b.LUK.008.041 Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā,

8:42b.LUK.008.042 Jo viņam bija vienīgā meitiņa ap divpadsmit gadu, un viņa bija pie miršanas. Un notika, ka, Viņam ejot, ļaudis drūzmējās ap Viņu.

8:43b.LUK.008.043 Un kāda sieviete, kura divpadsmit gadus cieta no asins tecēšanas un ārstiem bija atdevusi visu savu mantu, bet neviens nespēja to izārstēt,

8:44b.LUK.008.044 No mugurpuses piegājusi, pieskārās Viņa drēbju šuvei, un tūliņ asins tecēšana apstājās.

8:45b.LUK.008.045 Un Jēzus sacīja: Kas man pieskārās? Bet kad visi liedzās, Pēteris un tie, kas ar Viņu bija, sacīja: Mācītāj, ļaudis drūzmējas un Tevi spiež, un Tu saki: kas man pieskārās?

8:46b.LUK.008.046 Un Jēzus sacīja: Man kāds pieskārās, jo es jutu, ka spēks iziet no manis.

8:47b.LUK.008.047 Bet sieviete, redzēdama, ka viņa nav palikusi nemanīta, trīcēdama piegāja un krita pie Viņa kājām, un visas tautas priekšā norādīja, kāda iemesla dēļ Viņam pieskārusies un ka tūdaļ kļuvusi vesela.

8:48b.LUK.008.048 Bet viņš tai sacīja: Meit, tava ticība tevi glābusi, ej mierā!

8:49b.LUK.008.049 Viņam vēl runājot, nāca kāds pie sinagogas vecākā un sacīja viņam: Tava meitiņa mirusi, neapgrūtini Viņu!

8:50b.LUK.008.050 Bet Jēzus, dzirdējis šos vārdus, sacīja meitiņas tēvam: Nebīsties, tikai tici, un viņa tiks glābta!

8:51b.LUK.008.051 Un Viņš, namā ieejot, neatļāva nevienam līdzi nākt, kā vien Pēterim un Jēkabam, un Jānim, un meitiņas tēvam, un mātei.

8:52b.LUK.008.052 Bet visi raudāja un apraudāja viņu. Bet Viņš sacīja: Neraudiet, meitene nav mirusi, bet guļ.

8:53b.LUK.008.053 Un tie izsmēja Viņu, zinādami to, ka tā mirusi.

8:54b.LUK.008.054 Bet Viņš ņēma to aiz rokas un sauca, sacīdams: Meitiņ, celies augšām!

8:55b.LUK.008.055 Un viņas gars atgriezās; un viņa tūdaļ uzcēlās. Un Viņš lika dot tai ēst.

8:56b.LUK.008.056 Un viņas vecāki brīnījās; un Viņš tiem pavēlēja nesacīt nevienam par notikušo.

9

9:1b.LUK.009.001 Bet Viņš, saaicinājis divpadsmit apustuļus, deva tiem spēku un varu pār visiem ļaunajiem gariem un slimību ārstēšanai.

9:2b.LUK.009.002 Un Viņš sūtīja tos sludināt Dieva valstību un dziedināt slimos.

9:3b.LUK.009.003 Un Viņš tiem sacīja: Neņemiet nekā līdz ceļā: ne spieķi, ne somu, ne maizi, ne naudu, arī divus svārkus neņemiet līdz!

9:4b.LUK.009.004 Un kādā mājā jūs ieiesiet, tur palieciet un no turienes neizejiet!

9:5b.LUK.009.005 Un ja kāds jūs neuzņem, tad, iziedami no tās pilsētas, nokratiet putekļus no savām kājām par liecību pret viņiem!

9:6b.LUK.009.006 Un izgājuši viņi apstaigāja miestus, visur sludinādami evaņģēliju un dziedinādami.

9:7b.LUK.009.007 Bet tetrarhs Herods, dzirdēdams par visu, ko Viņš darīja, uztraucās, jo daži runāja,

9:8b.LUK.009.008 Ka Jānis esot uzcēlies no miroņiem; bet citi, ka Elijs parādījies; bet vēl citi, ka kāds no senajiem praviešiem augšāmcēlies.

9:9b.LUK.009.009 Un Herods sacīja: Jānim es nocirtu galvu; bet kas šis ir, par ko es dzirdu tādas lietas, un meklēja Viņu redzēt.

9:10b.LUK.009.010 Un apustuļi atgriezušies stāstīja Viņam, ko visu viņi darījuši; un Viņš, ņēmis tos līdz, aizgāja savrup tuksnešainā vietā, kas atradās pie Betsaidas.

9:11b.LUK.009.011 Daudzi ļaudis, to uzzinājuši, sekoja Viņam; un Viņš, pieņēmis tos, runāja viņiem Dieva valstību, un tos, kam vajadzēja dziedināšanas, izdziedināja.

9:12b.LUK.009.012 Bet diena sāka iet uz beigām; un tie divpadsmit, piegājuši Viņam, sacīja: Atlaid ļaudis, lai viņi iet miestos un apkārtējos ciemos meklēt naktsmājas un pārtiku, jo mēs šeit esam tuksnešainā vietā.

9:13b.LUK.009.013 Bet Viņš tiem sacīja: Dodiet jūs viņiem ēst! Bet tie atbildēja: Mums nav vairāk kā piecas maizes un divas zivis; vai atkal: Mēs iesim un nopirksim pārtiku visiem šiem ļaudīm.

9:14b.LUK.009.014 Bet bija viņu ap pieci tūkstoši vīriešu. Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Lieciet viņiem apsēsties grupās pa piecdesmit!

9:15b.LUK.009.015 Un viņi tā darīja un novietoja visus.

9:16b.LUK.009.016 Bet Viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis un paskatījies uz debesīm, svētīja tās un lauza, un deva saviem mācekļiem, lai celtu ļaudīm priekšā.

9:17b.LUK.009.017 Un visi ēda un paēda; un ar pārpalikušajām druskām viņi pielasīja divpadsmit grozus.

9:18b.LUK.009.018 Un notika, ka Viņš viens pats lūdza Dievu; arī mācekļi bija pie Viņa; un Viņš tiem jautāja, sacīdams: Par ko ļaudis mani uzskata?

9:19b.LUK.009.019 Viņi atbildēja un sacīja: Par Jāni Kristītāju, bet citi par Eliju, bet vēl citi, ka uzcēlies viens no senajiem praviešiem.

9:20b.LUK.009.020 Un Viņš tiem sacīja: Bet par ko jūs mani turat? Sīmanis Pēteris atbildēja, sacīdams: Par Dieva Svaidīto.

9:21b.LUK.009.021 Un Viņš tiem noliedza un pavēlēja nevienam par to neteikt,

9:22b.LUK.009.022 Sacīdams: Cilvēka Dēlam vajadzēs daudz ciest, un vecākie, un augstie priesteri, un rakstu mācītāji Viņu atmetīs un nogalinās, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.

9:23b.LUK.009.023 Bet Viņš runāja visiem: Ja kāds grib man sekot, tas lai aizliedz sevi un ik dienas ņem savu krustu, un seko man!

9:24b.LUK.009.024 Jo kas gribēs savu dvēseli glābt, tas to pazaudēs, bet kas savu dvēseli pazaudēs manis dēļ, tas to izglābs.

9:25b.LUK.009.025 Jo ko tas cilvēkam līdz, ja viņš iemantos visu pasauli, bet pats sevi pazudinās un sev darīs zaudējumus?

9:26b.LUK.009.026 Jo kas kaunēsies manis un manas mācības dēļ, tā Cilvēka Dēls kaunēsies, kad Viņš nāks savā un Tēva, un svēto eņģeļu godībā.

9:27b.LUK.009.027 Patiesi es jums saku: daži no šeit stāvošiem nāvi nebaudīs, iekams nebūs skatījuši Dieva valstību.

9:28b.LUK.009.028 Un notika, ka pēc šīs runas pagāja apmēram astoņas dienas; un Viņš ņēma līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni un uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu.

9:29b.LUK.009.029 Un kad Viņš lūdza Dievu, Viņa sejas izskats kļuva citāds, un Viņa apģērbs tapa balts un staroja.

9:30b.LUK.009.030 Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu; tie bija Mozus un Elijs.

9:31b.LUK.009.031 Viņi parādījās godībā; un tie runāja par Viņa gala norisi, ko Viņš piepildīs Jeruzalemē.

9:32b.LUK.009.032 Bet Pēteris un tie, kas atradās pie Viņa, bija miega nomākti; un uzmodušies tie redzēja Viņa godību un divus vīrus, stāvot pie Viņa.

9:33b.LUK.009.033 Un notika, kad tie gāja no Viņa, ka Pēteris, pats nezinādams, ko runā, sacīja Jēzum: Mācītāj, mums labi šeit; mēs taisīsim trīs teltis: Tev vienu un Mozum vienu, un Elijam vienu.

9:34b.LUK.009.034 Viņam tā runājot, parādījās mākonis un apēnoja viņus; un tie izbijās, kad mākonis viņus apklāja.

9:35b.LUK.009.035 Un balss atskanēja padebesī, sacīdama: Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!

9:36b.LUK.009.036 Un kad balss atskanēja, Jēzus tur atradās viens pats. Un viņi klusēja un nevienam tanīs dienās nesacīja nekā par to, ko bija redzējuši.

9:37b.LUK.009.037 Bet notika nākošajā dienā, kad viņi nokāpa no kalna, ka daudz ļaužu satika viņus.

9:38b.LUK.009.038 Un, lūk, kāds vīrs ļaudīs kliedza, sacīdams: Mācītāj, lūdzu Tevi, uzlūko manu dēlu, jo viņš man ir vienīgais!

9:39b.LUK.009.039 Jo, lūk, gars viņu satver; un viņš piepeši kliedz, un tas viņu plosa un grūsta līdz putām, un novārdzinātu vēl negrib atstāt.

9:40b.LUK.009.040 Un es lūdzu Tavus mācekļus izdzīt to, bet viņi nevarēja.

9:41b.LUK.009.041 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Ak neticīgā un izvirtusī cilts, cik ilgi es vēl būšu pie jums un cik cietīšu? Ved savu dēlu šurp!

9:42b.LUK.009.042 Un kad viņš nāca, ļaunais gars svaidīja viņu un grūstīja.

9:43b.LUK.009.043 Bet Jēzus norāja nešķīsto garu un izdziedināja jaunekli, un atdeva viņu tēvam.

9:44b.LUK.009.044 Un visi brīnījās par Dieva varenību. Bet Viņš, kad visi vēl brīnījās par visu, ko Viņš darīja, sacīja saviem mācekļiem: Lieciet šos vārdus savās sirdīs: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās.

9:45b.LUK.009.045 Bet viņi nesaprata šos vārdus, un tie palika apslēpti viņiem, lai viņi tos izprastu, un tie baidījās jautāt Viņam par šiem vārdiem.

9:46b.LUK.009.046 Bet viņos radās domas, kurš no viņiem ir tas lielākais?

9:47b.LUK.009.047 Un Jēzus, redzēdams viņu sirds domas, paņēmis bērnu, novietoja to sev blakus,

9:48b.LUK.009.048 Un Viņš tiem sacīja: Kas šo bērnu uzņem manā vārdā, tas mani uzņem; un kas uzņem mani, tas uzņem to, kas mani sūtījis; jo kas mazāks starp jums visiem, tas būs lielākais.

9:49b.LUK.009.049 Bet Jānis runāja, sacīdams: Mācītāj, mēs redzējām kādu Tavā vārdā izdzenam ļaunos garus; un mēs viņam to noliedzām, jo viņš neseko mums līdz.

9:50b.LUK.009.050 Un Jēzus sacīja viņam: Neliedziet, jo kas nav pret jums, tas ir ar jums.

9:51b.LUK.009.051 Bet notika, kad izpildījās Viņa uzņemšanas diena, viņš vērsa savu seju, lai ietu uz Jeruzalemi.

9:52b.LUK.009.052 Un Viņš sūtīja pirms sevis vēstnešus; un tie gāja un iegāja kādā samariešu pilsētā, lai sagatavotu Viņam (vietu).

9:53b.LUK.009.053 Un tie Viņu neuzņēma, jo Viņa seja bija vērsta, lai ietu uz Jeruzalemi.

9:54b.LUK.009.054 Bet, to redzot, viņa mācekļi Jēkabs un Jānis sacīja: Kungs, ja tu vēlies, mēs teiksim, lai uguns nāk no debesīm un iznīcina viņus.

9:55b.LUK.009.055 Un Viņš pagriezies norāja tos, sacīdams: Jūs nezināt, kāda gara jūs esat.

9:56b.LUK.009.056 Cilvēka Dēls nenāca dvēseles pazudināt, bet pestīt. Un viņi aizgāja uz citu pilsētu.

9:57b.LUK.009.057 Bet notika, ka tiem ejot pa ceļu, kāds sacīja Viņam: Es sekošu Tev, kurp vien Tu iesi.

9:58b.LUK.009.058 Jēzus sacīja viņam: Lapsām ir alas, debess putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt galvu.

9:59b.LUK.009.059 Bet otram viņš sacīja: Seko man! Bet tas atbildēja: Kungs, atļauj man vispirms noiet un apbedīt savu tēvu!

9:60b.LUK.009.060 Un Jēzus viņam sacīja: Ļauj mirušajiem aprakt savus miroņus, bet tu nāc un sludini Dieva valstību!

9:61b.LUK.009.061 Un cits sacīja: Es sekošu Tev, Kungs, bet atļauj man vispirms atvadīties no tiem, kas mājās!

9:62b.LUK.009.062 Jēzus viņam sacīja: Neviens, kas savu roku pielicis arklam un skatās atpakaļ, nav derīgs Dieva valstībai.

10

10:1b.LUK.010.001 Pēc tam Kungs nozīmēja vēl citus septiņdesmit divus un sūtīja viņus pa diviem sava vaiga priekšā visās pilsētās un vietās, kur Viņš domāja iet.

10:2b.LUK.010.002 Un Viņš tiem sacīja: Pļaujamā daudz, bet strādnieku maz. Lūdziet tad pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!

10:3b.LUK.010.003 Ejiet! Lūk, es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.

10:4b.LUK.010.004 Nenesiet līdz nedz naudas maku, nedz somu, nedz kurpes un nevienu ceļā nesveiciniet!

10:5b.LUK.010.005 Un kur jūs kādā namā ieiesiet, vispirms sakiet: miers šim namam!

10:6b.LUK.010.006 Un ja tur būs miera bērns, jūsu miers mitēs pār viņu; bet ja nē, tad tas atgriezīsies jūsos.

10:7b.LUK.010.007 Bet tanī pat namā palieciet un ēdiet, un dzeriet, kas viņiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs! Nestaigājiet no vienas mājas otrā!

10:8b.LUK.010.008 Un ja jūs ieiesiet kādā pilsētā un jūs tur uzņems, ēdiet, ko jums liks priekšā!

10:9b.LUK.010.009 Un dziediniet slimos, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Dieva valstība jums tuvu klāt!

10:10b.LUK.010.010 Bet ja jūs ieiesiet kādā pilsētā, un viņi jūs neuzņems, izgājuši tās gatvēs, sakiet:

10:11b.LUK.010.011 Pat putekļus, kas no jūsu pilsētas mums pielipuši, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība ir tuvu!

10:12b.LUK.010.012 Es jums saku, ka Sodomai tai dienā būs vieglāk nekā šai pilsētai.

10:13b.LUK.010.013 Bēdas tev, Horacina! Bēdas tev Betsaida, jo, ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas notika jūsos, tad tās jau sen, rupjās drēbēs un pelnos sēdot, gandarītu par grēkiem.

10:14b.LUK.010.014 Tiešām Tirai un Sidonai tiesas dienā būs vieglāk nekā jums.

10:15b.LUK.010.015 Un tu, Kafarnauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tiksi nogremdēta līdz pat ellei.

10:16b.LUK.010.016 Kas jūs klausa, tas mani klausa; un kas jūs nicina tas nicina mani; bet kas mani nicina tas nicina to, kas mani sūtījis.

10:17b.LUK.010.017 Bet tie septiņdesmit divi atgriezās un priecādamies sacīja: Kungs, pat ļaunie gari mums Tavā vārdā padodas.

10:18b.LUK.010.018 Un Viņš tiem sacīja: Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam.

10:19b.LUK.010.019 Lūk, es jums devu varu pār katru ienaidnieka spēku un čūsku un skorpiju samīšanai, un nekas jums nekaitēs.

10:20b.LUK.010.020 Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums pakļauti, bet priecājieties, ka jūsu vārdi ierakstīti debesīs!

10:21b.LUK.010.021 Tanī pat brīdī Viņš gavilēja Svētajā Garā un sacīja: Es godāju Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu to apslēpi gudrajiem un mācītājiem, bet atklāji mazajiem! Tiešām, Tēvs, jo tas Tev tā labpaticis!

10:22b.LUK.010.022 Mans Tēvs visu man atdevis; un neviens nezina, kas ir Dēls, kā tikai Tēvs; un kas ir Tēvs, kā tikai Dēls un kam Dēls to vēlas atklāt.

10:23b.LUK.010.023 Un Viņš, griezdamies pie saviem mācekļiem, sacīja: Svētīgas tās acis, kas redz to, ko jūs redzat!

10:24b.LUK.010.024 Jo es jums saku, ka daudzi pravieši un ķēniņi vēlējās redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt to, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.

10:25b.LUK.010.025 Un, lūk, kāds likumu pazinējs piecēlās, un, Viņu kārdinādams, sacīja: Mācītāj, ko man darīt, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?

10:26b.LUK.010.026 Bet Viņš tam sacīja: Kas bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?

10:27b.LUK.010.027 Un tas atbildēja un sacīja: Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu, un savu tuvāko - kā sevi pašu.

10:28b.LUK.010.028 Un Viņš tam sacīja: Tu pareizi atbildēji; dari tā, un tu dzīvosi!

10:29b.LUK.010.029 Bet viņš, gribēdams sevi attaisnot, sacīja Jēzum: Un kas tad ir mans tuvākais?

10:30b.LUK.010.030 Tad Jēzus iesāka un sacīja: Kāds cilvēks, iedams no Jeruzalemes uz Jēriku, iekrita slepkavu rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainoja, un, atstājuši pusdzīvu, aizgāja.

10:31b.LUK.010.031 Bet gadījās, ka kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, viņu ieraudzījis, pagāja garām.

10:32b.LUK.010.032 Tāpat arī levīts, kad bija tanī vietā, viņu redzēdams, pagāja garām.

10:33b.LUK.010.033 Bet kāds samarietis, iedams savu ceļu, nonāca pie viņa un, to ieraudzījis, apžēlojās.

10:34b.LUK.010.034 Un tas, piegājis klāt, apsēja viņa brūces, ieliedams tanīs eļlu un vīnu, un, uzcēlis viņu savā lopā, aizveda to mājvietā un rūpējās par viņu.

10:35b.LUK.010.035 Bet otrā dienā viņš, izvilcis divus denārijus, deva tos mājas saimniekam, sacīdams: Gādā par viņu, un, ko tu vairāk izdosi, es, kad atgriezīšos, atdošu tev.

10:36b.LUK.010.036 Kā tev šķiet, kurš no šiem trim bija tuvākais tam, kas iekrita slepkavu rokās?

10:37b.LUK.010.037 Un viņš atbildēja: Tas, kas viņam parādīja žēlsirdību. Un Jēzus viņam sacīja: Ej, un tu dari tāpat!

10:38b.LUK.010.038 Bet notika, ka, tālāk iedami, viņi nonāca kādā miestā; un kāda sieviete, vārdā Marta, uzņēma Viņu savā namā.

10:39b.LUK.010.039 Un viņai bija māsa, vārdā Marija, kas, apsēdusies pie Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos.

10:40b.LUK.010.040 Bet Marta, nopūlējusies, lai viņu labāk apkalpotu, pienāca un sacīja: Kungs, vai Tev nerūp, ka mana māsa atstājusi mani, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz!

10:41b.LUK.010.041 Un Kungs viņai atbildēja, sacīdams: Marta, Marta, tu rūpējies un pūlies par daudz lietām,

10:42b.LUK.010.042 Bet tikai viena ir nepieciešama. Marija izvēlējusies sev labāko daļu; tā viņai netiks atņemta.

11

11:1b.LUK.011.001 Un notika, ka Viņš kādā vietā lūdza Dievu; un kad beidza, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis arī savus mācekļus mācīja!

11:2b.LUK.011.002 Un Viņš tiem sacīja: Kad jūs lūdzat Dievu, sakiet: Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds! Lai atnāk Tava valstība!

11:3b.LUK.011.003 Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien!

11:4b.LUK.011.004 Un piedod mums mūsu grēkus, kā arī mēs paši piedodam visiem saviem parādniekiem! Un neieved mūs kārdināšanā!

11:5b.LUK.011.005 Un viņš tiem sacīja: Ja kādam jums ir draugs un viņš aizies pie tā nakts vidū un sacīs viņam: Draugs, aizdod man trīs maizes,

11:6b.LUK.011.006 Jo mans draugs no ceļa ienāca pie manis, un man nav ko viņam celt priekšā.

11:7b.LUK.011.007 Bet tas atbildēs, sacīdams: Neapgrūtini mani, jo durvis jau aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis guļamistabā; es nevaru celties un tev dot.

11:8b.LUK.011.008 Un ja viņš turpinās klaudzināt, ja viņš necelsies un nedos viņam draudzības dēļ, es jums saku, ka tā neatlaidības dēļ viņš celsies un dos tam, cik tam vajag.

11:9b.LUK.011.009 Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, tad jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums tiks atvērts!

11:10b.LUK.011.010 Jo katrs, kas lūdz, saņem; un kas meklē, atrod; un kas klaudzina, tam atver.

11:11b.LUK.011.011 Bet ja kāds no jums lūdz no tēva maizi, vai tad tas viņam pasniegs akmeni? Vai atkal zivi, un tas viņam zivs vietā pasniegs čūsku?

11:12b.LUK.011.012 Vai atkal, viņš dos skorpiju, ja tas lūgs olu?

11:13b.LUK.011.013 Ja nu jūs, būdami ļauni, protiet dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos labu garu tiem, kas Viņu lūdz!

11:14b.LUK.011.014 Un Viņš izdzina ļauno garu; un tas bija mēms. Un kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt, un ļaudis brīnījās.

11:15b.LUK.011.015 Bet daži no tiem sacīja: Viņš izdzen velnus ar Belcebula, velnu virsnieka, spēku.

11:16b.LUK.011.016 Un citi, kārdinādami Viņu, prasīja Viņam zīmi no debesīm.

11:17b.LUK.011.017 Bet Viņš, redzēdams to domas, sacīja tiem: Ikviena valsts, kas savā iekšienē sašķēlusies, sabrūk, un nams gāžas pāri namam.

11:18b.LUK.011.018 Bet ja sātanam vairs nav vienības sevī, kā tad pastāvēs viņa valsts? Jo jūs sakāt, ka es izdzenu ļaunos garus ar Belcebulu.

11:19b.LUK.011.019 Bet ja es izdzenu ļaunos garus ar Belcebulu, ar ko tos izdzen jūsu bērni? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.

11:20b.LUK.011.020 Bet ja es ļaunos garus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad tiešām pie jums ir atnākusi Dieva valstība.

11:21b.LUK.011.021 Ja stiprais apbruņojies sargā savu māju, tad viss, kas viņam ir, paliek drošībā.

11:22b.LUK.011.022 Bet ja stiprāks par viņu atnāk un uzvar to, tad tas paņem visas viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala savu laupījumu.

11:23b.LUK.011.023 Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un kas ar mani nesakrāj, tas izšķiež.

11:24b.LUK.011.024 Kad nešķīstais gars atstāj cilvēku, tad tas staigā pa tuksnešainām vietām, meklēdams mieru, bet, neatradis to, tas saka: Es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju.

11:25b.LUK.011.025 Un atnācis Viņš atrod to ar slotu izslaucītu un izgreznotu.

11:26b.LUK.011.026 Tad viņš iet un ņem sev līdz septiņus citus garus, kas ļaunāki par to; un tie tur dzīvo; un šī cilvēka pēdējās lietas kļūst ļaunākas nekā pirmās.

11:27b.LUK.011.027 Bet notika, ka, Viņam tā runājot, ļaužu pulkā kāda sieviete paceltā balsī sacīja Viņam: Svētīgas tās miesas, kas Tevi nesušas, un krūtis, kas Tevi barojušas!

11:28b.LUK.011.028 Un Viņš sacīja: Tiešām svētīgi tie, kas Dieva vārdu dzird un to izpilda.

11:29b.LUK.011.029 Bet kad sapulcējās ļaudis, Viņš sāka runāt: Šī cilts ir ļauna cilts; tā meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vienīgi pravieša Jonasa zīme.

11:30b.LUK.011.030 Jo kā Jonass bija zīme ninīviešiem, tā cilvēka Dēls būs šai ciltij.

11:31b.LUK.011.031 Dienvidu ķēniņiene stāvēs tiesā ar šīs cilts ļaudīm un pazudinās tos, jo viņa nāca no pasaules gala klausīties Salomona gudrību; un, lūk, te ir vairāk nekā Salomons!

11:32b.LUK.011.032 Ninīves vīri stāvēs tiesā ar šo cilti un pazudinās to, jo viņi, Jonasam sludinot, gandarīja par grēkiem; un, lūk, šeit ir vairāk nekā Jonass!

11:33b.LUK.011.033 Sveci aizdedzinājis, neviens to neliek slēptuvē vai zem pūra, bet svečturī, lai tie, kas ienāk, redzētu gaismu.

11:34b.LUK.011.034 Tavas miesas gaisma ir tava acs. Ja tava acs ir vesela, arī visa tava miesa būs gaiša, bet ja tā ir ļauna, tad visa tava miesa būs tumša.

11:35b.LUK.011.035 Tāpēc pielūko, ka gaisma, kas tevī ir, nekļūst tumsa.

11:36b.LUK.011.036 Ja tad visa tava miesa būs gaiša un tanī nebūs vietas tumsībai, tad tā būs visa gaiša, it kā zibens spožums tevi apspīdētu.

11:37b.LUK.011.037 Un kad Viņš tā runāja, kāds farizejs lūdza Viņu pie sevis pusdienot. Un Viņš iegājis novietojās.

11:38b.LUK.011.038 Bet farizejs, sevī pārdomādams, sacīja, kāpēc gan Viņš pirms ēšanas nemazgājas.

11:39b.LUK.011.039 Bet Kungs sacīja viņam: Tagad jūs, farizeji, tīrat biķera un bļodas ārpusi, bet kas jūsu iekšienē, tas ir pilns laupījuma un viltības.

11:40b.LUK.011.040 Jūs neprātīgie! Vai tad tas, kas radīja ārpusi, neradīja arī to, kas iekšpusē?

11:41b.LUK.011.041 Patiesi, dodiet dāvanu no tā, kas jums pāri paliek, un, lūk, viss jums būs tīrs.

11:42b.LUK.011.042 Bet bēdas jums, farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām un rūtām, un visādiem dārza augiem, bet atstājat neievērotu taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt, bet arī otru neatstāt.

11:43b.LUK.011.043 Bēdas jums, farizeji! Jums patīk pirmās vietas sinagogās un sveicieni tirgus laukumos.

11:44b.LUK.011.044 Bēdas jums, jo jūs esat kā neredzami kapi, un ļaudis, to nezinādami, staigā pār tiem.

11:45b.LUK.011.045 Bet kāds no bauslības pratējiem atbildēja Viņam, sacīdams: Mācītāj, tā runādams, Tu dari arī mums negodu.

11:46b.LUK.011.046 Un Viņš tam sacīja: Arī jums, bauslības mācītāji, bēdas! Jūs apgrūtinat cilvēkus nastām, ko viņi nespēj nest, bet paši jūs pat ar vienu pirkstu nepieskaraties to saitēm.

11:47b.LUK.011.047 Bēdas jums, kas ceļat praviešiem pieminekļus, bet jūsu tēvi viņus nogalināja!

11:48b.LUK.011.048 Patiesi jūs apliecināt, ka jūs piekrītat savu tēvu darbiem, jo tie viņus nogalināja, bet jūs ceļat tiem pieminekļus.

11:49b.LUK.011.049 Tāpēc arī Dieva gudrība sacīja: Es sūtīšu viņiem praviešus un apustuļus; un no tiem viņi dažus nogalinās un vajās,

11:50b.LUK.011.050 Lai visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules radīšanas, tiktu pieprasītas no šīs cilts,

11:51b.LUK.011.051 Sākot ar Ābela asinīm, līdz Zaharija asinīm, kas gāja bojā starp altāri un svētnīcu. Tās, es jums saku, tiks pieprasītas no šīs cilts.

11:52b.LUK.011.052 Bēdas jums, bauslības mācītāji! Atziņas atslēgu jūs paņēmāt, bet paši jūs iekšā neejat, un tiem, kas grib ieiet, jūs to liedzat.

11:53b.LUK.011.053 Bet kad Viņš to tiem sacīja, farizeji un bauslības mācītāji sāka Viņam neatlaidīgi uzmākties un daudzrunībā nomākt Viņa runu,

11:54b.LUK.011.054 Tie uzglūnēja un meklēja satvert Viņu vārdos, lai apsūdzētu Viņu.

12

12:1b.LUK.012.001 Bet kad daudz ļaužu bija sapulcējušies, tā ka tie gandrīz viens otru samina, Viņš sāka runāt saviem mācekļiem: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!

12:2b.LUK.012.002 Jo nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nezināms, kas nenāks zināms.

12:3b.LUK.012.003 Tāpēc, ko jūs esat teikuši tumsā, to runās gaismā; un ko jūs kambaros sacījāt ausī, tas tiks sludināts no jumtiem.

12:4b.LUK.012.004 Un es jums, saviem draugiem, saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs neko nespēj darīt!

12:5b.LUK.012.005 Bet es jums rādīšu, no kā jums jābaidās: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas iemest ellē. Tiešām, es saku jums: tā baidieties!

12:6b.LUK.012.006 Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.

12:7b.LUK.012.007 Bet arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.

12:8b.LUK.012.008 Un es jums saku: katru, kas mani atzīs cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā.

12:9b.LUK.012.009 Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas tiks noliegts Dieva eņģeļu priekšā.

12:10b.LUK.012.010 Un katram, kas runā pret Cilvēka Dēlu, tas tiks piedots, bet kas zaimo Svēto Garu, tam to nepiedos.

12:11b.LUK.012.011 Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet!

12:12b.LUK.012.012 Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā.

12:13b.LUK.012.013 Bet kāds no ļaužu pulka sacīja Viņam: Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!

12:14b.LUK.012.014 Un Viņš tam sacīja: Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?

12:15b.LUK.012.015 Un Viņš sacīja tiem: Pielūkojiet un sargieties no katras mantkārības, jo ne no pārpilnības un tā, kas viņam ir, atkarīga viņa dzīve!

12:16b.LUK.012.016 Bet viņš tiem teica līdzību, sacīdams: Kāda bagāta cilvēka tīrums deva bagātu ražu.

12:17b.LUK.012.017 Un viņš sevī domāja, sacīdams: Ko lai es daru, jo man nav kur novietot savu ražu.

12:18b.LUK.012.018 Un viņš sacīja: Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus; un tur es savākšu, kas man izaudzis un visu savu mantu.

12:19b.LUK.012.019 Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro!

12:20b.LUK.012.020 Bet Dievs sacīja viņam: Tu neprātīgais, šinī naktī atprasīs tavu dvēseli no tevis, bet kam paliks tas, ko tu sakrāji?

12:21b.LUK.012.021 Tā iet tiem, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.

12:22b.LUK.012.022 Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Tāpēc es jums saku: nebaidieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko jūs ģērbsieties.

12:23b.LUK.012.023 Jo dzīvība ir vērtīgāka par barību, un miesa vairāk par apģērbu!

12:24b.LUK.012.024 Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs?

12:25b.LUK.012.025 Bet kas no jums rūpējoties var pagarināt savu augumu par vienu olekti?

12:26b.LUK.012.026 Ja jūs nespējat pat vismazāko, ko tad jūs raizējaties par citu?

12:27b.LUK.012.027 Ņemiet vērā lilijas, kā tās aug! Tās nestrādā un nevērpj, bet es jums saku: pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām.

12:28b.LUK.012.028 Bet ja Dievs tā ģērbj zāli, kas šodien tīrumā, bet rīt tiek krāsnī mesta, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie!

12:29b.LUK.012.029 Tāpēc arī jūs nejautājiet, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, un neuztraucieties!

12:30b.LUK.012.030 Jo to visu meklē pasaules tautas. Bet jūsu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag.

12:31b.LUK.012.031 Labāk cenšaties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un viss tas tiks jums piedots klāt.

12:32b.LUK.012.032 Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums valstību!

12:33b.LUK.012.033 Pārdodiet savu mantu un dodiet nabagiem dāvanas! Gādājiet sev somas, kas nenoveco, un neizsīkstošu mantu debesīs, kur zagļi netuvojas un kodes nebojā!

12:34b.LUK.012.034 Jo kur jūsu manta, tur arī jūsu sirdis.

12:35b.LUK.012.035 Jūsu gurni lai ir apjozti un degoša lāpa jūsu rokās!

12:36b.LUK.012.036 Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūlīt atvērtu viņam, kad tas nāks un klaudzinās!

12:37b.LUK.012.037 Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā. Patiesi es jums saku, ka viņš apjozies nosēdinās tos, un, tos apstaigādams, viņiem kalpos.

12:38b.LUK.012.038 Un ja viņš nāktu otrā nakts maiņā, un ja viņš nāktu trešajā sardzes maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi!

12:39b.LUK.012.039 Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neatļautu tam ielauzties savā namā.

12:40b.LUK.012.040 Tā arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat.

12:41b.LUK.012.041 Bet Pēteris sacīja Viņam: Kungs, vai tu šo līdzību saki mums vai visiem?

12:42b.LUK.012.042 Un Kungs sacīja: Kā tev šķiet, kas ir tas uzticīgais un saprātīgais nama turētājs, ko Kungs iecēlis savai saimei, lai viņš tai dotu laikā kviešu mēru?

12:43b.LUK.012.043 Svētīgs tas kalps, ko kungs atnācis atradīs tā darām.

12:44b.LUK.012.044 Patiesi es jums saku: viņš iecels to pār visiem saviem īpašumiem.

12:45b.LUK.012.045 Bet ja šis kalps, savā sirdī sacīdams: Mans kungs kavējas nākt, sāks sist kalpus un kalpones un ēdīs, un dzers, un piedzersies,

12:46b.LUK.012.046 Tad tā kalpa kungs nāks tanī dienā, kad tas negaida, un stundā, kuru tas nezina, un atdalīs viņu, un dos tam tā daļu ar neticīgajiem.

12:47b.LUK.012.047 Bet šis kalps, kas zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nepildīs viņa prātu, saņems daudz sitienu.

12:48b.LUK.012.048 Bet kas nezinādams dara to, kas sodāms, tas saņems maz sitienu. Bet no katra, kam daudz dots, daudz arī prasīs; un kam daudz uzticēts, no tā daudz atprasīs.

12:49b.LUK.012.049 Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās ir, lai tā iedegtos.

12:50b.LUK.012.050 Bet man jākristās kristībā: un kā es ilgojos, kamēr tas notiks!

12:51b.LUK.012.051 Jūs domājat, ka es esmu nācis mieru nest virs zemes? Es jums saku nē, bet šķelšanos!

12:52b.LUK.012.052 Jo no šī laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim.

12:53b.LUK.012.053 Sašķelsies tēvs pret dēlu un dēls pret savu tēvu, māte pret meitu un meita pret māti. Vīramāte pret savu vedeklu un vedekla pret savu vīramāti.

12:54b.LUK.012.054 Bet ļaudīm Viņš sacīja: Kad jūs redzat rietumos paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus; un tā arī notiek.

12:55b.LUK.012.055 Un kad pūš dienvidu vējš, jūs sakāt: būs karstums; un tā notiek.

12:56b.LUK.012.056 Jūs, liekuļi, par debess un zemes izskatu jūs protat spriest, bet kāpēc jūs nespriežat par šo laikmetu?

12:57b.LUK.012.057 Un kāpēc jūs nespriežat paši no sevis, kas taisnīgi?

12:58b.LUK.012.058 Bet ja tu ej ar savu pretinieku pie priekšnieka, pūlies jau ceļā no tā atbrīvoties, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša un tiesnesis nenodotu tevi tiesas izpildītājam, un tiesas izpildītājs neiemestu tevi cietumā!

12:59b.LUK.012.059 Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo grasi.

13

13:1b.LUK.013.001 Bet tanī pat laikā atnāca daži un ziņoja Viņam par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts sajauca ar to upuriem.

13:2b.LUK.013.002 Un Viņš tiem atbildēja, sacīdams: Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija lielāki grēcinieki nekā visi galilejieši, tāpēc ka viņiem tā bij jācieš?

13:3b.LUK.013.003 Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.

13:4b.LUK.013.004 Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem nogāzās Siloes tornis un nosita viņus, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji?

13:5b.LUK.013.005 Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.

13:6b.LUK.013.006 Un Viņš sacīja tiem šo līdzību: Kādam bija vīģes koks, iestādīts paša vīna dārzā; un viņš nāca un meklēja tanī augļus, bet neatrada.

13:7b.LUK.013.007 Tad viņš sacīja vīna dārza kopējam: Lūk, jau trešo gadu nāku meklēt augļus šai vīģes kokā, bet neatrodu. Tāpēc nocērt to, lai tas neaizņem zemi!

13:8b.LUK.013.008 Bet tas atbildēja viņam, sacīdams: Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus,

13:9b.LUK.013.009 Varbūt tas nesīs augļus, bet ja nē, tad nākotnē tu nocirtīsi to.

13:10b.LUK.013.010 Un Viņš mācīja sabatos to sinagogā.

13:11b.LUK.013.011 Un, lūk, sieviete: tai astoņpadsmit gadu bija slimības gars; un viņa bija saliekta un nespēja pat augšup paskatīties.

13:12b.LUK.013.012 Jēzus, ieraudzījis viņu, pasauca to pie sevis un sacīja tai: Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.

13:13b.LUK.013.013 Un Viņš uzlika tai rokas; un tūdaļ tā uzcēlās un godināja Dievu.

13:14b.LUK.013.014 Bet sinagogas priekšnieks, saīdzis, ka Jēzus dziedināja sabatā, sāka runāt ļaudīm, sacīdams: Ir sešas dienas, kurās jāstrādā; tanīs nāciet un dziedinieties, bet ne sabatā!

13:15b.LUK.013.015 Bet Kungs atbildēja viņam, sacīdams: Jūs, liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved dzirdināt?

13:16b.LUK.013.016 Bet vai nevajadzēja sabatā atraisīt no šīm saitēm šo Ābrahama meitu, kuru sātans bija saistījis, lūk, jau astoņpadsmit gadu?

13:17b.LUK.013.017 Un kad Viņš to pateica, visi Viņa pretinieki nosarka, bet visa tauta priecājās par visu, ko Viņš vareni darīja.

13:18b.LUK.013.018 Un Viņš sacīja: Kam līdzīga Dieva valstība? Ar ko lai es to salīdzinu?

13:19b.LUK.013.019 Tā līdzīga sinepju graudiņam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā dārzā; un tas auga un kļuva liels koks; un debess putni mājoja tā zaros.

13:20b.LUK.013.020 Un vēl Viņš sacīja: Ar ko lai es salīdzinu Dieva valstību?

13:21b.LUK.013.021 Tā līdzīga raugam, kuru sieviete paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr viss sarūga.

13:22b.LUK.013.022 Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzalemi, apstaigāja pilsētas un miestus mācīdams.

13:23b.LUK.013.023 Bet kāds sacīja Viņam: Kungs, vai maz ir to, kas tiks pestīti?

13:24b.LUK.013.024 Pūlieties ieiet caur šaurajām durvīm, jo, es jums saku, daudzi meklēs ieiet, bet nevarēs.

13:25b.LUK.013.025 Jo kad nama tēvs būs iegājis un durvis noslēdzis, tad jūs, ārā stāvēdami, sāksiet pie durvīm klauvēt, sacīdami: Kungs, atver mums! Tad Viņš, atbildēdams jums, sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat.

13:26b.LUK.013.026 Tad jūs sāksiet runāt: Mēs Tavā klātbūtnē ēdām un dzērām, un Tu mācīji mūsu ielās.

13:27b.LUK.013.027 Un Viņš jums sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat; ejiet prom no manis, jūs, visi ļauna darītāji!

13:28b.LUK.013.028 Tur būs raudāšana un zobu griešana, kad redzēsiet Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi izmestus ārā.

13:29b.LUK.013.029 Un nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un ieņems vietu Dieva valstībā!

13:30b.LUK.013.030 Un, lūk, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.

13:31b.LUK.013.031 Tanī pat dienā nāca daži farizeji un sacīja Viņam: Aizej un aizceļo no šejienes, jo Herods grib Tevi nonāvēt!

13:32b.LUK.013.032 Un Viņš tiem sacīja: Ejiet un sakiet šim lapsai: lūk, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu.

13:33b.LUK.013.033 Tomēr man šodien un rīt, un nākošajā dienā jābūt ceļā, jo nepiedienas pravietim ārpus Jeruzalemes iet bojā.

13:34b.LUK.013.034 Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reizes es gribēju savākt tavus bērnus, kā putns savāc savus cāļus zem spārniem, bet tu to negribēji!

13:35b.LUK.013.035 Lūk, jūsu nams tiks jums atstāts tukšs. Bet es jums saku: jūs mani neredzēsiet, kamēr nāks laiks, kad jūs sacīsiet: Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!

14

14:1b.LUK.014.001 Un notika, ka Jēzus iegāja sabatā kāda farizeju priekšnieka namā maizi ēst; un tie Viņu novēroja.

14:2b.LUK.014.002 Un, lūk, tur bija Viņa priekšā kāds ūdenssērdzīgs cilvēks.

14:3b.LUK.014.003 Un Jēzus atbildēdams uzrunāja bauslības mācītājus un farizejus, sacīdams: Vai atļauts sabatā dziedināt?

14:4b.LUK.014.004 Bet viņi klusēja. Tad Viņš, pieskaroties, izdziedināja to un atlaida.

14:5b.LUK.014.005 Un Viņš uzrunāja tos, sacīdams: Ja kādam no jums iekrīt akā ēzelis vai vērsis, vai tas tūdaļ sabatā to neizvelk?

14:6b.LUK.014.006 Un tie nespēja Viņam nekā atbildēt?

14:7b.LUK.014.007 Bet novērodams, ka ielūgtie izvēlas sev pirmās vietas, Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams:

14:8b.LUK.014.008 Ja tevi kāds ieaicina kāzās, tad neieņem pirmo vietu, jo varbūt viņš ir aicinājis kādu cienīgāku par tevi,

14:9b.LUK.014.009 Un atnācis tas, kas tevi un viņu ielūdzis, nesaka tev: Dod šim vietu, un tad ar kaunu tev būs jāieņem pēdējā vieta.

14:10b.LUK.014.010 Bet kad tevi kāds aicinās, ej un ieņem pēdējo vietu, lai tad tas, kas tevi aicinājis, nāktu un sacītu tev: Draugs, virzies augstāk! Tad tev būs gods viesu priekšā.

14:11b.LUK.014.011 Jo katrs, kas sevi paaugstinās, tiks pazemots, bet kas pazemosies, tas tiks paaugstināts.

14:12b.LUK.014.012 Bet tam, kas Viņu bija ielūdzis, Viņš sacīja: Ja tu sarīko pusdienas vai vakariņas, neaicini savus draugus, nedz savus brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka viņi kādreiz arī tevi neielūdz, un tad tu būsi saņēmis atlīdzību,

14:13b.LUK.014.013 Bet ja tu rīko mielastu, aicini nabagus, kropļus, klibus un aklus!

14:14b.LUK.014.014 Un svētīgs tu būsi, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt, bet tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies.

14:15b.LUK.014.015 To dzirdēdams, kāds no galda viesiem sacīja Viņam: Svētīgs ir tas, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.

14:16b.LUK.014.016 Un Viņš tam sacīja: Kāds cilvēks sarīkoja lielu mielastu un ielūdza daudzus.

14:17b.LUK.014.017 Un mielasta stundā viņš sūtīja savu kalpu pateikt ielūgtajiem, lai tie nāk, jo viss jau sagatavots.

14:18b.LUK.014.018 Un visi reizē sāka aizbildināties. Pirmais sacīja viņam: Es nopirku saimniecību, un man nepieciešami jāaiziet to apskatīt; es lūdzu tevi, uzskati mani par aizbildinātu!

14:19b.LUK.014.019 Un otrs sacīja: Es nopirku piecus vēršu pārus un eju tos pārbaudīt; es lūdzu tevi, uzskati mani par aizbildinātu!

14:20b.LUK.014.020 Un cits sacīja: Es apprecēju sievu. Tāpēc nevaru iet.

14:21b.LUK.014.021 Un kalps pārnācis ziņoja par to savam kungam. Tad nama tēvs kļuva dusmīgs un sacīja savam kalpam: Ej steigšus gatvēs un pilsētas ielās un ved šurp nabagus un kropļus, un aklus, un klibus.

14:22b.LUK.014.022 Un kalps sacīja: Kungs, ir izpildīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.

14:23b.LUK.014.023 Un kungs sacīja kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalām un spied visus nākt iekšā, lai mans nams piepildītos!

14:24b.LUK.014.024 Bet es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas tika aicināti, manu mielastu nebaudīs.

14:25b.LUK.014.025 Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz; un, pagriezies pret tiem, Viņš sacīja:

14:26b.LUK.014.026 Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, un pat savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis.

14:27b.LUK.014.027 Un kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.

14:28b.LUK.014.028 Jo kas no jums, gribēdams torni celt, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā nobeigšanai,

14:29b.LUK.014.029 Lai vēlāk, pamatus ielicis un nespēdams pabeigt, netiktu no visiem, kas to redz, izzobots,

14:30b.LUK.014.030 Sakot: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nespēja pabeigt.

14:31b.LUK.014.031 Jo kurš ķēniņš, kas domā karot ar otru ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms nepārliks, vai viņš spēj ar desmit tūkstošiem pretoties tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu?

14:32b.LUK.014.032 Pretējā gadījumā, tam vēl tālu esot, viņš sūta sūtņus, lai lūgtu mieru.

14:33b.LUK.014.033 Tā arī katrs no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.

14:34b.LUK.014.034 Sāls ir laba lieta, bet ja sāls paliek nederīga, kā lai to uzlabo?

14:35b.LUK.014.035 Tā neder ne zemei, ne mēsliem, bet to izmet ārā. Kam ausis dzirdēšanai, tas lai dzird!

15

15:1b.LUK.015.001 Bet muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu.

15:2b.LUK.015.002 Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.

15:3b.LUK.015.003 Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:

15:4b.LUK.015.004 Kurš cilvēks no jums, kam simts avis, pazaudējot vienu no tām, neatstāj deviņdesmit deviņas tuksnesī un neiet meklēt to, kas pazuda, kamēr viņš to atrod?

15:5b.LUK.015.005 Un viņš, atradis to, priecādamies liek savos plecos.

15:6b.LUK.015.006 Un viņš, mājās pārnācis, sasauc draugus un kaimiņus un saka viņiem: Priecājieties ar mani, jo es atradu savu avi, kas bija pazudusi!

15:7b.LUK.015.007 Es jums saku: tāpat debesīs būs lielāks prieks par vienu grēcinieku, kas gandara par grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnīgajiem, kam gandarīšanas nevajag.

15:8b.LUK.015.008 Vai atkal: kura sieviete, kam desmit drahmas, pazaudējusi vienu drahmu, neiededzinās sveci un neizslaucīs māju, rūpīgi meklēdama, kamēr to neatradīs?

15:9b.LUK.015.009 Un viņa, to atradusi, sasauc draudzenes un kaimiņienes, sacīdama: Priecājieties ar mani, jo es atradu drahmu, kuru biju pazaudējusi!

15:10b.LUK.015.010 Es jums saku: tā Dieva eņģeļi priecāsies par katru grēcinieku, kas gandara par grēkiem.

15:11b.LUK.015.011 Un Viņš sacīja: Kādam cilvēkam bija divi dēli.

15:12b.LUK.015.012 Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.

15:13b.LUK.015.013 Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.

15:14b.LUK.015.014 Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.

15:15b.LUK.015.015 Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.

15:16b.LUK.015.016 Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.

15:17b.LUK.015.017 Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!

15:18b.LUK.015.018 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.

15:19b.LUK.015.019 Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!

15:20b.LUK.015.020 Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.

15:21b.LUK.015.021 Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.

15:22b.LUK.015.022 Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,

15:23b.LUK.015.023 Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,

15:24b.LUK.015.024 Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.

15:25b.LUK.015.025 Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.

15:26b.LUK.015.026 Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.

15:27b.LUK.015.027 Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.

15:28b.LUK.015.028 Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.

15:29b.LUK.015.029 Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;

15:30b.LUK.015.030 Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.

15:31b.LUK.015.031 Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;

15:32b.LUK.015.032 Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.

16

16:1b.LUK.016.001 Bet Viņš sacīja arī saviem mācekļiem: Kāds cilvēks bija bagāts, un tam bija mantas pārvaldnieks. Un šis tika viņam apsūdzēts, it kā tas izšķiežot tā mantu.

16:2b.LUK.016.002 Un viņš, to pasaucis, sacīja tam: Ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par mantas pārvaldīšanu, jo tu pārvaldnieks vairs nevarēsi būt!

16:3b.LUK.016.003 Bet pārvaldnieks sacīja sevī: Ko lai es daru, jo mans kungs atņem man mantas pārvaldīšanu? Rakt es nespēju, ubagot kauns.

16:4b.LUK.016.004 Es zinu, ko darīt, lai viņi mani uzņemtu savās mājās, kad būšu atcelts no pārvaldīšanas.

16:5b.LUK.016.005 Un viņš, ataicinājis pa vienam sava kunga parādniekus, sacīja pirmajam: Cik tu esi manam kungam parādā?

16:6b.LUK.016.006 Un tas viņam sacīja: Simts mucu eļlas. Un viņš tam sacīja: Ņem savu parāda zīmi, apsēsties tūlīt un raksti piecdesmit!

16:7b.LUK.016.007 Tad viņš sacīja otram: Bet tu cik esi parādā? Tas atbildēja: Simts mēru kviešu. Viņš tam sacīja: Ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!

16:8b.LUK.016.008 Un kungs palielīja netaisnīgo pārvaldnieku, ka viņš gudri darījis, jo šīs pasaules bērni ir atjautīgāki savā ciltī nekā gaismas bērni.

16:9b.LUK.016.009 Un es jums saku: iegūstiet sev draugus no netaisnas bagātības, lai tad, kad jūsu pietrūks, uzņemtu jūs mūžīgajos mājokļos.

16:10b.LUK.016.010 Kas uzticīgs vismazākajās lietās, tas uzticīgs arī lielās, un kas ir netaisns vismazākajās lietās, tas arī netaisns lielās.

16:11b.LUK.016.011 Ja jau jūs netaisnas bagātības lietās neesat bijuši uzticami, kas lai jums uztic to, kas ir patiess,

16:12b.LUK.016.012 Un ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos to, kas ir jūsu?

16:13b.LUK.016.013 Neviens kalps nevar diviem kungiem kalpot: vai nu viņš vienu nīdīs un citu mīlēs, vai vienam pakļausies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.

16:14b.LUK.016.014 Bet to visu dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi; un tie izsmēja Viņu.

16:15b.LUK.016.015 Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat tādi, kas sevi attaisno cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis, jo kas cilvēkiem augsts, tas Dieva priekšā ir negantība.

16:16b.LUK.016.016 Bauslība un pravieši turpinājās līdz Jānim; no tā laika tiek sludināta Dieva valstība, un katrs ar spēku laužas tanī.

16:17b.LUK.016.017 Bet drīzāk debess un zeme zudīs, nekā viena zīme no bauslības atkritīs.

16:18b.LUK.016.018 Katrs, kas šķiras no savas sievas un apprecē citu, pārkāpj laulību; un tas, kas apprecē tādu, kas no vīra šķirta, pārkāpj laulību.

16:19b.LUK.016.019 Bija kāds bagātnieks, kas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un katru dienu lepni dzīroja.

16:20b.LUK.016.020 Un bija kāds nabags, vārdā Lācars, kas gulēja pie viņa durvīm un bija augoņu pilns.

16:21b.LUK.016.021 Viņš gribēja ēst druskas, kas krita no bagātnieka galda; un neviens viņam tās nedeva, bet suņi nāca un laizīja viņa augoņus.

16:22b.LUK.016.022 Bet notika, ka nomira nabadzīgais; un eņģeļi aiznesa viņu Ābrahama klēpī. Bet nomira arī bagātais un tika paglabāts ellē.

16:23b.LUK.016.023 Mokas ciezdams, viņš pacēla savas acis un tālienē ieraudzīja Ābrahamu un Lācaru viņa klēpī.

16:24b.LUK.016.024 Tad viņš sauca, sacīdams: Tēvs, Ābraham, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai viņš, sava pirksta galu ūdenī iemērcis, dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šais liesmās!

16:25b.LUK.016.025 Un Ābrahams sacīja viņam: Atminies, dēls, ka tu savu labumu saņēmi, būdams dzīvs, turpretī Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.

16:26b.LUK.016.026 Un pie tam starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, tā ka tie, kas no šejienes vēlētos aiziet pie jums, to nespētu, tāpat arī pāriet no jums pie mums.

16:27b.LUK.016.027 Un viņš sacīja: Tad es lūdzu tevi, tēvs, sūti viņu mana tēva namā,

16:28b.LUK.016.028 Jo man pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šai moku vietā!

16:29b.LUK.016.029 Un Ābrahams sacīja tam: Tiem ir Mozus un pravieši, lai viņi klausa tos!

16:30b.LUK.016.030 Bet tas sacīja: Nē, Ābrahama tēv, bet ja kāds no mirušajiem aiziet pie tiem, tad viņi gandarītu par grēkiem!

16:31b.LUK.016.031 Bet viņš tam sacīja: Ja tie Mozu un praviešus neklausa, tad arī, ja kāds no miroņiem uzceltos, tie neticēs.

17

17:1b.LUK.017.001 Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk!

17:2b.LUK.017.002 Labāk tādam būtu, ja viņam uzkārtu kaklā dzirnakmeni un iemestu jūrā, nekā viņš apgrēcina vienu no šiem mazajiem.

17:3b.LUK.017.003 Pielūkojiet paši sevi! Ja tavs brālis grēko pret tevi, pamāci viņu! Bet ja tas to nožēlo, piedod tam!

17:4b.LUK.017.004 Un ja viņš septiņas reizes dienā grēkotu pret tevi un septiņas reizes grieztos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, tad piedod tam!

17:5b.LUK.017.005 Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību!

17:6b.LUK.017.006 Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu.

17:7b.LUK.017.007 Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda?

17:8b.LUK.017.008 Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi.

17:9b.LUK.017.009 Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja?

17:10b.LUK.017.010 Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt.

17:11b.LUK.017.011 Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni.

17:12b.LUK.017.012 Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm.

17:13b.LUK.017.013 Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!

17:14b.LUK.017.014 To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri.

17:15b.LUK.017.015 Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu,

17:16b.LUK.017.016 Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis.

17:17b.LUK.017.017 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi?

17:18b.LUK.017.018 Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks.

17:19b.LUK.017.019 Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi!

17:20b.LUK.017.020 Bet farizeji jautāja Viņam: Kad nāks Dieva valstība? Viņš tiem atbildēja un sacīja: Dieva valstība nenāk redzamā veidā.

17:21b.LUK.017.021 Un arī neteiks: Lūk, še ir, vai, lūk, tur ir, jo, lūk, Dieva valstība ir jūsos pašos.

17:22b.LUK.017.022 Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.

17:23b.LUK.017.023 Un jums sacīs: Lūk, še ir, un, lūk, tur ir! Neejiet tur un nesekojiet tam!

17:24b.LUK.017.024 Jo kā zem debesīm uzliesmojis zibens apspīd to, kas zem debesīm ir, tā būs Cilvēka Dēls savā dienā.

17:25b.LUK.017.025 Bet vispirms Viņam daudz vajag ciest un no šīs cilts atmestam kļūt.

17:26b.LUK.017.026 Un kā tas bija Noasa dienās, tā tas būs arī Cilvēka Dēla dienās.

17:27b.LUK.017.027 Tie ēda un dzēra; precēja sievas un izdeva pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā; un tad nāca ūdensplūdi un iznīcināja visu.

17:28b.LUK.017.028 Tāpat, kā tas notika Lata dienās: ēda, dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja;

17:29b.LUK.017.029 Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, lija uguns un sērs no debesīm un iznīcināja visus.

17:30b.LUK.017.030 Gluži tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.

17:31b.LUK.017.031 Ja kāds tanī stundā būs uz jumta, bet viņa lietas - namā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt, un ja kas tīrumā, tas lai neatgriežas atpakaļ!

17:32b.LUK.017.032 Pieminiet Lata sievu!

17:33b.LUK.017.033 Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs.

17:34b.LUK.017.034 Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā: vienu uzņems, bet otru atstās.

17:35b.LUK.017.035 Divas kopā mals: vienu uzņems un otru atstās; divi būs tīrumā: vienu uzņems un otru atstās.

17:36b.LUK.017.036 Tad mācekļi jautāja Viņam, sacīdami: Kur, Kungs?

17:37b.LUK.017.037 Viņš tiem sacīja: Visur, kur miesa, salasās arī ērgļi.

18

18:1b.LUK.018.001 Bet vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt,

18:2b.LUK.018.002 Sacīdams: Vienā pilsētā bija kāds tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.

18:3b.LUK.018.003 Bet kāda atraitne bija tanī pilsētā; un viņa nāca pie viņa un sacīja: Aizstāvi mani pret manu pretinieku!

18:4b.LUK.018.004 Un tas ilgu laiku negribēja. Bet pēc tam viņš sevī sacīja: Lai gan es Dieva nebaidos un no cilvēkiem nekaunos,

18:5b.LUK.018.005 Tomēr, lai šī atraitne mani neapgrūtinātu, es spriedīšu tiesu, ka viņa, beigās atnākusi, neuzbruktu man.

18:6b.LUK.018.006 Bet Kungs sacīja: Klausieties, ko netaisnais tiesnesis saka!

18:7b.LUK.018.007 Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, un nebūtu pacietīgs ar viņiem?

18:8b.LUK.018.008 Es jums saku, ka Viņš drīz tiem spriedīs taisnīgu tiesu. Tomēr, kā rādās, vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes?

18:9b.LUK.018.009 Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību:

18:10b.LUK.018.010 Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks.

18:11b.LUK.018.011 Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks!

18:12b.LUK.018.012 Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.

18:13b.LUK.018.013 Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs!

18:14b.LUK.018.014 Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts.

18:15b.LUK.018.015 Bet arī bērnus Viņam atnesa, lai Viņš tiem pieskartos. Kad mācekļi to redzēja, tie norāja tos.

18:16b.LUK.018.016 Bet Jēzus pasauca viņus un sacīja: Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība!

18:17b.LUK.018.017 Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies.

18:18b.LUK.018.018 Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?

18:19b.LUK.018.019 Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs.

18:20b.LUK.018.020 Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt.

18:21b.LUK.018.021 Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības.

18:22b.LUK.018.022 Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man!

18:23b.LUK.018.023 To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts.

18:24b.LUK.018.024 Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā!

18:25b.LUK.018.025 Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.

18:26b.LUK.018.026 Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts?

18:27b.LUK.018.027 Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.

18:28b.LUK.018.028 Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev.

18:29b.LUK.018.029 Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ

18:30b.LUK.018.030 Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi.

18:31b.LUK.018.031 Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.

18:32b.LUK.018.032 Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs,

18:33b.LUK.018.033 Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.

18:34b.LUK.018.034 Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts.

18:35b.LUK.018.035 Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja.

18:36b.LUK.018.036 Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir.

18:37b.LUK.018.037 Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām.

18:38b.LUK.018.038 Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!

18:39b.LUK.018.039 Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!

18:40b.LUK.018.040 Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam,

18:41b.LUK.018.041 Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu!

18:42b.LUK.018.042 Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi.

18:43b.LUK.018.043 Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu.

19

19:1b.LUK.019.001 Un Viņš, iegājis Jērikā, gāja tai cauri.

19:2b.LUK.019.002 Un, lūk, kāds cilvēks, vārdā Zahejs, kas bija muitnieku priekšnieks un bagāts,

19:3b.LUK.019.003 Meklēja Jēzu redzēt, kas Viņš ir, un nevarēja ļaužu dēļ, jo bija mazs augumā.

19:4b.LUK.019.004 Un tas, paskrējis uz priekšu, uzkāpa vīģes kokā, lai Viņu redzētu, jo tur Viņam bija jāiet garām.

19:5b.LUK.019.005 Un kad Jēzus atnāca tai vietā, Viņš, uz augšu paskatījies, ieraudzīja to un sacīja viņam: Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāpaliek tavā namā!

19:6b.LUK.019.006 Un tas steigšus nokāpa un uzņēma Viņu ar prieku.

19:7b.LUK.019.007 To redzot, visi kurnēja, sacīdami, ka Viņš apmeties pie grēcīga cilvēka.

19:8b.LUK.019.008 Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: Lūk, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem; un es atdošu četrkārtīgi, ja es kādam to būtu nokrāpis.

19:9b.LUK.019.009 Jēzus sacīja viņam: Šodien šim namam notikusi pestīšana, jo arī šis ir Ābrahama dēls.

19:10b.LUK.019.010 Jo Cilvēka Dēls nācis meklēt un pestīt to, kas bija zudis.

19:11b.LUK.019.011 Tiem klausoties, Viņš turpināja un sacīja līdzību, jo Viņš bija tuvu Jeruzalemei; un tie domāja, ka Dieva valstība tūliņ parādīsies.

19:12b.LUK.019.012 Viņš sacīja: Kāds dižciltīgs cilvēks aizgāja tālās zemēs, lai iegūtu sev valsti un atgrieztos atpakaļ.

19:13b.LUK.019.013 Un viņš, pasaucis savus desmit kalpus, deva tiem desmit minas un sacīja viņiem: Tirgojieties, kamēr es pārnākšu!

19:14b.LUK.019.014 Bet viņa pilsoņi ienīda to; un tie sūtīja sūtņus viņam pakaļ un sacīja: Mēs nevēlamies, ka šis valdītu pār mums.

19:15b.LUK.019.015 Un notika, ka viņš, valsti ieguvis, atgriezās atpakaļ un lika pasaukt kalpus, kuriem viņš bija devis naudu, lai uzzinātu, cik katrs ietirgojis.

19:16b.LUK.019.016 Tad nāca pirmais un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja desmit minas.

19:17b.LUK.019.017 Viņš tam sacīja: Pareizi, labais kalps, tu biji uzticams mazās lietās; tu valdīsi pār desmit pilsētām.

19:18b.LUK.019.018 Un otrs atnāca un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja piecas minas.

19:19b.LUK.019.019 Un viņš tam sacīja: Arī tu valdi pār piecām pilsētām.

19:20b.LUK.019.020 Un vēl cits nāca un sacīja: Kungs, še ir tava mina. Es to biju noglabājis sviedrautā.

19:21b.LUK.019.021 Jo es baidījos tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks: tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis.

19:22b.LUK.019.022 Viņš sacīja tam: Nekrietnais kalps, ar tavu muti es tevi tiesāju. Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks, kas ņem, ko nav nolicis, un pļauj, ko nav sējis.

19:23b.LUK.019.023 Un kāpēc tu neatdevi manu naudu maiņgaldā, lai es pārnācis atprasītu to ar augļiem!

19:24b.LUK.019.024 Un klātesošiem viņš teica: Atņemiet viņam minu un dodiet tam, kam desmit minas!

19:25b.LUK.019.025 Un tie sacīja viņam: Kungs, viņam jau desmit minas!

19:26b.LUK.019.026 Bet es jums saku: katram, kam ir, tiks dots, lai viņam būtu pārpilnība; bet no tā, kam nav, tiks ņemts arī tas, kas viņam ir. (Mt.13,12; 25,29; Mk.4,25)

19:27b.LUK.019.027 Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār viņiem valdītu, atvediet šurp un nogaliniet manā priekšā!

19:28b.LUK.019.028 Un to teicis, Viņš, iedams uz Jeruzalemi, turpināja ceļu.

19:29b.LUK.019.029 Un notika, kad Viņš tuvojās Betfāgai un Betānijai pie kalna, kas saucas Olīvkalns, ka Viņš sūtīja divus savus mācekļus,

19:30b.LUK.019.030 Sacīdams: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā! Un jūs ieiedami atradīsiet piesietu ēzeļa mātes kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis; atraisiet to un atvediet!

19:31b.LUK.019.031 Un ja kāds jūs jautās, kāpēc jūs to atraisāt, tad sakiet viņam tā: Kungs vēlas tā pakalpojumu.

19:32b.LUK.019.032 Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada kumeļu stāvam, kā viņš tiem bija sacījis.

19:33b.LUK.019.033 Bet kad viņi raisīja kumeļu vaļā, tā īpašnieki sacīja tiem: Kāpēc jūs atraisāt kumeļu?

19:34b.LUK.019.034 Un viņi atbildēja: Kungam to vajag.

19:35b.LUK.019.035 Un viņi atveda to pie Jēzus. Un viņi, savas drēbes kumeļam uzklājuši, uzsēdināja Jēzu.

19:36b.LUK.019.036 Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes ceļā.

19:37b.LUK.019.037 Un kad Viņš jau tuvojās Olīvkalna nogāzei, viss mācekļu pulks sāka priecīgi skaļā balsī godināt Dievu par visiem brīnumiem, ko viņi bija redzējuši,

19:38b.LUK.019.038 Sacīdami: Svētīgs, Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā! Miers debesīs un gods augstībā!

19:39b.LUK.019.039 Un daži farizeji ļaužu pulkā sacīja Viņam: Mācītāj, apsauc savus mācekļus!

19:40b.LUK.019.040 Viņš tiem sacīja: Es jums saku: ja viņi klusētu, kliegtu akmeņi.

19:41b.LUK.019.041 Un Viņš, pienācis tuvāk un uzlūkodams pilsētu, raudāja par to, sacīdams:

19:42b.LUK.019.042 Kaut jel arī tu atzītu un pat šinī tavā dienā, kas pie tava miera vajadzīgs! Bet tagad tas apslēpts tavām acīm:

19:43b.LUK.019.043 Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki aplenks tevi vaļņiem; un tie ielenks tevi un spiedīs tevi no visām pusēm;

19:44b.LUK.019.044 Un viņi nospiedīs tevi zemē un tavus bērnus, kas tevī ir, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neatzini savas piemeklēšanas dienu.

19:45b.LUK.019.045 Un Viņš, iegājis svētnīcā, sāka dzīt ārā tos, kas tanī pārdeva un pirka,

19:46b.LUK.019.046 Sacīdams viņiem: Ir rakstīts: mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs esat padarījuši to par slepkavu bedri. (Is.56,7; Jer.7,11)

19:47b.LUK.019.047 Un viņš katru dienu mācīja svētnīcā. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tautas priekšnieki meklēja Viņu nonāvēt;

19:48b.LUK.019.048 Un tie neizprata, ko Viņam darīt, jo visa tauta neatlaidīgi klausījās Viņā.

20

20:1b.LUK.020.001 Un notika, kad Viņš kādā dienā svētnīcā mācīja tautu un sludināja tai evaņģēliju, ka augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecākajiem sapulcējās

20:2b.LUK.020.002 Un jautāja Viņam, sacīdami: Saki mums, kā varā Tu to dari, vai kas ir, kas Tev šo varu devis?

20:3b.LUK.020.003 Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Arī es jums jautāšu vienu vārdu. Atbildiet man:

20:4b.LUK.020.004 Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem?

20:5b.LUK.020.005 Bet viņi sevī domāja, sacīdami: Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš mums sacīs: Kāpēc tad jūs neticējāt viņam?

20:6b.LUK.020.006 Bet ja mēs teiksim: no cilvēkiem, tad visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo viņa pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.

20:7b.LUK.020.007 Un viņi atbildēja: Mēs nezinām, no kurienes.

20:8b.LUK.020.008 Un Jēzus sacīja viņiem: Arī es jums nesaku, kā varā es to daru.

20:9b.LUK.020.009 Bet Viņš sāka stāstīt tautai šādu līdzību: Kāds cilvēks iestādīja vīna dārzu un iznomāja to vīnkopjiem, bet pats palika tālumā ilgāku laiku.

20:10b.LUK.020.010 Savā laikā viņš aizsūtīja savu kalpu pie strādniekiem, lai tie dotu viņam no vīna dārza augļiem. Bet tie sita viņu un aizsūtīja tukšā.

20:11b.LUK.020.011 Un viņš aizsūtīja vēl otru kalpu. Bet tie arī šo sita, apsmēja un aizsūtīja tukšā.

20:12b.LUK.020.012 Un viņš aizsūtīja vēl trešo, bet arī šo tie ievainoja un izmeta ārā.

20:13b.LUK.020.013 Tad vīna dārza kungs sacīja: Ko man darīt? Es sūtīšu savu mīļo dēlu; varbūt, redzēdami to, tie viņu ievēros.

20:14b.LUK.020.014 Kad strādnieki ieraudzīja viņu, tie sevī domāja un sacīja: Šis ir mantinieks; nogalināsim viņu, un mantojums būs mūsu!

20:15b.LUK.020.015 Un tie, izmetuši viņu no vīna dārza ārā, nonāvēja to. Ko nu gan darīs tiem vīna dārza kungs?

20:16b.LUK.020.016 Viņš atnāks un iznīcinās šos dārzniekus un vīna dārzu atdos citiem. To dzirdēdami, tie sacīja Viņam: Tas nedrīkst notikt!

20:17b.LUK.020.017 Bet Viņš, tos uzlūkodams, sacīja: ko tad tas nozīmē, kas rakstīts: akmens, ko atmeta namdari, kļuva par stūrakmeni?

20:18b.LUK.020.018 Katrs, kas uz šo akmeni kritīs, sašķīdīs, bet uz ko tas kritīs, to sadragās. (Ps.117,22; Is.28,16; Mt.21,42; Apd.4,11; Rom.9,33; 1.Pēt.2,7)

20:19b.LUK.020.019 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji, saprazdami, ka Viņš par tiem runā šo līdzību, tanī pat stundā meklēja pielikt pie Viņa rokas, bet baidījās tautas.

20:20b.LUK.020.020 Un tie, novērodami Viņu, sūtīja spiegus, kas izlikās taisnīgi, lai notvertu Viņu vārdos un nodotu Viņu priekšniecībai un zemes soģa varai.

20:21b.LUK.020.021 Un tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka tu pareizi runā un māci, un neskaties uz personu, bet patiesībā māci Dieva ceļu;

20:22b.LUK.020.022 Vai mums atļauts maksāt nodokļus ķeizaram, vai nē?

20:23b.LUK.020.023 Bet Viņš, izpratis to viltību, sacīja viņiem: Kāpēc jūs mani kārdināt?

20:24b.LUK.020.024 Parādiet man denāriju! Kā attēls un virsraksts uz tā? Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Ķeizara!

20:25b.LUK.020.025 Un Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ir ķeizara, un Dievam, kas ir Dieva!

20:26b.LUK.020.026 Un tie nespēja notvert Viņu vārdos tautas priekšā un, izbrīnījušies par Viņa atbildi, apklusa.

20:27b.LUK.020.027 Bet tad pienāca daži no saducejiem, kas noliedz augšāmcelšanos, un jautāja Viņam,

20:28b.LUK.020.028 Sacīdami: Mācītāj, Mozus mums rakstījis: ja kam nomirst brālis, kam sieva, bet nav bērnu, tad lai viņa brālis apprecē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!

20:29b.LUK.020.029 Bija septiņi brāļi. Pirmais apprecēja sievu un, būdams bez bērniem, nomira.

20:30b.LUK.020.030 Un nākošais apprecēja viņu un nomira, būdams arī bez bērniem.

20:31b.LUK.020.031 Un trešais apprecēja viņu; tāpat visi septiņi, neatstādami bērnus, nomira.

20:32b.LUK.020.032 Beigās pēc visiem nomira sieva.

20:33b.LUK.020.033 Kā sieva viņa būs augšāmcelšanās brīdī, jo septiņiem viņa bijusi sieva?

20:34b.LUK.020.034 Un Jēzus viņiem sacīja: Šīs pasaules bērni precējas un tiek precēti.

20:35b.LUK.020.035 Bet tie, kas tiks atzīti augšāmcelšanās un tās dzīves cienīgi, ne precēsies, ne sievas ņems.

20:36b.LUK.020.036 Un arī mirt viņi vairs nevarēs, jo tie līdzīgi eņģeļiem; un viņi ir Dieva bērni, jo tie ir augšāmcelšanās bērni.

20:37b.LUK.020.037 Bet ka miroņi celsies augšām, uz to norādīja arī Mozus pie ērkšķu krūma, kur viņš sacīja: Kungs ir Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs.

20:38b.LUK.020.038 Bet Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņam visi dzīvo.

20:39b.LUK.020.039 Bet daži rakstu mācītāji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, Tu labi pateici.

20:40b.LUK.020.040 Un tie neuzdrošinājās vairs neko Viņam jautāt.

20:41b.LUK.020.041 Bet Viņš tiem sacīja: Kā tad saka, ka Kristus ir Dāvida Dēls?

20:42b.LUK.020.042 Un pats Dāvids psalmu grāmatā saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas,

20:43b.LUK.020.043 Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par pakāju Tavām kājām. (Ps.109,1)

20:44b.LUK.020.044 Tātad Dāvids sauc Viņu par Kungu; un kā tad Viņš tā dēls?

20:45b.LUK.020.045 Bet Viņš, visai tautai dzirdot, sacīja saviem mācekļiem:

20:46b.LUK.020.046 Sargieties no rakstu mācītājiem, kas vēlas staigāt garajos svārkos un mīl sveicienus laukumos, un pirmos sēdekļus sinagogās, un ieņemt goda vietas mielastos,

20:47b.LUK.020.047 Kas, izlikdamies garas lūgšanas skaitām, aprij atraitņu mājas! Šie saņems lielāku sodu.

21

21:1b.LUK.021.001 Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā.

21:2b.LUK.021.002 Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam.

21:3b.LUK.021.003 Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,

21:4b.LUK.021.004 Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija.

21:5b.LUK.021.005 Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja:

21:6b.LUK.021.006 Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.

21:7b.LUK.021.007 Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties?

21:8b.LUK.021.008 Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ!

21:9b.LUK.021.009 Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals.

21:10b.LUK.021.010 Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.

21:11b.LUK.021.011 Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm.

21:12b.LUK.021.012 Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.

21:13b.LUK.021.013 Bet tas notiks jums par liecību.

21:14b.LUK.021.014 Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet!

21:15b.LUK.021.015 Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.

21:16b.LUK.021.016 Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.

21:17b.LUK.021.017 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ;

21:18b.LUK.021.018 Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs.

21:19b.LUK.021.019 Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles.

21:20b.LUK.021.020 Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi.

21:21b.LUK.021.021 Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī!

21:22b.LUK.021.022 Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts.

21:23b.LUK.021.023 Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.

21:24b.LUK.021.024 Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks.

21:25b.LUK.021.025 Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes.

21:26b.LUK.021.026 Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies.

21:27b.LUK.021.027 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā.

21:28b.LUK.021.028 Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!

21:29b.LUK.021.029 Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!

21:30b.LUK.021.030 Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu.

21:31b.LUK.021.031 Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.

21:32b.LUK.021.032 Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.

21:33b.LUK.021.033 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.

21:34b.LUK.021.034 Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.

21:35b.LUK.021.035 Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.

21:36b.LUK.021.036 Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!

21:37b.LUK.021.037 Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu.

21:38b.LUK.021.038 Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.

22

22:1b.LUK.022.001 Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām.

22:2b.LUK.022.002 Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm.

22:3b.LUK.022.003 Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit.

22:4b.LUK.022.004 Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.

22:5b.LUK.022.005 Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu.

22:6b.LUK.022.006 Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot.

22:7b.LUK.022.007 Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru.

22:8b.LUK.022.008 Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu!

22:9b.LUK.022.009 Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu?

22:10b.LUK.022.010 Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies,

22:11b.LUK.022.011 Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas?

22:12b.LUK.022.012 Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet!

22:13b.LUK.022.013 Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.

22:14b.LUK.022.014 Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu.

22:15b.LUK.022.015 Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu.

22:16b.LUK.022.016 Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā.

22:17b.LUK.022.017 Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā!

22:18b.LUK.022.018 Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība.

22:19b.LUK.022.019 Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!

22:20b.LUK.022.020 Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas.

22:21b.LUK.022.021 Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda.

22:22b.LUK.022.022 Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod!

22:23b.LUK.022.023 Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs?

22:24b.LUK.022.024 Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?

22:25b.LUK.022.025 Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem.

22:26b.LUK.022.026 Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks kā kalps;

22:27b.LUK.022.027 Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.

22:28b.LUK.022.028 Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.

22:29b.LUK.022.029 Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs,

22:30b.LUK.022.030 Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis.

22:31b.LUK.022.031 Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus,

22:32b.LUK.022.032 Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!

22:33b.LUK.022.033 Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!

22:34b.LUK.022.034 Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja:

22:35b.LUK.022.035 Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka?

22:36b.LUK.022.036 Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu!

22:37b.LUK.022.037 Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.

22:38b.LUK.022.038 Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan!

22:39b.LUK.022.039 Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam.

22:40b.LUK.022.040 Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā!

22:41b.LUK.022.041 Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu,

22:42b.LUK.022.042 Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!

22:43b.LUK.022.043 Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk.

22:44b.LUK.022.044 Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.

22:45b.LUK.022.045 Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.

22:46b.LUK.022.046 Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!

22:47b.LUK.022.047 Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.

22:48b.LUK.022.048 Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?

22:49b.LUK.022.049 Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?

22:50b.LUK.022.050 Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

22:51b.LUK.022.051 Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to.

22:52b.LUK.022.052 Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām.

22:53b.LUK.022.053 Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.

22:54b.LUK.022.054 Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.

22:55b.LUK.022.055 Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem.

22:56b.LUK.022.056 Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu.

22:57b.LUK.022.057 Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu.

22:58b.LUK.022.058 Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.

22:59b.LUK.022.059 Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis.

22:60b.LUK.022.060 Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.

22:61b.LUK.022.061 Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.

22:62b.LUK.022.062 Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.

22:63b.LUK.022.063 Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.

22:64b.LUK.022.064 Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?

22:65b.LUK.022.065 Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.

22:66b.LUK.022.066 Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!

22:67b.LUK.022.067 Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.

22:68b.LUK.022.068 Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,

22:69b.LUK.022.069 Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.

22:70b.LUK.022.070 Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.

22:71b.LUK.022.071 Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes.

23

23:1b.LUK.023.001 Un viss viņu pulks cēlās un aizveda Viņu pie Pilāta.

23:2b.LUK.023.002 Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: Mēs atradām, ka Viņš jauc mūsu tautu un ka Viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka Viņš ir Kristus - Karalis.

23:3b.LUK.023.003 Un Pilāts jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Bet Viņš atbildēja un sacīja: Tu to saki.

23:4b.LUK.023.004 Tad Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaužu pulkam: Es nekādas vainas neatrodu pie šī Cilvēka.

23:5b.LUK.023.005 Un tie uzmācās viņam, sacīdami: Viņš kūda tautu, mācīdams visā Jūdejā, sākot ar Galileju līdz šejienei.

23:6b.LUK.023.006 Bet Pilāts, dzirdēdams par Galileju, jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis.

23:7b.LUK.023.007 Un uzzinājis, ka Viņš ir no Heroda apgabala, tas aizsūtīja Viņu pie Heroda, kas pats tanīs dienās bija Jeruzalemē.

23:8b.LUK.023.008 Bet Herods, ieraudzījis Jēzu, ļoti priecājās, jo tas no seniem laikiem Viņu gribēja redzēt, jo daudz par Viņu bija dzirdējis, un cerēja no Viņa redzēt kādu brīnumu.

23:9b.LUK.023.009 Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja, bet Viņš tam nekā neatbildēja.

23:10b.LUK.023.010 Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un uzmācīgi Viņu apsūdzēja.

23:11b.LUK.023.011 Tad Herods ar saviem kareivjiem, viņu nonicinājis, izsmiekla dēļ apģērba Viņu baltās drēbēs un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.

23:12b.LUK.023.012 Un tanī dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, jo iepriekš viņi bija ienaidnieki savā starpā.

23:13b.LUK.023.013 Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un priekšniekus, un tautu,

23:14b.LUK.023.014 Sacīja viņiem: Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš būtu tautas kūdītājs; lūk, es Viņu izjautāju jūsu klātbūtnē un neatradu pie šī Cilvēka nevienas no tām vainām, kādās jūs Viņu apsūdzat;

23:15b.LUK.023.015 Un Herods arī ne, jo es jūs aizsūtīju pie viņa un, lūk, nekas nav darīts, ar ko Viņš nāvi būtu pelnījis.

23:16b.LUK.023.016 Tāpēc es Viņu sodīšu un atbrīvošu.

23:17b.LUK.023.017 Bet svētkos viņam vajadzēja tiem vienu atbrīvot.

23:18b.LUK.023.018 Bet viss pūlis kliedza, sacīdams: Nost šo, un atlaid mums Barabu,

23:19b.LUK.023.019 Kas pilsētā kādas notikušās sacelšanās un slepkavības dēļ bija ielikts cietumā.

23:20b.LUK.023.020 Un Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, atkal runāja viņiem,

23:21b.LUK.023.021 Bet tie kliedza, sacīdami: Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!

23:22b.LUK.023.022 Bet trešo reiz viņš tiem teica: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Es nekādas vainas, kas pelna nāvi, pie Viņa neatrodu. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu.

23:23b.LUK.023.023 Bet tie turpināja viņam uzmākties, skaļi kliedzot, pieprasīdami, lai Viņu sistu krustā; un viņu kliegšana pieņēmās.

23:24b.LUK.023.024 Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu lūgumu.

23:25b.LUK.023.025 Un viņš tiem atbrīvoja to, kas slepkavības un sacelšanās dēļ bija ieslodzīts cietumā, ko tie bija lūguši, bet Jēzu nodeva viņu iegribai.

23:26b.LUK.023.026 Un kad Viņu veda, tie aizturēja kādu Sīmani no Kirēnes, kas nāca no laukiem, un uzlika viņam krustu, lai nes to Jēzum pakaļ.

23:27b.LUK.023.027 Bet Viņam sekoja liels pulks ļaužu un sieviešu, kas Viņu apraudāja un nožēloja.

23:28b.LUK.023.028 Bet Jēzus, pagriezies pret tām, sacīja: Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un savu bērnu dēļ!

23:29b.LUK.023.029 Jo nāks dienas, kad sacīs: Svētīgas neauglīgās un tā miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas.

23:30b.LUK.023.030 Tad sāks runāt kalniem: gāzieties pār mums, un uz pakalniem: apklājiet mūs!

23:31b.LUK.023.031 Jo, ja to dara ar zaļu koku, kas notiks ar nokaltušo?

23:32b.LUK.023.032 Bet līdz ar Viņu tika vestidivi citi ļaundari, lai viņus nogalinātu.

23:33b.LUK.023.033 Un kad tie nonāca vietā, kas saucas Kalvārija, tur tie sita Viņu un slepkavas krustā: vienu pa labi, otru pa kreisi.

23:34b.LUK.023.034 Bet Jēzus sacīja: Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara. Un tie, dalot Viņa drēbes, meta kauliņus.

23:35b.LUK.023.035 Un ļaudis stāvēja un skatījās; un priekšnieki kopā ar tiem izsmēja Viņu, sacīdami: Citiem Viņš palīdzēja, - lai glābj sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.

23:36b.LUK.023.036 Arī kareivji, Viņu izsmiedami, nāca un sniedza Viņam etiķi,

23:37b.LUK.023.037 Un sacīja: Ja Tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!

23:38b.LUK.023.038 Un bija arī virs Viņa uzraksts, rakstīts grieķu un latīņu, un ebreju valodā: Šis ir jūdu Ķēniņš.

23:39b.LUK.023.039 Bet viens no tiem ļaundariem, kas bija piesists krustā, zaimoja Viņu, sacīdams: Ja Tu esi Kristus, tad glāb sevi un mūs!

23:40b.LUK.023.040 Bet otrs atbildēdams norāja viņu un sacīja: Pats tu, būdams tanī pat sodā, nebīsties Dieva!

23:41b.LUK.023.041 Jo mēs taču saņemam taisnīgi un pienācīgi par mūsu darbiem, bet Viņš nekā ļauna nav darījis.

23:42b.LUK.023.042 Un viņš sacīja Jēzum: Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi savā valstībā!

23:43b.LUK.023.043 Un Jēzus sacīja viņam: Patiesi, es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.

23:44b.LUK.023.044 Bet bija ap sesto stundu, un tumsa iestājās līdz pat devītajai stundai.

23:45b.LUK.023.045 Un saule aptumšojās, un priekškars svētnīcā pārplīsa vidū pušu.

23:46b.LUK.023.046 Un Jēzus sauca skaļā balsī, sacīdams: Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu! Un Viņš, to teikdams, izdvesa garu.

23:47b.LUK.023.047 Bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja Dievu, sacīdams: Patiesi, šis Cilvēks bija taisnīgs!

23:48b.LUK.023.048 Un viss ļaužu pulks, kas bija klāt pie šī šausmu skata, redzot notikušo, sita savās krūtīs un atgriezās atpakaļ.

23:49b.LUK.023.049 Bet visi Viņa pazīstamie un sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, to redzēdamas, stāvēja nostāk.

23:50b.LUK.023.050 Un, lūk, viens vīrs, Jāzeps vārdā, būdams labs un taisnīgs cilvēks, kas bija pilsētas pārvaldes loceklis,

23:51b.LUK.023.051 No Arimatejas, Jūdejas pilsētas, kas arī pats gaidīja Dieva valstību, nepiekrita to lēmumiem un darbiem;

23:52b.LUK.023.052 Šis aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas.

23:53b.LUK.023.053 Un viņš tās noņēma un ietina audeklā, un ielika izcirstā kapā, kur vēl neviens nebija glabāts.

23:54b.LUK.023.054 Un tā bija sagatavošanās diena, un sabats jau tuvojās.

23:55b.LUK.023.055 Bet sekotājas sievietes, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, redzēja kapu un to, kā Viņa miesas tika noliktas.

23:56b.LUK.023.056 Un atgriezušās, viņas sagatavoja smaržas un svaidāmās zāles, bet sabatu saskaņā ar bauslību tās pavadīja klusu.

24

24:1b.LUK.024.001 Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas.

24:2b.LUK.024.002 Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,

24:3b.LUK.024.003 Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada.

24:4b.LUK.024.004 Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.

24:5b.LUK.024.005 Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?

24:6b.LUK.024.006 Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā,

24:7b.LUK.024.007 Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku - grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem.

24:8b.LUK.024.008 Un tās atminējās Viņa vārdus.

24:9b.LUK.024.009 Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem.

24:10b.LUK.024.010 Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja.

24:11b.LUK.024.011 Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja.

24:12b.LUK.024.012 Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo.

24:13b.LUK.024.013 Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.

24:14b.LUK.024.014 Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis.

24:15b.LUK.024.015 Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.

24:16b.LUK.024.016 Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu.

24:17b.LUK.024.017 Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši?

24:18b.LUK.024.018 Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis?

24:19b.LUK.024.019 Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

24:20b.LUK.024.020 Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā.

24:21b.LUK.024.021 Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.

24:22b.LUK.024.022 Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs.

24:23b.LUK.024.023 Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo.

24:24b.LUK.024.024 Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada.

24:25b.LUK.024.025 Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!

24:26b.LUK.024.026 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?

24:27b.LUK.024.027 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.

24:28b.LUK.024.028 Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot.

24:29b.LUK.024.029 Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.

24:30b.LUK.024.030 Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.

24:31b.LUK.024.031 Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.

24:32b.LUK.024.032 Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?

24:33b.LUK.024.033 Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;

24:34b.LUK.024.034 Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.

24:35b.LUK.024.035 Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.

24:36b.LUK.024.036 Bet kamēr viņi tā runāja, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: Miers jums, nebīstieties, es tas esmu!

24:37b.LUK.024.037 Bet viņi iztrūkās un izbijušies domāja garu redzam.

24:38b.LUK.024.038 Un Viņš sacīja tiem: Kāpēc esat tā izbijušies un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs?

24:39b.LUK.024.039 Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man!

24:40b.LUK.024.040 Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas.

24:41b.LUK.024.041 Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams?

24:42b.LUK.024.042 Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus.

24:43b.LUK.024.043 Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.

24:44b.LUK.024.044 Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.

24:45b.LUK.024.045 Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.

24:46b.LUK.024.046 Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties.

24:47b.LUK.024.047 Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.

24:48b.LUK.024.048 Bet jūs esat liecinieki par šo visu.

24:49b.LUK.024.049 Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!

24:50b.LUK.024.050 Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos.

24:51b.LUK.024.051 Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.

24:52b.LUK.024.052 Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē.

24:53b.LUK.024.053 Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen.