Matthew (Latvian)

1

1:1b.MAT.001.001 Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla, cilts grāmata.

1:2b.MAT.001.002 Ābrahams dzemdināja Īzāku. Un Īzāks dzemdināja Jēkabu. Jēkabs dzemdināja Jūdu un viņa brāļus.

1:3b.MAT.001.003 Jūda dzemdināja Faresu un Zāru no Tamāras; Faress dzemdināja Esronu; Esrons dzemdināja Aramu;

1:4b.MAT.001.004 Arams dzemdināja Aminadabu; un Aminadabs dzemdināja Nāsonu; Nāsons dzemdināja Salmonu;

1:5b.MAT.001.005 Salmons dzemdināja Boozu no Rahabas; Boozs dzemdināja Obedu no Rutes; Obeds dzemdināja Jesi; Jese dzemdināja ķēniņu Dāvidu;

1:6b.MAT.001.006 Ķēniņš Dāvids dzemdināja Salomonu no tās, kas bija Ūrija;

1:7b.MAT.001.007 Salomons dzemdināja Roboamu; Roboams dzemdināja Abiju; Abijs dzemdināja Azu;

1:8b.MAT.001.008 Azs dzemdināja Jozafatu; Jozafats dzemdināja Joramu; Jorams dzemdināja Oziju;

1:9b.MAT.001.009 Ozijs dzemdināja Joatamu; Joatams dzemdināja Ahazu; Ahazs dzemdināja Ezehiju;

1:10b.MAT.001.010 Un Ezehijs dzemdināja Manasu; Manass dzemdināja Amonu; Amons dzemdināja Josiju;

1:11b.MAT.001.011 Josijs dzemdināja Jehoniju un viņa brāļus Babilonas verdzībā.

1:12b.MAT.001.012 Pēc Babilonas verdzības Jehonijs dzemdināja Salatiēlu; Salatiēls dzemdināja Zorobabelu;

1:13b.MAT.001.013 Zorobabels dzemdināja Abiudu; Abiuds dzemdināja Eliakimu; Eliakims dzemdināja Azoru;

1:14b.MAT.001.014 Azors dzemdināja Sadoku; Sadoks dzemdināja Ahimu; un Ahims dzemdināja Eliudu;

1:15b.MAT.001.015 Un Eliuds dzemdināja Eleazaru; un Eleazars dzemdināja Matanu; un Matans dzemdināja Jēkabu;

1:16b.MAT.001.016 Bet Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuras dzimis Jēzus, kas top saukts Kristus.

1:17b.MAT.001.017 Visas paaudzes tātad no Ābrahama līdz Dāvidam ir četrpadsmit paaudzes; un no Dāvida līdz Babilonas verdzībai ir četrpadsmit paaudzes; un no Babilonas verdzības līdz Kristum četrpadsmit paaudzes.

1:18b.MAT.001.018 Bet ar Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu, iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara.

1:19b.MAT.001.019 Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt, gribēja viņu slepeni atstāt.

1:20b.MAT.001.020 Bet kamēr viņš par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara.

1:21b.MAT.001.021 Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.

1:22b.MAT.001.022 Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka:

1:23b.MAT.001.023 Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: Dievs ar mums.

1:24b.MAT.001.024 Bet Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu.

1:25b.MAT.001.025 Un viņš to neatzina, kamēr viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, nosaucot Viņu vārdā Jēzus.

2

2:1b.MAT.002.001 Kad Jēzus ķēniņa Heroda laikā bija dzimis jūdu Betlēmē, gudrie no austrumiem aizgāja uz Jeruzalemi,

2:2b.MAT.002.002 Sacīdami: Kur ir piedzimušais jūdu Ķēniņš? Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumos un atnācām Viņu pielūgt.

2:3b.MAT.002.003 Ķēniņš Herods, izdzirdis to, izbijās, un visa Jeruzaleme līdz ar viņu.

2:4b.MAT.002.004 Un viņš, sapulcinājis visus augstos priesterus un tautas rakstu mācītājus, iztaujāja tos, kur Kristum bija jāpiedzimst.

2:5b.MAT.002.005 Un viņi tam sacīja: Jūdu Betlēmē, jo tā pravietis rakstījis:

2:6b.MAT.002.006 Un tu, Betlēme, jūdu zeme, necik neesi mazāka par Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Vadonis, kas valdīs pār manu Izraēļa tautu.

2:7b.MAT.002.007 Tad Herods, slepeni pieaicinājis gudros, rūpīgi iztaujāja viņus par zvaigznes laiku, kas bija parādījusies tiem.

2:8b.MAT.002.008 Un, sūtīdams viņus uz Betlēmi, sacīja: Ejiet un rūpīgi iztaujājiet par Bērnu, un, kad jūs atradīsiet, ziņojiet man, lai arī es aizgājis pielūdzu Viņu!

2:9b.MAT.002.009 Šie, uzklausījuši ķēniņu, aizgāja. Un, lūk, zvaigzne, ko viņi redzēja austrumos, gāja tiem pa priekšu, līdz atnākusi apstājās augšā, kur atradās Bērns.

2:10b.MAT.002.010 Bet viņi, ieraudzījuši zvaigzni, priecājās lielā priekā.

2:11b.MAT.002.011 Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa māti Mariju; un Viņu, zemē nometušies, pielūdza; un tie, atvēruši savas mantas, upurēja Viņam zeltu, vīraku un mirres.

2:12b.MAT.002.012 Un viņi, sapnī saņēmuši atbildi neatgriezties pie Heroda, pa citu ceļu aizgāja savā zemē.

2:13b.MAT.002.013 Kad viņi bija aizgājuši, lūk, tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai!

2:14b.MAT.002.014 Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti.

2:15b.MAT.002.015 Un viņš bija tur līdz Heroda nāvei, lai izpildītos, ko Kungs ir sacījis caur pravieti, kas priekšsludināja: No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu.

2:16b.MAT.002.016 Tad Herods, redzēdams, ka viņu gudrie izsmējuši, ļoti dusmojās, aizsūtīja un nogalināja visus bērnus, kuri bija Betlēmē un visā tās apkārtnē, sākot ar diviem gadiem un jaunākus, saskaņā ar laiku, kādu viņš iztaujāja gudrajiem.

2:17b.MAT.002.017 Tad izpildījās, ko bija teicis pravietis Jeremijs, kas sacīja:

2:18b.MAT.002.018 Raudu un vaimanu balss bija dzirdama Ramā; Rahele apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav.

2:19b.MAT.002.019 Bet pēc Heroda nāves, lūk, Kunga eņģelis Ēģiptē parādījās Jāzepam sapnī un sacīja:

2:20b.MAT.002.020 Celies un ņem Bērnu un Viņa māti, un ej uz Izraēļa zemi, jo miruši ir tie, kas tiecās pēc Bērna dvēseles.

2:21b.MAT.002.021 Un viņš piecēlās, ņēma Bērnu un Viņa māti un iegāja Izraēļa zemē.

2:22b.MAT.002.022 Bet izdzirdis, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, viņš baidījās tur iet un, sapnī pamācīts, aizgāja Galilejas daļā.

2:23b.MAT.002.023 Un nogājis Viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete, lai izpildītos, ko pravietis bija sacījis: Viņš tiks saukts Nācarietis.

3

3:1b.MAT.003.001 Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs, mācīdams Jūdejas tuksnesī

3:2b.MAT.003.002 Un sacīdams: Gandariet par grēkiem, jo debesvalstība tuvu!

3:3b.MAT.003.003 Šis ir tas, par ko min pravietis Isajs, sacīdams: Saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa tekas!

3:4b.MAT.003.004 Bet pašam Jānim bija uzvalks no kamieļu spalvām un ādas josta ap viņa gurniem; viņa ēdiens sastāvēja no siseņiem un meža medus.

3:5b.MAT.003.005 Tad izgāja pie viņa Jeruzaleme, visa Jūdeja un viss apgabals ap Jordānu;

3:6b.MAT.003.006 Un viņi, atzinuši savus grēkus, pieņēma no viņa kristību Jordānā.

3:7b.MAT.003.007 Bet viņš, redzēdams daudz farizeju un saduceju nākot pie kristības, sacīja tiem: čūsku izdzimums, kas norādīja jums bēgt no nākamām dusmām?

3:8b.MAT.003.008 Tad dariet gandarījuma cienīgus augļus!

3:9b.MAT.003.009 Un nesakiet: Ābrahams ir mūsu tēvs, jo es jums saku, ka Dieva varā ir no šiem akmeņiem radīt Ābrahama dēlus;

3:10b.MAT.003.010 Jo cirvis jau pielikts pie koku saknēm. Tātad katrs koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un ugunī iemests.

3:11b.MAT.003.011 Jo es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai, bet kas pēc manis nāks, ir varenāks par mani. Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni.

3:12b.MAT.003.012 Vēteklis ir Viņa rokā: un Viņš iztīrīs savu klonu, un Viņš sakrās kviešus savā šķūnī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.

3:13b.MAT.003.013 Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa, lai tas Viņu kristītu.

3:14b.MAT.003.014 Bet Jānis atturēja Viņu, sacīdams: Man jāsaņem kristību no Tevis, bet Tu nāc pie manis?

3:15b.MAT.003.015 Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Lai tas tā notiek! Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību! Tad viņš to pieļāva.

3:16b.MAT.003.016 Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens, un, lūk, debess atvērās, un Viņš redzēja Dieva Garu baloža veidā nolaižamies uz sevi.

3:17b.MAT.003.017 Un, lūk, balss no debesīm sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kurš man labpatīk.

4

4:1b.MAT.004.001 Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts.

4:2b.MAT.004.002 Un Viņš pēc tam, kad četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, izsalka.

4:3b.MAT.004.003 Un kārdinātājs piestājās un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi kļūst maize!

4:4b.MAT.004.004 Viņš atbildēja un sacīja: Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.

4:5b.MAT.004.005 Tad velns ņēma Viņu sev līdz svētajā pilsētā un novietoja Viņu svētnīcas jumta galā,

4:6b.MAT.004.006 Un sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties zemē! Jo ir rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem pavēlējis par Tevi un viņi Tevi nesīs uz rokām, lai Tu kādreiz pie akmens nepiedauzītu savu kāju.

4:7b.MAT.004.007 Jēzus viņam sacīja: Atkal ir rakstīts: nekārdini Dievu, savu Kungu!

4:8b.MAT.004.008 Atkal velns ņēma Viņu līdz ļoti augstā kalnā un rādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību,

4:9b.MAT.004.009 Un sacīja Viņam: To visu es Tev došu, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.

4:10b.MAT.004.010 Tad Jēzus saka viņam: Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Dievu, savu Kungu, un Viņam vienam kalpo!

4:11b.MAT.004.011 Tad velns Viņu atstāja; un, lūk, eņģeļi piesteidzās un kalpoja Viņam.

4:12b.MAT.004.012 Bet kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis ir nodots, Viņš atgriezās Galilejā.

4:13b.MAT.004.013 Un Viņš, atstājis Nācaretes pilsētu, aizgāja dzīvot Kafarnaumā pie jūras, Zabulona un Neftalima robežās,

4:14b.MAT.004.014 Lai izpildītos tas, ko pravietis Isaja sacījis:

4:15b.MAT.004.015 Zabulona zeme un Neftalima zeme, piejūras ceļš Aizjordānijā, pagānu Galileja,

4:16b.MAT.004.016 Tauta, kas sēdēja tumsā, redz lielu gaišumu; un tiem, kas sēdēja nāves ēnas valstī, ir uzaususi gaisma.

4:17b.MAT.004.017 No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: Gandariet par grēkiem, jo debesvalstība atnākusi!

4:18b.MAT.004.018 Bet Jēzus, staigādams gar Galilejas jūru, redzēja divus brāļus: Sīmani, kas tiek saukts Pēteris, un Andreju, tā brāli, izmetam tīklus jūrā, jo viņi bija zvejnieki.

4:19b.MAT.004.019 Un Viņš tiem sacīja: Sekojiet man, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.

4:20b.MAT.004.020 Un viņi tūdaļ atstāja tīklus un gāja Viņam līdz.

4:21b.MAT.004.021 Un no turienes iedams tālāk, Viņš redzēja citus divus brāļus: Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, tā brāli, lāpot tīklus laivā kopā ar savu tēvu Zebedeju: un Viņš tos aicināja.

4:22b.MAT.004.022 Un viņi, atstājuši tūdaļ tīklus un tēvu, sekoja Viņam.

4:23b.MAT.004.023 Un Jēzus gāja pa visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju, un dziedinādams tautu no visām slimībām un visām sērgām.

4:24b.MAT.004.024 Un Viņa slava izpaudās visā Sīrijā; un tie nesa pie Viņa visus neveselos, dažādu slimību un ciešanu pārņemtos un ļaunā gara apsēstos, un triekas skartos, un mēnessērdzīgos; un Viņš tos izdziedināja.

4:25b.MAT.004.025 Un lieli ļaužu pulki no Galilejas un Dekapoles, un Jeruzalemes, no Jūdejas un Aizjordānijas gāja Viņam līdz.

5

5:1b.MAT.005.001 Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus, Viņš uzkāpa kalnā; un, kad Viņš bija atsēdies, mācekļi piegāja pie Viņa.

5:2b.MAT.005.002 Un Viņš, atdarījis savu muti, mācīja tos, sacīdams:

5:3b.MAT.005.003 Svētīgi ir garā nabadzīgie, jo viņu ir debesvalstība.

5:4b.MAT.005.004 Svētīgi ir lēnprātīgie, jo viņi iemantos zemi.

5:5b.MAT.005.005 Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.

5:6b.MAT.005.006 Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.

5:7b.MAT.005.007 Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi tiks apžēloti.

5:8b.MAT.005.008 Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.

5:9b.MAT.005.009 Svētīgi ir miermīlīgie, jo viņi sauksies Dieva bērni.

5:10b.MAT.005.010 Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanu taisnības dēļ, jo viņu ir debesvalstība.

5:11b.MAT.005.011 Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās.

5:12b.MAT.005.012 Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs! Tā viņi ir vajājuši praviešus, kas dzīvoja pirms jums.

5:13b.MAT.005.013 Jūs esat zemes sāls. Bet ja sāls zaudē savas spējas, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, tikai izmešanai ārā, lai cilvēki to samītu.

5:14b.MAT.005.014 Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas celta kalnā, nav paslēpjama.

5:15b.MAT.005.015 Tāpat, iededzinājis sveci, neviens neliek to zem pūra, bet svečturī, lai tā dotu gaismu visiem, kas atrodas mājā.

5:16b.MAT.005.016 Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem: lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

5:17b.MAT.005.017 Nedomājiet, ka es atnācu atcelt baušļus un praviešus: es neatnācu atcelt, bet izpildīt.

5:18b.MAT.005.018 Patiesi es jums saku: kamēr debess un zeme pāries, no baušļiem nepāries neviens jota un neviena zīmīte, kamēr viss izpildīsies.

5:19b.MAT.005.019 Kas vienu no šiem vismazākajiem baušļiem atmet un tā mācīs cilvēkus, tas debesvalstībā sauksies par mazāko; bet kas pildīs un mācīs, tas tiks saukts liels debesvalstībā.

5:20b.MAT.005.020 Es jums saku: ja jūsu taisnība nebūs lielāka kā rakstu mācītāju un farizeju, jūs debesvalstībā neieiesiet.

5:21b.MAT.005.021 Jūs dzirdējāt, ka senčiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, bet kas nokauj, tiks nodots tiesai.

5:22b.MAT.005.022 Bet es jums saku, ka ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, tiks nodots tiesai. Bet kas sacīs savam brālim: nelga, tiks nodots augstākai tiesai. Bet kas viņam sacīs: neprātis, tiks sodīts elles ugunī.

5:23b.MAT.005.023 Bet ja tu nes savu dāvanu pie altāra un tur atminēsi, ka tavam brālim ir kas pret tevi,

5:24b.MAT.005.024 Atstāj tur savu dāvanu altāra priekšā, ej, samierinies iepriekš ar savu brāli, un tad nāc un upurē savu dāvanu.

5:25b.MAT.005.025 Esi piekāpīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr tu vēl esi ceļā ar viņu, lai pretinieks nenodod tevi tiesnesim, un tiesnesis nenodod tevi tiesas izpildītājam un tevi neiemet cietumā.

5:26b.MAT.005.026 Patiesi es tev saku, ka no turienes tu neizkļūsi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo artavu.

5:27b.MAT.005.027 Jūs esat dzirdējuši, ka senčiem ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.

5:28b.MAT.005.028 Bet es jums saku, ka ikviens, kas uzskata sievieti, iekārodams viņu, jau savā sirdī pārkāpis laulību ar to.

5:29b.MAT.005.029 Ja tava labā acs apgrēcina tevi, izrauj to un aizmet no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.

5:30b.MAT.005.030 Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē.

5:31b.MAT.005.031 Bet ir arī sacīts: kas savu sievu grib atstāt, lai dod viņai šķiršanās rakstu.

5:32b.MAT.005.032 Bet es jums saku, ka ikviens, kas atstāj savu sievu, izņemot laulības pārkāpšanas gadījumu, padara viņu par laulības pārkāpēju; un kas atstātu precē, pārkāpj laulību.

5:33b.MAT.005.033 Vēl jūs esat dzirdējuši, ka senčiem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet izpildīt to, ko Kungam esi zvērējis.

5:34b.MAT.005.034 Bet es jums saku: nezvēriet nemaz: ne pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,

5:35b.MAT.005.035 Ne pie zemes, jo tā ir Viņa kāju balsts, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta!

5:36b.MAT.005.036 Arī pie savas galvas nezvēri, jo tu nevari nevienu matu padarīt baltu vai melnu!

5:37b.MAT.005.037 Bet jūsu runai jābūt: jā, jā! nē, nē! Kas vairāk par to, ir no ļauna.

5:38b.MAT.005.038 Jūs esat dzirdējuši, ka sacīts: aci pret aci, zobu pret zobu.

5:39b.MAT.005.039 Bet es jums saku: nepretojieties ļaunumam, bet ja kāds tev sit labajā vaigā, pagriez viņam arī kreiso!

5:40b.MAT.005.040 Un tam, kas grib ar tevi iet tiesā un paņemt tavus svārkus, atstāj viņam arī mēteli!

5:41b.MAT.005.041 Bet kas spiedīs tevi tūkstoš soļus līdz iet, ej ar viņu vēl citus divus!

5:42b.MAT.005.042 Dod tam, kas no tevis lūdz, un nenovērsies no tā, kas grib aizņemties!

5:43b.MAT.005.043 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku!

5:44b.MAT.005.044 Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā un godu laupa,

5:45b.MAT.005.045 Lai jūs būtu tā Tēva bērni, kas debesīs, kas liek savai saulei uzlēkt pār labajiem un ļaunajiem un lietum līt pār taisnīgajiem un netaisnīgajiem!

5:46b.MAT.005.046 Ja jūs mīlēsiet tos, kas jūs mīl, kādu algu jūs par to saņemsiet? Vai arī muitnieki tā nedara?

5:47b.MAT.005.047 Un ja jūs sveicināsiet tikai savus brāļus, ko jūs darāt sevišķu? Vai arī pagāni tā nedara?

5:48b.MAT.005.048 Tāpēc esiet pilnīgi, kā arī jūsu Debestēvs ir pilnīgs!

6

6:1b.MAT.006.001 Uzmaniet, lai jūs savu taisnību nedarītu cilvēku priekšā, lai viņi jūs redzētu, jo tad jūs nesaņemsiet algu no jūsu Tēva, kas ir debesīs.

6:2b.MAT.006.002 Tātad, ja dosi nabagiem dāvanas, nebazūnē savā priekšā, kā to dara liekuļi sinagogās un ielās, lai cilvēki viņus cildinātu! Patiesi es jums saku: viņi savu algu saņēmuši.

6:3b.MAT.006.003 Bet kad tu dosi nabagiem dāvanas, tad lai nezina tava kreisā roka, ko dara labā.

6:4b.MAT.006.004 Lai paliek tava dāvana noslēpumā; un tavs Tēvs, kas redz noslēpumus, atalgos tevi.

6:5b.MAT.006.005 Un kad lūdziet Dievu, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un ielu stūros stāvot, Dievu lūgt, lai cilvēki redzētu! Patiesi, viņi savu algu saņēmuši.

6:6b.MAT.006.006 Bet tu, kad lūgsi Dievu, ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzis, pielūdz savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atalgos tevi.

6:7b.MAT.006.007 Lūdzot Dievu, nerunājiet daudz kā pagāni, kas domā, ka daudzo vārdu dēļ tiks uzklausīti!

6:8b.MAT.006.008 Nekļūstiet viņiem līdzīgi, jo jūsu Tēvs, pirms jūs lūdziet Viņu, zina, kas jums vajadzīgs!

6:9b.MAT.006.009 Lūdziet Dievu tā: Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds!

6:10b.MAT.006.010 Lai atnāk Tava valstība! Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!

6:11b.MAT.006.011 Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien!

6:12b.MAT.006.012 Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem!

6:13b.MAT.006.013 Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna! Amen.

6:14b.MAT.006.014 Ja jūs piedosiet cilvēkiem viņu vainas, arī Debestēvs piedos jums jūsu grēkus.

6:15b.MAT.006.015 Bet ja jūs nepiedosiet cilvēkiem, jūsu Tēvs nepiedos jums jūsu grēkus.

6:16b.MAT.006.016 Bet kad jūs gavējat, neesiet noskumuši kā liekuļi! Viņi pārvērš savu seju, lai cilvēki redzētu, ka viņi gavē. Patiesi es jums saku: viņi savu algu saņēmuši.

6:17b.MAT.006.017 Bet tu, kad gavē, svaidi savu galvu un nomazgā savu seju,

6:18b.MAT.006.018 Lai nerādītos kā gavētājs cilvēku, bet gan tava Tēva priekšā, kas ir noslēpumā! Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atalgos tevi.

6:19b.MAT.006.019 Nekrājiet sev mantu virs zemes, kur rūsa un kodes bojā un kur zagļi izrok un zog!

6:20b.MAT.006.020 Bet krājiet mantu debesīs, kur nedz rūsa, nedz kodes bojā un kur zagļi neizrok un nezog!

6:21b.MAT.006.021 Jo kur tava manta, tur ir arī tava sirds.

6:22b.MAT.006.022 Tavas miesas gaisma ir tava acs. Ja tava acs būs vesela, tad visa tava miesa būs gaiša.

6:23b.MAT.006.023 Bet ja tava acs būs ļauna, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu gaisma, kas tevī, ir tumsa, cik lielai tad jābūt pašai tumsai?

6:24b.MAT.006.024 Neviens nevar diviem kungiem kalpot: vai nu vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai pie viena turēsies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonai.

6:25b.MAT.006.025 Tāpēc es jums saku: nebīstieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko ģērbsieties! Vai dzīvība nav vairāk kā barība un miesa vairāk kā apģērbs?

6:26b.MAT.006.026 Skatieties debess putnos: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne šķūņos krauj, un jūsu Debestēvs tos uztur. Vai jūs neesat daudz vairāk nekā viņi?

6:27b.MAT.006.027 Bet kas no jums var pie sava auguma pielikt vienu olekti?

6:28b.MAT.006.028 Un ko jūs raizējaties apģērba dēļ? Skatieties lauka lilijās, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj.

6:29b.MAT.006.029 Bet es jums saku, ka pat Salomons visā savā godībā nebija tā tērpts, kā viena no tām.

6:30b.MAT.006.030 Ja nu lauka zāli, kas šodien ir, bet rīt to krāsnī met, Dievs tā ģērbj, cik daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?

6:31b.MAT.006.031 Tāpēc neraizējieties jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies?

6:32b.MAT.006.032 Jo to visu meklē pagāni. Jo jūsu Tēvs zina, ka tā visa jums vajag.

6:33b.MAT.006.033 Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, un viss tas tiks jums dots klāt.

6:34b.MAT.006.034 Tāpēc neraizējieties par rītdienu! Rītdiena rūpēsies pati par sevi. Katrai dienai pietiek savu rūpju.

7

7:1b.MAT.007.001 Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!

7:2b.MAT.007.002 Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.

7:3b.MAT.007.003 Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?

7:4b.MAT.007.004 Vai arī kā tu vari sacīt savam brālim: atļauj man izvilkt skabargu no tavas acs! Un, lūk, baļķis ir tavā acī?

7:5b.MAT.007.005 Liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!

7:6b.MAT.007.006 Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet pērles cūkām, ka viņas kādreiz tās nesamītu kājām un atgriezušās jūs nesaplosītu!

7:7b.MAT.007.007 Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!

7:8b.MAT.007.008 Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē - atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts.

7:9b.MAT.007.009 Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi?

7:10b.MAT.007.010 Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?

7:11b.MAT.007.011 Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!

7:12b.MAT.007.012 Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!

7:13b.MAT.007.013 Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet.

7:14b.MAT.007.014 Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.

7:15b.MAT.007.015 Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!

7:16b.MAT.007.016 No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem?

7:17b.MAT.007.017 Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus.

7:18b.MAT.007.018 Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus.

7:19b.MAT.007.019 Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.

7:20b.MAT.007.020 Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.

7:21b.MAT.007.021 Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.

7:22b.MAT.007.022 Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?

7:23b.MAT.007.023 Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!

7:24b.MAT.007.024 Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints.

7:25b.MAT.007.025 Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.

7:26b.MAT.007.026 Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.

7:27b.MAT.007.027 Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.

7:28b.MAT.007.028 Un notika, kad Jēzus pabeidza šos vārdus, ka ļaudis brīnījās par Viņa mācību.

7:29b.MAT.007.029 Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.

8

8:1b.MAT.008.001 Kad Viņš nokāpa no kalna, Viņam sekoja daudz ļaužu.

8:2b.MAT.008.002 Un, lūk, spitālīgais atnācis pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.

8:3b.MAT.008.003 Jēzus, izstiepis savu roku, pieskārās viņam un sacīja: Es gribu, topi tīrs! Un viņš kļuva tīrs no savas spitālības.

8:4b.MAT.008.004 Un Jēzus sacīja viņam: Pielūko, ka tu par to nesaki nevienam, bet ej, parādies priesterim un upurē dāvanu, kādu Mozus pavēlējis viņiem par liecību!

8:5b.MAT.008.005 Bet kad Viņš bija iegājis Kafarnaumā, kāds virsnieks piegāja pie Viņa un lūdza Viņu,

8:6b.MAT.008.006 Sacīdams: Kungs, mans kalps, triekas skarts, guļ mājās un ļoti cieš.

8:7b.MAT.008.007 Un Jēzus sacīja tam: Es iešu un izdziedināšu viņu.

8:8b.MAT.008.008 Virsnieks atbildēdams sacīja: Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.

8:9b.MAT.008.009 Jo arī es esmu cilvēks, pakļauts priekšniecībai. Es saku vienam no maniem padotajiem kareivjiem: ej, un viņš iet; un citam: nāc, un viņš nāk; un manam kalpam: dari to, un viņš dara.

8:10b.MAT.008.010 To dzirdēdams, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: Patiesi es jums saku: tādu ticību Izraēlī es neesmu atradis!

8:11b.MAT.008.011 Bet es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un novietosies ar Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu debesu valstībā.

8:12b.MAT.008.012 Bet valstības bērni tiks izmesti ārējā tumsā; tur būs raudāšana un zobu griešana.

8:13b.MAT.008.013 Un Jēzus sacīja virsniekam: Ej, lai notiek tev, kā tu esi ticējis! Un tanī pat stundā kalps kļuva vesels.

8:14b.MAT.008.014 Un kad Jēzus atnāca Pētera mājā, Viņš redzēja tā sievasmāti guļam drudzī.

8:15b.MAT.008.015 Un Viņš pieskārās tās rokai, un drudzis atstāja to; un tā uzcēlās un kalpoja viņiem.

8:16b.MAT.008.016 Vakaram iestājoties, atnesa pie Viņa daudzus ļaunā gara apsēstos, un ar vārdu Viņš izdzina garus un dziedināja visus, kas bija slimi,

8:17b.MAT.008.017 Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka: Viņš uzņēma mūsu vājības un nesa mūsu slimības.

8:18b.MAT.008.018 Bet Jēzus, redzēdams ap sevi daudz ļaužu, pavēlēja pārcelties otrā krastā.

8:19b.MAT.008.019 Un kāds rakstu mācītājs pienācis sacīja Viņam: Mācītāj, es sekošu Tev, kurp vien tu iesi.

8:20b.MAT.008.020 Un Jēzus sacīja viņam: Lapsām ir alas, debesu putniem - ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt galvu.

8:21b.MAT.008.021 Viens cits no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Kungs, atļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu!

8:22b.MAT.008.022 Bet Jēzus atbildēja viņam: Seko man un atstāj mirušajiem apglabāt savus mirušos!

8:23b.MAT.008.023 Tad Viņš iekāpa laivā, un mācekļi sekoja Viņam.

8:24b.MAT.008.024 Un, lūk, jūrā sacēlās liela vētra, tā ka viļņi parplūdināja laivu, bet Viņš gulēja.

8:25b.MAT.008.025 Un Viņa mācekļi gāja un modināja Viņu, sacīdami: Kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā!

8:26b.MAT.008.026 Un Jēzus saka viņiem: Kāpēc bīstaties, jūs mazticīgie? Tad uzcēlies Viņš pavēlēja vētrai un jūrai, un iestājās pilnīgs klusums.

8:27b.MAT.008.027 Tad ļaudis brīnījās, sacīdami: Kas Viņš ir, jo Viņam vētra un jūra paklausa?

8:28b.MAT.008.028 Un kad Viņš ieradās otrā krastā, geraziešu zemē, atsteidzās pie Viņa divi ļaunā gara apsēstie, kas iznāca no kapsētas. Tie bija ļoti mežonīgi, tā ka neviens nevarēja iet pa šo ceļu.

8:29b.MAT.008.029 Un, lūk, viņi kliedza, sacīdami: Kas mums ar Tevi, Jēzu, Dieva Dēls? Vai Tu atnāci šeit, lai mūs pirms laika mocītu?

8:30b.MAT.008.030 Bet netālu no viņiem ganījās liels cūku bars.

8:31b.MAT.008.031 Un ļaunie gari lūdza Viņu, sacīdami: Ja Tu mūs izdzen no šejienes, sūti mūs cūku barā!

8:32b.MAT.008.032 Un Viņš sacīja: Ejiet! Un tie izgājuši iegāja cūkās; un, lūk, viss ganāmpulks strauji metās no nogāzes jūrā un ūdenī dabūja galu.

8:33b.MAT.008.033 Gani bēga un, iegājuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par tiem, kas bija ļaunā gara apsēsti.

8:34b.MAT.008.034 Un, lūk, visa pilsēta izgāja Jēzum pretim un lūdza, ieraudzījuši Viņu, lai Viņš aizietu no to robežām.

9

9:1b.MAT.009.001 Un Viņš, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un ieradās savā pilsētā.

9:2b.MAT.009.002 Un, lūk, pie Viņa atnesa paralizēto, kas gulēja gultā. Un Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: Uzticies, dēls, tavi grēki tev piedoti!

9:3b.MAT.009.003 Bet, lūk, daži no rakstu mācītājiem paši sevī domāja: Šis zaimo Dievu.

9:4b.MAT.009.004 Kad Jēzus redzēja to domas, Viņš sacīja: Ko jūs domājat ļaunu savās sirdīs?

9:5b.MAT.009.005 Ko vieglāk pateikt: tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: celies un staigā?

9:6b.MAT.009.006 Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, - tad Viņš sacīja paralizētajam: Celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!

9:7b.MAT.009.007 Un viņš cēlās un gāja savās mājās.

9:8b.MAT.009.008 Ļaudis, redzot to, nobijās un godināja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.

9:9b.MAT.009.009 Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņš redzēja cilvēku, Mateju vārdā, sēžot muitnīcā. Un Viņš sacīja tam: Seko man! Un tas uzcēlies sekoja Viņam.

9:10b.MAT.009.010 Un notika, kad Viņš atradās mājā pie galda, lūk, daudzi muitnieki un grēcinieki nāca un novietojās kopā ar Jēzu un Viņa mācekļiem.

9:11b.MAT.009.011 Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņa mācekļiem: Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?

9:12b.MAT.009.012 To redzot, Jēzus sacīja: Veseliem nav vajadzīgs ārsts, bet gan slimiem.

9:13b.MAT.009.013 Ejiet un mācieties saprast, ko tas nozīmē: Es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri! Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus.

9:14b.MAT.009.014 Tad atnāca Jāņa mācekļi pie Viņa un jautāja: Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?

9:15b.MAT.009.015 Un Jēzus sacīja viņiem: Vai var kāzu viesi būt noskumuši, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavaini atraus no viņiem; tad viņi gavēs.

9:16b.MAT.009.016 Neviens neliek jaunas drānas ielāpu uz vecām drēbēm, jo tas drēbēs izplīsīs visā savā platumā, un plīsums būs vēl sliktāks.

9:17b.MAT.009.017 Arī jaunu vīnu nelej vecos maisos, citādi maisi pārplīsīs; un vīns izlīs, un maisi ies bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos maisos, tad abi uzglabāsies.

9:18b.MAT.009.018 Kamēr Viņš to runāja tiem, lūk, kāds priekšnieks atnāca un pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, mana meita tikko nomira, bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos!

9:19b.MAT.009.019 Un Jēzus uzcēlies sekoja viņam kopā ar saviem mācekļiem.

9:20b.MAT.009.020 Un, lūk, sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins noplūšanu, no mugurpuses pienāca un pieskārās Viņa drēbju vīlei.

9:21b.MAT.009.021 Jo viņa sacīja sevī: Ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.

9:22b.MAT.009.022 Bet Jēzus, atgriezies un ieraudzījis viņu, sacīja: Uzticies, meita, tava ticība tevi izdziedināja! Un no šī brīža sieviete kļuva vesela.

9:23b.MAT.009.023 Un kad Jēzus atnāca priekšnieka mājā un redzēja stabulnieku un trokšņotāju pūli, Viņš sacīja:

9:24b.MAT.009.024 Atkāpieties, jo meitiņa nav mirusi, bet guļ! Un tie Viņu izsmēja.

9:25b.MAT.009.025 Un kad pūlis bija izdzīts, Viņš iegāja un saņēma viņas roku, un meitiņa uzcēlās.

9:26b.MAT.009.026 Un šī ziņa izplatījās visā tanī zemē.

9:27b.MAT.009.027 Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņam sekoja divi aklie, saukdami un sacīdami: Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!

9:28b.MAT.009.028 Bet tiklīdz Viņš bija atnācis mājās, aklie piegāja pie Viņa. Un Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs ticat, ka es varu jums līdzēt? Tie atbildēja: Jā gan, Kungs!

9:29b.MAT.009.029 Tad Viņš skāra to acis, sacīdams: Kā jūs ticējāt, tā jums lai notiek!

9:30b.MAT.009.030 Un viņu acis atvērās; un Jēzus viņiem piekodināja, sacīdams: Lūkojiet, ka neviens to nezinātu!

9:31b.MAT.009.031 Bet tie aizgājuši godināja Viņu visā tanī apkārtnē.

9:32b.MAT.009.032 Kad tie bija aizgājuši, lūk, atnesa vienu mēmu, ļaunā gara apsēstu cilvēku.

9:33b.MAT.009.033 Kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt, bet ļaudis brīnījās, sacīdami: Nekad vēl Izraēlī nav bijusi tāda parādība.

9:34b.MAT.009.034 Bet farizeji sacīja: Ar velnu virsnieka spēku Viņš izdzen ļaunos garus.

9:35b.MAT.009.035 Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un miestus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju, un dziedinādams katru slimību un katru vājību.

9:36b.MAT.009.036 Bet, redzot ļaudis, Viņam kļuva to žēl, jo viņi bija apspiesti kā avis, kam nav gana.

9:37b.MAT.009.037 Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: Pļauja gan liela, bet strādnieku maz.

9:38b.MAT.009.038 Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!

10

10:1b.MAT.010.001 Un Viņš, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva tiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt katru slimību un katru vājību.

10:2b.MAT.010.002 Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir sekojoši: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs;

10:3b.MAT.010.003 Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bērtulis, Toms un muitnieks Matejs. Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs.

10:4b.MAT.010.004 Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva.

10:5b.MAT.010.005 Jēzus sūtīja šos divpadsmit un pavēlēja viņiem, sacīdams: Ceļu uz pagāniem nestaigājiet un samariešu pilsētās neieejiet,

10:6b.MAT.010.006 Bet drīzāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm!

10:7b.MAT.010.007 Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt.

10:8b.MAT.010.008 Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet!

10:9b.MAT.010.009 Neturiet savās jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne naudu,

10:10b.MAT.010.010 Ne ceļa somu, ne divus svārkus, ne kurpes, ne spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs!

10:11b.MAT.010.011 Bet kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesit, pajautājiet, kas tanī cienīgs; tur arī palieciet, kamēr iziesiet!

10:12b.MAT.010.012 Ieejot mājā, sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!

10:13b.MAT.010.013 Un ja šī māja būs tā cienīga, jūsu miers nāks pār to; bet ja tā nebūs cienīga, jūsu miers atgriezīsies jūsos.

10:14b.MAT.010.014 Bet kas jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, izejot no tā mājas vai pilsētas arā, nokratiet putekļus no savām kājām!

10:15b.MAT.010.015 Patiesi es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā šai pilsētai.

10:16b.MAT.010.016 Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!

10:17b.MAT.010.017 Sargieties no cilvēkiem: viņi nodos jūs tiesai, jūs šaustīs savās sinagogās.

10:18b.MAT.010.018 Manis dēļ jūs vedīs valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.

10:19b.MAT.010.019 Bet kad jūs nodos, nedomājiet, ko un kā runāt! Tanī brīdī tiks jums dots, kas jums jārunā.

10:20b.MAT.010.020 Ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva gars, kas runā jūsos.

10:21b.MAT.010.021 Jo brālis nodos nāvē brāli, un tēvs - savu bērnu; un bērni sacelsies pret saviem vecākiem un viņus nonāvēs.

10:22b.MAT.010.022 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.

10:23b.MAT.010.023 Bet kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet otrā! Patiesi es jums saku: jūs nebeigsiet ar Izraēļa pilsētām, iekams atnāks Cilvēka Dēls.

10:24b.MAT.010.024 Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu.

10:25b.MAT.010.025 Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps - kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus.

10:26b.MAT.010.026 Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.

10:27b.MAT.010.027 Ko es jums saku tumsā, par to jūs runājiet gaismā; un ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem!

10:28b.MAT.010.028 Nebīstieties no tā, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nonāvēt! Bet vairāk bīstieties no tā, kas spēj dvēseli un miesu pazudināt ellē!

10:29b.MAT.010.029 Vai divus zvirbuļus nepērk par vienu grasi? Bet neviens no tiem nekrīt bez jūsu Tēva (ziņas).

10:30b.MAT.010.030 Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti.

10:31b.MAT.010.031 Nebīstieties, jo jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi!

10:32b.MAT.010.032 Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

10:33b.MAT.010.033 Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.

10:34b.MAT.010.034 Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.

10:35b.MAT.010.035 Jo es nācu šķirt dēlu no viņa tēva, meitu no viņas mātes un vedeklu no viņas vīramātes.

10:36b.MAT.010.036 Un viņa mājnieki būs cilvēka ienaidnieki.

10:37b.MAT.010.037 Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, nav manis cienīgs; un kas mīl dēlu vai meitu vairāk nekā mani, nav manis cienīgs.

10:38b.MAT.010.038 Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.

10:39b.MAT.010.039 Kas savu dzīvību iegūst, pazaudē to; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, atradīs to.

10:40b.MAT.010.040 Kas jūs uzņem, tas uzņem mani; un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.

10:41b.MAT.010.041 Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu; un kas uzņem taisnīgo taisnīgā vārdā, saņems taisnīgā algu.

10:42b.MAT.010.042 Un kas dos dzert vienam no šiem mazajiem kaut glāzi auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku: viņš savu algu nezaudēs.

11

11:1b.MAT.011.001 Un kad Jēzus bija beidzis mācīt savus divpadsmit mācekļus, notika, ka Viņš no šejienes aizgāja, lai mācītu un sludinātu viņu pilsētās.

11:2b.MAT.011.002 Bet Jānis, dzirdēdams cietumā par Kristus darbiem, nosūtīja divus no saviem mācekļiem

11:3b.MAT.011.003 Un sacīja Viņam: Vai Tu esi tas, kam bija jānāk, vai lai citu gaidām?

11:4b.MAT.011.004 Un Jēzus, atbildēdams viņiem, sacīja: Ejiet un ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt!

11:5b.MAT.011.005 Akli redz, tizli staigā, spitalīgie kļūst tīri, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem tiek sludināts evaņģēlijs.

11:6b.MAT.011.006 Un svētīgs ir tas, kas no manis neapgrēcinās.

11:7b.MAT.011.007 Bet viņiem aizejot, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: Ko jūs gājāt tuksnesī skatīt? Vai vēja šķobītu niedri?

11:8b.MAT.011.008 Bet ko jūs gājāt skatīt? Vai mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, kas tērpjas mīkstās drēbēs, tie dzīvo ķēniņu pilīs.

11:9b.MAT.011.009 Bet ko jūs gājāt skatīt? Vai pravieti? Jā, es saku jums, un vairāk nekā pravieti.

11:10b.MAT.011.010 Šis ir tas, par ko rakstīts: lūk, es sūtu savu eņģeli pirms Tava vaiga, kas sagatavos Tavu ceļu pirms Tevis.

11:11b.MAT.011.011 Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav lielāks nācis par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesvalstībā ir lielāks par viņu.

11:12b.MAT.011.012 No Jāņa Kristītāja laikiem līdz šim debesvalstība cieš varu: un tie, kas varu lieto, iegūst to.

11:13b.MAT.011.013 Jo visi pravieši un bauslība līdz pat Jānim pravietoja.

11:14b.MAT.011.014 Un ja jūs gribat pieņemt: viņš ir Elijs, kam bija jānāk.

11:15b.MAT.011.015 Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

11:16b.MAT.011.016 Bet kam lai es pielīdzinu šo cilti? Viņa līdzīga bērniem, kas tirgus laukumā sēd un, kliegdami sev līdzīgajiem,

11:17b.MAT.011.017 Saka: Mēs jums spēlējām, bet jūs nedejojāt; mēs jums dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt.

11:18b.MAT.011.018 Jo atnāca Jānis: ne ēda, ne dzēra, bet tie saka, ka viņā ļaunais gars.

11:19b.MAT.011.019 Atnāca Cilvēka Dēls; Viņš ēd un dzer, un tie saka: lūk, cilvēks, kas rijējs un dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs! Un to bērni attaisnoja viņu gudrību.

11:20b.MAT.011.020 Tad Viņš sāka pārmest tām pilsētām, kurās bija darīti daudzi brīnumi, ka tās neatgriežas no grēkiem.

11:21b.MAT.011.021 Bēdas tev, Horacina! Bēdas tev, Betsaida! Jo, ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas tika darīti jūsos, viņi sen jau maisos un pelnos nožēlotu grēkus.

11:22b.MAT.011.022 Bet es jums saku: Tirai un Sidonai tiesas dienā tiks vieglāk piedots nekā jums.

11:23b.MAT.011.023 Un tu, Kafarnauma, vai tu pacelsies līdz debesīm? Līdz pat ellei tu nokritīsi, jo, ja Sodomā būtu darīti tie brīnumi, kas notika tevī, tā noteikti paliktu līdz šai dienai.

11:24b.MAT.011.024 Tomēr es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.

11:25b.MAT.011.025 Tanī laikā Jēzus atbildēdams sacīja: Es godinu Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu noslēpi to mācītiem un gudriem, bet atklāji to mazajiem.

11:26b.MAT.011.026 Jā, Tēvs, jo tas Tev tā labpatika.

11:27b.MAT.011.027 Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt.

11:28b.MAT.011.028 Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu.

11:29b.MAT.011.029 Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm.

11:30b.MAT.011.030 Jo mans jūgs ir tīkams, un mana nasta viegla.

12

12:1b.MAT.012.001 Tanī laikā Jēzus gāja sabatā caur druvu. Viņa mācekļi, būdami izsalkuši, sāka raut vārpas un ēst.

12:2b.MAT.012.002 Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņam: Lūk, Tavi mācekļi dara to, ko sabatā nepienākas darīt!

12:3b.MAT.012.003 Bet Viņš sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids un tie, kas bija ar viņu, kad tas bija izsalcis?

12:4b.MAT.012.004 Kā viņš iegāja Dieva namā un ēda upura maizi, kuru viņam un arī tiem, kas ar viņu bija, ēst nepienācās, bet tikai vienīgi priesteriem?

12:5b.MAT.012.005 Vai, atkal, jūs nelasījāt bauslībā, ka priesteri svētnīcā sabatā lauž sabata mieru un ir bezvainīgi?

12:6b.MAT.012.006 Bet es jums saku: šeit ir lielāks nekā svētnīca.

12:7b.MAT.012.007 Ja jūs saprastu, ko tas nozīmē: es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri, tad jūs nekad nepazudinātu nevainīgos;

12:8b.MAT.012.008 Jo Cilvēka Dēls ir arī sabata kungs.

12:9b.MAT.012.009 Un Viņš aizgāja no turienes un iegāja viņu sinagogā.

12:10b.MAT.012.010 Un, lūk, tur bija cilvēks ar nokaltušu roku. Lai Viņu apvainotu, tie jautāja Viņam, sacīdami: Vai sabatā atļauts dziedināt?

12:11b.MAT.012.011 Bet Viņš sacīja tiem: Kurš cilvēks no jums, kam viena avs un tā sabatā iekrīt bedrē, neņemtu un neizvilktu to?

12:12b.MAT.012.012 Cilvēks ir daudz labāks par avi. Tāpēc arī atļauts sabatā labu darīt.

12:13b.MAT.012.013 Tad Viņš sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un viņš izstiepa; un tā bija kļuvusi vesela kā otra.

12:14b.MAT.012.014 Bet farizeji, izgājuši ārā, sazvērējās pret Viņu, kā to nogalināt.

12:15b.MAT.012.015 Jēzus, zinādams to, aizgāja no turienes. Un daudzi sekoja Viņam, un Viņš tos visus izdziedināja.

12:16b.MAT.012.016 Un Viņš pavēlēja, lai tie Viņu neatklāj,

12:17b.MAT.012.017 Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka:

12:18b.MAT.012.018 Šis ir mans kalps, kuru es izredzēju, mans mīlulis, pie kā manai dvēselei labpatika. Es likšu uz Viņu savu garu, un Viņš pasludinās tautām tiesu.

12:19b.MAT.012.019 Viņš nenaidosies un netrokšņos, un neviens ielās Viņa balsi nedzirdēs.

12:20b.MAT.012.020 Viņš ielauztu niedri nenolauzīs un kvēlošu degli neizdzēsīs, kamēr nebūs licis taisnībai uzvarēt.

12:21b.MAT.012.021 Un Viņa vārds ir tautu cerība.

12:22b.MAT.012.022 Tad atveda pie Viņa ļaunā gara apsēsto, kas bija akls un mēms; un Viņš to izdziedināja tā, ka tas varēja runāt un redzēt.

12:23b.MAT.012.023 Un visi ļaudis brīnījās un sacīja: Vai tik Viņš nav Dāvida Dēls?

12:24b.MAT.012.024 Bet farizeji, to dzirdēdami, sacīja: Viņš neizdzen ļaunos garus citādi kā tikai ar Belcebulu, velnu virsnieku.

12:25b.MAT.012.025 Jēzus, zinādams viņu domas, tiem sacīja: Ikviena valsts, kura pati sevī sašķēlusies, iznīks; un ikviena pilsēta vai māja, kura pati sevī sašķēlusies, nepastāvēs.

12:26b.MAT.012.026 Ja nu sātans izdzen sātanu, tad viņš pats sevī sašķēlies: kā tad pastāvēs viņa valsts?

12:27b.MAT.012.027 Ja tad es ļaunos garus izdzenu ar Belcebulu, ar ko tad izdzen jūsu dēli? Tāpēc viņi būs jūsu tiesātāji.

12:28b.MAT.012.028 Bet ja es izdzenu sātanus ar Dieva garu, tad pie jums atnākusi Dieva valstība.

12:29b.MAT.012.029 Un kā var kāds ieiet stipra cilvēka mājā un izlaupīt viņa mantu, ja iepriekš nesasien stipro? Un tad tā māju izlaupīs.

12:30b.MAT.012.030 Kas nav ar mani, tas ir pret mani; kas ar mani nesakrāj, tas izšķiež.

12:31b.MAT.012.031 Tāpēc es jums saku: Katrs grēks un zaimi cilvēkiem tiks piedots; bet zaimi pret Garu netiks piedoti.

12:32b.MAT.012.032 Un ja kāds sacīs vārdu pret Cilvēka Dēlu, tam tiks piedots, bet kas runās pret Svēto Garu, tam netiks piedots ne šinī, ne nākošajā pasaulē.

12:33b.MAT.012.033 Vai nu jūs koku atzīstat par labu un tā augļus par labiem, vai atzīstat koku par nelabu un tā augļus par nelabiem, jo koku pazīst pēc tā augļiem.

12:34b.MAT.012.034 Čūsku izdzimums, kā jūs varat runāt labu, būdami ļauni? Jo no sirds pārpilnības runā mute.

12:35b.MAT.012.035 Labs cilvēks no dārgumu krātuves iznes labu mantu, bet ļauns cilvēks no ļaunumu krātuves iznes ļaunu.

12:36b.MAT.012.036 Bet es jums saku, ka cilvēki par katru nevajadzīgu vārdu, ko tie izrunā, dos norēķinu tiesas dienā.

12:37b.MAT.012.037 Jo pēc taviem vārdiem tevi attaisnos un pēc taviem vārdiem tevi pazudinās.

12:38b.MAT.012.038 Tad daži rakstu mācītāji un farizeji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, mēs vēlamies no Tevis redzēt brīnumu!

12:39b.MAT.012.039 Viņš atbildēja tiem un sacīja: Ļauna un laulības pārkāpēja cilts meklē zīmi, bet cita zīme netiks dota kā tikai pravieša Jonasa zīme.

12:40b.MAT.012.040 Kā Jonass trīs dienas un trīs naktis bija lielzivs iekšās, tā Cilvēka Dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.

12:41b.MAT.012.041 Ninīves vīri stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņi, Jonasam sludinot, atgriezās no grēkiem. Un, lūk, šeit ir vairāk kā Jonass.

12:42b.MAT.012.042 Dienvidu ķēniņiene stāsies tiesā pret šo cilti un notiesās to, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Salomona gudrību, bet šeit ir vairāk kā Salomons.

12:43b.MAT.012.043 Kad ļaunais gars iziet no cilvēka, tas klejo, meklēdams mieru, bet neatrod to.

12:44b.MAT.012.044 Tad viņš saka: Es atgriezīšos savā mājā, no kuras es izgāju. Un atnācis, viņš atrod to neaizņemtu, izslaucītu ar slotu un uzpostu.

12:45b.MAT.012.045 Tad viņš aiziet un paņem līdz septiņus garus, kas ļaunāki par viņu; un iegājuši tie tur dzīvo; un šī cilvēka pēdējais stāvoklis kļūst ļaunāks nekā pirmais. Tā tas notiks arī šai ļaunajai ciltij.

12:46b.MAT.012.046 Kamēr Viņš vēl runāja ļaudīm, lūk, Viņa māte un Viņa brāļi stāvēja ārā, vēlēdamies ar Viņu runāt.

12:47b.MAT.012.047 Kāds Viņam sacīja: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un meklē Tevi.

12:48b.MAT.012.048 Bet Viņš atbildēja tam, kas Viņam paziņoja, sacīdams: Kas ir mana māte un kas mani brāļi?

12:49b.MAT.012.049 Un Viņš, izstiepis roku pār saviem mācekļiem, sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!

12:50b.MAT.012.050 Jo kas izpilda mana Tēva prātu, kas debesīs, tas ir mans brālis un māsa, un māte.

13

13:1b.MAT.013.001 Tanī dienā Jēzus izgāja no mājas un apsēdās jūrmalā.

13:2b.MAT.013.002 Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu. Tāpēc Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Visi ļaudis stāvēja krastā.

13:3b.MAT.013.003 Un Viņš daudz runāja tiem līdzībās, sacīdams: Lūk, sējējs izgāja sēt.

13:4b.MAT.013.004 Viņam sējot, cita nokrita ceļmalā, un debess putni nāca un to apēda.

13:5b.MAT.013.005 Cita krita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tūliņ uzdīga, jo tā nebija dziļi zemē.

13:6b.MAT.013.006 Kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, jo tai nebija saknes.

13:7b.MAT.013.007 Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca.

13:8b.MAT.013.008 Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

13:9b.MAT.013.009 Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

13:10b.MAT.013.010 Un Viņa mācekļi piegājuši sacīja Viņam: Kāpēc Tu tiem runā līdzībās?

13:11b.MAT.013.011 Viņš atbildēja un sacīja tiem: Jums dots saprast debesvalstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.

13:12b.MAT.013.012 Jo kam ir, tam tiks dots, lai būtu pārpilnībā, bet kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir.

13:13b.MAT.013.013 Tāpēc es runāju viņiem līdzībās, jo tie redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird un arī nesaprot.

13:14b.MAT.013.014 Un izpildīsies viņos Isaja pravietojums, kas saka: ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaredzēsiet.

13:15b.MAT.013.015 Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi grūti dzird, un savas acis viņi aizver, lai acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus izdziedinātu.

13:16b.MAT.013.016 Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.

13:17b.MAT.013.017 Patiesi es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt, ko jūs redzat, bet nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nedzirdēja.

13:18b.MAT.013.018 Tad nu klausieties līdzību par sējēju!

13:19b.MAT.013.019 Pie ikviena, kas vārdu par valstību dzird, bet to nesaprot, nāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas ceļmalā bija iesēts.

13:20b.MAT.013.020 Bet iesētais akmenājā ir tas, kas vārdu dzird un tūliņ to priekā pieņem.

13:21b.MAT.013.021 Bet tanī nav saknes, tas nav pastāvīgs. Tiklīdz sākas bēdas un vajāšanas vārda dēļ, viņš tūdaļ ieļaunojas.

13:22b.MAT.013.022 Bet starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vārdu dzird, bet šīs pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc vārdu; un viņš nenes augļus.

13:23b.MAT.013.023 Bet labā zemē sētais ir tas, kas vārdu dzird un to saprot, un nes augļus: cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, bet cits trīsdesmitkārtīgus.

13:24b.MAT.013.024 Citu līdzību Viņš teica tiem, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā.

13:25b.MAT.013.025 Bet kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli starp kviešiem, un aizgāja.

13:26b.MAT.013.026 Bet kad labība uzauga un deva augļus, tad parādījās arī nezāle.

13:27b.MAT.013.027 Tad pienāca nama tēva kalpi un sacīja viņam: Kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad radās nezāle?

13:28b.MAT.013.028 Viņš tiem sacīja: Cilvēks, ienaidnieks, to padarīja. Bet kalpi sacīja viņam: Ja vēlies, mēs iesim un to izravēsim.

13:29b.MAT.013.029 Bet viņš sacīja: Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus.

13:30b.MAT.013.030 Ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī.

13:31b.MAT.013.031 Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā.

13:32b.MAT.013.032 Šī gan ir mazākā no visām sēklām, bet kad tā izaug, tā lielāka par visiem dārza stādiem un kļūst koks, tā ka debess putni nāk un dzīvo tā zaros.

13:33b.MAT.013.033 Citu līdzību Viņš tiem sacīja: Debesvalstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, iekams viss sarūgst.

13:34b.MAT.013.034 Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās; un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja nekā,

13:35b.MAT.013.035 Lai piepildītos, ko pravietis priekšsludinājis, sacīdams: Es atdarīšu savu muti līdzībās, atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.

13:36b.MAT.013.036 Tad Viņš, atlaidis ļaudis, iegāja namā, un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā!

13:37b.MAT.013.037 Viņš atbildēja un sacīja tiem: Cilvēka Dēls ir tas, kas sēj labo sēklu.

13:38b.MAT.013.038 Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla - valstības bērni, bet nezāle ir ļaunā bērni.

13:39b.MAT.013.039 Bet ienaidnieks, kas to sējis, ir sātans. Pļauja ir pasaules gals, bet pļāvēji ir eņģeļi.

13:40b.MAT.013.040 Kā nezāles savāc un ugunī sadedzina, tā tas notiks arī pasaules beigās.

13:41b.MAT.013.041 Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs Viņa valstībā visus apgrēcības un netaisnības darītājus

13:42b.MAT.013.042 Un iemetīs tos uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana.

13:43b.MAT.013.043 Tad taisnīgie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

13:44b.MAT.013.044 Debesvalstība pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrod un paslēpj; un viņš, būdams priecīgs par to, iet un pārdod visu, kas viņam ir, un pērk šo tīrumu.

13:45b.MAT.013.045 Vēl debesvalstība pielīdzināma tirgotājam, kas meklē labas pērles.

13:46b.MAT.013.046 Un viņš, atradis vienu dārgu pērli, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka to.

13:47b.MAT.013.047 Vēl debesvalstība pielīdzināma jūrā izmestam tīklam, kas savāc visāda veida zivis.

13:48b.MAT.013.048 Un viņi, kad tas bija pilns, izvilkuši un krastā sēdēdami, labās savāca traukos, bet sliktās izmeta ārā.

13:49b.MAT.013.049 Tā tas būs arī pasaules beigās: eņģeļi izies un no taisnīgo vidus atšķirs ļaunos,

13:50b.MAT.013.050 Un iemetīs viņus uguns krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.

13:51b.MAT.013.051 Vai jūs visu to sapratāt? Tie atbildēja Viņam: Jā gan!

13:52b.MAT.013.052 Viņš tiem sacīja: Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts debesvalstībai, pielīdzināms nama tēvam, kas no sava mantu krājuma izceļ jauno un veco.

13:53b.MAT.013.053 Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, ka Viņš aizgāja no turienes.

13:54b.MAT.013.054 Un Viņš, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes Viņam tāda gudrība un spēks?

13:55b.MAT.013.055 Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?

13:56b.MAT.013.056 Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?

13:57b.MAT.013.057 Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus sacīja viņiem: Pravietis nav bez cieņas, bet ne savā tēvzemē un savās mājās.

13:58b.MAT.013.058 Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.

14

14:1b.MAT.014.001 Tanī laikā tetrarhs Herods dzirdēja runājam par Jēzu,

14:2b.MAT.014.002 Un viņš sacīja saviem ļaudīm: Šis ir Jānis Kristītājs; viņš no miroņiem uzcēlies, un tāpēc viņā brīnumdarītāja spēks.

14:3b.MAT.014.003 Jo Herods sava brāļa sievas Herodijas dēļ Jāni bija apcietinājs, saistījis un ieslodzījis cietumā.

14:4b.MAT.014.004 Jo Jānis sacīja viņam: Nav brīv tev to pie sevis atstāt.

14:5b.MAT.014.005 Bet, gribēdams viņu nonāvēt, baidījās tautas, jo tā atzina viņu par pravieti.

14:6b.MAT.014.006 Heroda dzimšanas dienā Herodijas meita dejoja viņu priekšā, un viņa patika Herodam.

14:7b.MAT.014.007 Tāpēc viņš zvērēdams apsolīja dot tai visu, ko vien viņa lūgs.

14:8b.MAT.014.008 Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu!

14:9b.MAT.014.009 Un ķēniņš noskuma; bet zvēresta un to dēļ, kas atradās pie galda, viņš pavēlēja dot.

14:10b.MAT.014.010 Viņš sūtīja, lai Jānim cietumā nocērt galvu.

14:11b.MAT.014.011 Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; viņa to aiznesa savai mātei.

14:12b.MAT.014.012 Un viņa mācekļi atnākuši paņēma tā miesu un apbedīja to; tad viņi aizgāja un paziņoja Jēzum.

14:13b.MAT.014.013 Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš no turienes laivā aizbrauca uz atsevišķu tuksnešainu vietu; bet ļaudis, to dzirdēdami, no pilsētām sekoja Viņam kājām.

14:14b.MAT.014.014 Un Viņš izkāpis redzēja daudz ļaužu; un Viņš par tiem iežēlojās; un Viņš dziedināja viņu slimos.

14:15b.MAT.014.015 Vakaram iestājoties, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Vieta tuksnešaina, un stunda jau vēla; atlaid ļaudis, lai tie iet miestos iepirkt sev barību!

14:16b.MAT.014.016 Bet Jēzus viņiem sacīja: Nevajag viņiem aiziet, dodiet jūs viņiem ēst!

14:17b.MAT.014.017 Tie atbildēja Viņam: Mums šeit nekā nav, bet ir tikai piecas maizes un divas zivis.

14:18b.MAT.014.018 Un Viņš sacīja tiem: Atnesiet man tās šurp!

14:19b.MAT.014.019 Un Viņš, pavēlējis ļaudīm apmesties zālē, paņēma piecas maizes un divas zivis; un Viņš, pacēlis acis pret debesīm, svētīja un lauza, un pasniedza maizes mācekļiem, bet mācekļi - ļaudīm.

14:20b.MAT.014.020 Un visi ēda un paēda. Un savāca atlieku druskas pilnus divpadsmit grozus.

14:21b.MAT.014.021 Bet to, kas ēduši, skaitā bija pieci tūkstoši vīriešu, neieskaitot sievietes un bērnus.

14:22b.MAT.014.022 Un tūliņ Jēzus pamudināja mācekļus kāpt laivā un pirms Viņa pārcelties otrā krastā, iekams Viņš atlaidīs ļaudis.

14:23b.MAT.014.023 Un Viņš, ļaudis atlaidis, viens pats uzkāpa kalnā lūgt Dievu. Vakaram iestājoties, Viņš bija tur viens pats.

14:24b.MAT.014.024 Bet viļņi jūras vidū svaidīja laivu, jo bija pretvējš.

14:25b.MAT.014.025 Bet Viņš ceturtās nakts sardzes laikā, iedams pa jūru, nāca pie tiem.

14:26b.MAT.014.026 Un tie, redzot Viņu staigājam pa jūru, iztrūkās un sacīja: Tā ir parādība. Un bailēs tie kliedza.

14:27b.MAT.014.027 Un Jēzus tūliņ viņus uzrunāja, sacīdams: Esiet droši! Es esmu, nebīstieties!

14:28b.MAT.014.028 Bet Pēteris atbildēja un sacīja: Kungs, ja Tu tas esi, pavēli man iet pie Tevis pa ūdens virsu!

14:29b.MAT.014.029 Un Viņš sacīja: Nāc! Un Pēteris, izkāpis no laivas, gāja pa ūdens virsu, lai ietu pie Jēzus.

14:30b.MAT.014.030 Bet viņš, redzēdams stipro vēju, izbijās un, kad sāka grimt, sauca, sacīdams: Kungs, glāb mani!

14:31b.MAT.014.031 Un Jēzus, roku izstiepis, satvēra viņu un sacīja: Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?

14:32b.MAT.014.032 Un kad viņi iekāpa laivā, vētra apklusa.

14:33b.MAT.014.033 Bet tie, kas bija laivā, nāca un pielūdza Viņu, sacīdami: Patiesi, Tu esi Dieva Dēls!

14:34b.MAT.014.034 Un pārcēlušies viņi nonāca Ģenezaretes zemē.

14:35b.MAT.014.035 Un tā novada ļaudis, Viņu pazinuši, izziņoja visā apgabalā; un tie atnesa pie Viņa visus savus slimniekus un lūdza Viņu, lai atļauj pieskarties kaut Viņa drēbju vīlei. Un visi, kas pieskārās, kļuva veseli.

15

15:1b.MAT.015.001 Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:

15:2b.MAT.015.002 Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.

15:3b.MAT.015.003 Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:

15:4b.MAT.015.004 Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!

15:5b.MAT.015.005 Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,

15:6b.MAT.015.006 Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.

15:7b.MAT.015.007 Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:

15:8b.MAT.015.008 Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.

15:9b.MAT.015.009 Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.

15:10b.MAT.015.010 Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:

15:11b.MAT.015.011 Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.

15:12b.MAT.015.012 Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?

15:13b.MAT.015.013 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.

15:14b.MAT.015.014 Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.

15:15b.MAT.015.015 Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!

15:16b.MAT.015.016 Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?

15:17b.MAT.015.017 Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?

15:18b.MAT.015.018 Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.

15:19b.MAT.015.019 Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

15:20b.MAT.015.020 Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.

15:21b.MAT.015.021 Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.

15:22b.MAT.015.022 Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.

15:23b.MAT.015.023 Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.

15:24b.MAT.015.024 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.

15:25b.MAT.015.025 Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!

15:26b.MAT.015.026 Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.

15:27b.MAT.015.027 Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.

15:28b.MAT.015.028 Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.

15:29b.MAT.015.029 Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.

15:30b.MAT.015.030 Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.

15:31b.MAT.015.031 Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.

15:32b.MAT.015.032 Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.

15:33b.MAT.015.033 Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?

15:34b.MAT.015.034 Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.

15:35b.MAT.015.035 Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.

15:36b.MAT.015.036 Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.

15:37b.MAT.015.037 Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.

15:38b.MAT.015.038 Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.

15:39b.MAT.015.039 Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā.

16

16:1b.MAT.016.001 Tad atnāca pie Viņa farizeji un saduceji un, kārdinādami Viņu, lūdza, lai Viņš rāda tiem zīmi no debesīm.

16:2b.MAT.016.002 Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: Vakaram iestājoties, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debesis sārtojas.

16:3b.MAT.016.003 Un rītā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies.

16:4b.MAT.016.004 Debess izskatu jūs protat izskaidrot, bet laika zīmes nevarat saprast. Ļauna un laulības parkāpēja cilts meklē zīmi, un neviena zīme viņai netiks dota, kā tikai pravieša Jonasa zīme. Un, tos atstājis, Viņš aizgāja.

16:5b.MAT.016.005 Un Viņa mācekļi, pārceldamies otrā krastā, bija aizmirsuši līdzi paņemt maizi.

16:6b.MAT.016.006 Viņš tiem sacīja: Uzmanieties un sargieties no farizeju un saduceju rauga.

16:7b.MAT.016.007 Bet viņi sevī nodomāja un sacīja: Mēs taču maizi nepaņēmām līdzi.

16:8b.MAT.016.008 Bet Jēzus, to zinādams, sacīja: Jūs, mazticīgie, ko jūs sevī domājat, ka jums maizes nav?

16:9b.MAT.016.009 Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties piecas maizes pieciem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl savācāt?

16:10b.MAT.016.010 Un septiņas maizes četriem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl salasījāt?

16:11b.MAT.016.011 Kāpēc jūs nesaprotat, ka es ne par maizi jums sacīju: sargieties no farizeju un saduceju rauga?

16:12b.MAT.016.012 Tad tie saprata, ka Viņš nebija licis sargāties no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācības.

16:13b.MAT.016.013 Bet Jēzus nonāca Filipa Cesarijas robežās un jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?

16:14b.MAT.016.014 Bet viņi atbildēja: Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, bet citi par Jeremiju vai vienu no praviešiem.

16:15b.MAT.016.015 Jēzus viņiem sacīja: Bet par ko jūs mani uzskatāt?

16:16b.MAT.016.016 Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.

16:17b.MAT.016.017 Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs.

16:18b.MAT.016.018 Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs.

16:19b.MAT.016.019 Un es tev došu debesvalstības atslēgas. Un ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs.

16:20b.MAT.016.020 Tad Viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai nevienam nesaka, ka Viņš ir Jēzus Kristus.

16:21b.MAT.016.021 No tā laika Jēzus sāka skaidrot saviem mācekļiem, ka Viņam vajag iet uz Jeruzalemi un daudz ciest no vecākajiem un rakstu mācītājiem, un augstajiem priesteriem, un tikt nonāvētam, un trešajā dienā augšāmcelties.

16:22b.MAT.016.022 Un Pēteris, ņēmis Viņu savrup, sāka Viņam aizrādīt, sacīdams: Nost to no Tevis, Kungs! Lai tas ar Tevi nenotiek!

16:23b.MAT.016.023 Viņš pagriezās un sacīja Pēterim: Atkāpies no manis, sātan! Tu esi man par apgrēcību, jo tu nedomā to, kas ir Dieva, bet kas cilvēcīgs.

16:24b.MAT.016.024 Tad Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, uzņemas savu krustu un seko man!

16:25b.MAT.016.025 Jo kas grib savu dzīvību glābt, tas to pazaudēs; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, tas to iegūs.

16:26b.MAT.016.026 Jo ko tas līdz cilvēkam, ja viņš iemantos visu pasauli, bet savā dvēselē cietīs zaudējumu? Vai kādu izpirkumu cilvēks dos par savu dvēseli?

16:27b.MAT.016.027 Jo Cilvēka Dēls nāks ar saviem eņģeļiem sava Tēva godībā, un tad Viņš atdos ikvienam pēc tā darbiem.

16:28b.MAT.016.028 Patiesi es jums saku, ka daži, kas šeit stāv, nāvi nebaudīs, iekams viņi neredzēs Cilvēka Dēlu ieejam savā valstībā.

17

17:1b.MAT.017.001 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu, un tā brāli Jāni un uzveda viņus savrup augstā kalnā,

17:2b.MAT.017.002 Un tika apskaidrots viņu priekšā. Un Viņa seja mirdzēja kā saule, bet Viņa drēbes kļuva baltas kā sniegs.

17:3b.MAT.017.003 Un, lūk, viņiem parādījās Mozus un Elijs un runāja ar Viņu.

17:4b.MAT.017.004 Bet Pēteris atbildēdams sacīja Jēzum: Kungs, labi mums šeit būt! Ja vēlies, mēs taisīsim šeit trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.

17:5b.MAT.017.005 Viņam vēl runājot, lūk, spoža padebess tos apēnoja. Un, lūk, balss padebesī sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man labpatīk. Viņu jūs klausiet!

17:6b.MAT.017.006 Kad mācekļi to dzirdēja, viņi krita uz sava vaiga un ļoti izbijās.

17:7b.MAT.017.007 Bet Jēzus piegāja un pieskārās viņiem, un sacīja tiem: Celieties un nebīstieties!

17:8b.MAT.017.008 Bet viņi, pacēluši savas acis, neviena neredzēja, kā vien tikai Jēzu.

17:9b.MAT.017.009 Un viņiem, no kalna nokāpjot, Jēzus pavēlēja, sacīdams: Nevienam nesakiet par šo pārādību, iekams Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem!

17:10b.MAT.017.010 Un mācekļi Viņam jautāja, sacīdami: Ko tad rakstu mācītāji saka, ka vispirms jānāk Elijam?

17:11b.MAT.017.011 Bet Viņš tiem atbildēja, sacīdams: Elijs gan nāks un visu sataisīs.

17:12b.MAT.017.012 Bet es jums saku, ka Elijs jau atnāca, un viņi to neatzina, bet darīja ar to visu, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēls cietīs no viņiem.

17:13b.MAT.017.013 Tad mācekļi saprata, ka Viņš runāja tiem par Jāni Kristītāju.

17:14b.MAT.017.014 Un kad Viņš atnāca pie ļaudīm, pienāca pie Viņa kāds cilvēks un, Viņa priekšā ceļos nometies, sacīja: Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un tam ļoti jācieš, jo viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.

17:15b.MAT.017.015 Un es viņu atvedu pie Taviem mācekļiem, bet tie nespēja viņu izdziedināt.

17:16b.MAT.017.016 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Tu neticīgā un negodīgā cilts, cik ilgi es vēl būšu ar jums? Cik ilgi vēl cietīšu jūs? Atvediet viņu šeit pie manis!

17:17b.MAT.017.017 Un Jēzus norāja viņu, un ļaunais gars izgāja no tā; un no tās stundas zēns kļuva vesels.

17:18b.MAT.017.018 Tad mācekļi vieni piegāja pie Jēzus un jautāja: Kāpēc mēs nevarējām to izdzīt?

17:19b.MAT.017.019 Jēzus atbildēja viņiem: Jūsu neticības dēļ. Patiesi es jums saku: ja jūsu ticība būs kā sinepju graudiņš un jūs pateiksiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, tad tas pārcelsies, un nekas nebūs jums neiespējams.

17:20b.MAT.017.020 Bet šī suga netiek izdzīta citādi, kā vien ar lūgšanu un gavēni.

17:21b.MAT.017.021 Bet kad viņi uzturējās Galilejā, Jēzus sacīja tiem: Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās,

17:22b.MAT.017.022 Un tie Viņu nonavēs, un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies. Un viņi ļoti noskuma.

17:23b.MAT.017.023 Un kad viņi nonāca Kafarnaumā, dubultdrahmas ņēmēji piegāja pie Pētera un sacīja viņam: Vai jūsu Mācītājs dubultdrahmu nemaksā?

17:24b.MAT.017.024 Viņš atbildēja: Jā gan! Un kad viņš iegāja namā, to sastapa Jēzus un sacīja: Sīman, kā tev šķiet? No kā zemes ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem dēliem, vai svešiniekiem?

17:25b.MAT.017.025 Bet viņš atbildēja: No svešiniekiem. Jēzus sacīja viņam: Tātad dēli brīvi.

17:26b.MAT.017.026 Bet lai mēs viņus neievestu apgrēcībā, ej uz jūru, iemet makšķeri un to zivi, kura pirmā pieķersies, izvelc; un tu, atdarījis tās muti, atradīsi stateru; ņem to un dod viņiem par mani un sevi!

18

18:1b.MAT.018.001 Tanī stundā mācekļi gāja pie Jēzus un jautāja: Kā Tev šķiet, kas ir lielākais debesvalstībā?

18:2b.MAT.018.002 Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū

18:3b.MAT.018.003 Un sacīja: Patiesi es jums saku: ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs debesvalstībā neieiesiet.

18:4b.MAT.018.004 Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesvalstībā.

18:5b.MAT.018.005 Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani.

18:6b.MAT.018.006 Bet kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos.

18:7b.MAT.018.007 Bēdas pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko apgrēcība nāk!

18:8b.MAT.018.008 Bet ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis prom: labāk tev kroplim vai tizlam ieiet dzīvībā, nekā tu ar divām rokām un divām kājām tiktu iemests mūžīgajā ugunī.

18:9b.MAT.018.009 Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet no sevis: labāk tev ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā tev paliktu divas acis un tu tiktu iemests elles ugunī.

18:10b.MAT.018.010 Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenievātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs.

18:11b.MAT.018.011 Jo Cilvēka Dēls atnāca glābt to, kas bija pazudis.

18:12b.MAT.018.012 Kā jums šķiet? Ja kam simts avju, bet viena no tām nomaldās, vai viņš neatstāj deviņdesmit deviņas kalnos un neiet meklēt to, kas nomaldījusies?

18:13b.MAT.018.013 Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku: viņš priecājas par to vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.

18:14b.MAT.018.014 Tas nav jūsu Debestēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.

18:15b.MAT.018.015 Bet ja tavs brālis sagrēko pret tevi, ej un aizrādi viņam savā un viņa klātbūtnē vien! Ja viņš tevi paklausīs, būsi savu brāli ieguvis.

18:16b.MAT.018.016 Bet ja viņš tevi neklausīs, ņem līdzi sev vēl vienu vai divus, lai katru vārdu apstiprinātu divu vai triju liecinieku mutes.

18:17b.MAT.018.017 Bet ja viņš tiem neklausīs, saki Baznīcai! Bet ja viņš Baznīcai neklausīs, tad lai viņš tev būtu kā pagāns un muitnieks!

18:18b.MAT.018.018 Patiesi es jums saku: ko jūs virs zemes saistīsiet, tas būs saistīts arī debesīs; un ko jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs.

18:19b.MAT.018.019 Atkal es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, to viņiem dos mans Tēvs, kas ir debesīs.

18:20b.MAT.018.020 Jo kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.

18:21b.MAT.018.021 Tad Pēteris piegāja pie Viņa un sacīja: Kungs, cikkārt man jāpiedod savam brālim, ja viņš pret mani grēko? Vai līdz septiņkārt?

18:22b.MAT.018.022 Jēzus sacīja viņam: Es nesaku tev: līdz septiņkārt, bet līdz septiņdesmitkārt septiņi.

18:23b.MAT.018.023 Tāpēc debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem.

18:24b.MAT.018.024 Un kad viņš iesāka norēķinu, tika pie viņa atvests viens, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu.

18:25b.MAT.018.025 Bet kad tam nebija ko atdot, tā kungs pavēlēja pārdot viņu un tā sievu, un bērnus, un visu, kas tam bija, un samaksāt.

18:26b.MAT.018.026 Bet kalps, nokritis ceļos, lūdza viņu, sacīdams: Esi ar mani pacietīgs, un es tev visu atdošu.

18:27b.MAT.018.027 Tad kungs apžēlojās par šo kalpu; viņš to atbrīvoja un atlaida viņam parādu.

18:28b.MAT.018.028 Bet šis kalps, izgājis ārā, atrada vienu savu līdzgaitnieku, kas tam bija simts denāriju parādā; un viņš, sagrābis to, žņaudza, sacīdams: Atdod, ko esi parādā!

18:29b.MAT.018.029 Un viņa līdzgaitnieks, nokritis pie kājām, lūdza to, sacīdams: Esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu.

18:30b.MAT.018.030 Bet viņš negribēja un gāja, un meta to cietumā, iekams neatdos parādu.

18:31b.MAT.018.031 Bet viņa līdzgaitnieki, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.

18:32b.MAT.018.032 Tad viņa kungs to pasauca un sacīja: Tu nekrietnais kalps! Es visu parādu tev atlaidu, jo tu mani lūdzi.

18:33b.MAT.018.033 Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par savu līdzgaitnieku, kā es apžēlojos par tevi?

18:34b.MAT.018.034 Un viņa kungs, kļuvis dusmīgs, nodeva to mocītājiem, kamēr tas neatdos visu parādu.

18:35b.MAT.018.035 Tā arī mans Debestēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.

19

19:1b.MAT.019.001 Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ka Viņš aizgāja no Galilejas un nonāca pāri Jordānai Jūdejas robežās.

19:2b.MAT.019.002 Un daudz ļaužu sekoja Viņam; un Viņš tos turpat dziedināja.

19:3b.MAT.019.003 Un farizeji, kārdinādami Viņu, nāca pie Viņa un sacīja: Vai cilvēkam brīv kaut kādu iemeslu dēļ atstāt savu sievu?

19:4b.MAT.019.004 Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ka Tas, kas sākumā radīja cilvēku, tos radīja vīrieti un sievieti?

19:5b.MAT.019.005 Un sacīja: Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un paliks pie savas sievas; un būs divi vienā miesā.

19:6b.MAT.019.006 Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tāpēc: ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

19:7b.MAT.019.007 Tie sacīja Viņam: Kā tad Mozus lika dot šķiršanās grāmatu un šķirties?

19:8b.MAT.019.008 Viņš sacīja tiem: Jūsu cietsirdības dēļ Mozus atļāva jums atstāt savas sievas, bet no sākuma tas tā nebija.

19:9b.MAT.019.009 Bet es jums saku: kas savu sievu atstāj, ja ne laulības pārkāpšanas dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un kas šķirtu precē, tas pārkāpj laulību.

19:10b.MAT.019.010 Viņa mācekļi saka Viņam: Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad labāk neprecēties.

19:11b.MAT.019.011 Viņš tiem sacīja: Visi nesaprot šo vārdu, bet tie, kam tas ir dots.

19:12b.MAT.019.012 Ir einuhi, kas tādi dzimuši no mātes miesām; un ir einuhi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir einuhi, kuri paši atteikušies no laulības dzīves debesvalstības dēļ. Kas var to saprast, lai saprot!

19:13b.MAT.019.013 Tad atnesa pie Viņa bērnus, lai Viņš tiem uzliktu rokas un lūgtu Dievu; bet mācekļi norāja tos.

19:14b.MAT.019.014 Bet Jēzus viņiem sacīja: Laidiet bērniņus un neliedziet viņiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesvalstība.

19:15b.MAT.019.015 Un Viņš, uzlicis tiem rokas, aizgāja no turienes.

19:16b.MAT.019.016 Un, lūk, viens piegāja un sacīja: Labais Mācītāj, kas man labs jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?

19:17b.MAT.019.017 Viņš tam atbildēja: Ko tu man jautā par labo? Viens ir labs, - Dievs. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus.

19:18b.MAT.019.018 Tas jautāja Viņam: Kādus? Bet Jēzus sacīja: Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot,

19:19b.MAT.019.019 Tev būs savu tēvu un māti godāt, un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu!

19:20b.MAT.019.020 Jauneklis sacīja Viņam: To visu pildīju no savas jaunības; kā vēl man trūkst?

19:21b.MAT.019.021 Jēzus atbildēja viņam: Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man!

19:22b.MAT.019.022 Bet kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo viņam piederēja daudz īpašumu.

19:23b.MAT.019.023 Bet Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Patiesi es jums saku: bagātam grūti ieiet debesvalstībā.

19:24b.MAT.019.024 Un atkal es jums saku: Vieglāk kamielim izlīst caur adatas aci, nekā bagātam ieiet debesvalstībā.

19:25b.MAT.019.025 Kad mācekļi to dzirdēja, viņi ļoti brīnījās un sacīja: Kas tad var tikt pestīts?

19:26b.MAT.019.026 Bet Jēzus uzlūkoja viņus un sacīja: Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss iespējams.

19:27b.MAT.019.027 Tad Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Lūk, mēs atstājām visu un sekojām Tev. Kas mums par to būs?

19:28b.MAT.019.028 Bet Jēzus sacīja viņiem: Patiesi es jums saku, ka jūs, kas esat man sekojuši, pie atdzimšanas, kad Cilvēka Dēls sēdēs savā godības tronī, arī jūs sēdiesiet divpadsmit sēdekļos un tiesāsiet divpadsmit Izraēļa ciltis.

19:29b.MAT.019.029 Un katrs, kas atstās māju vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, tas saņems simtkārtīgi un iemantos mūžīgo dzīvību.

19:30b.MAT.019.030 Un daudzi pirmie kļūs pēdējie, bet pēdējie - pirmie.

20

20:1b.MAT.020.001 Debesvalstība pielīdzināma nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja derēt strādniekus savam vīna dārzam.

20:2b.MAT.020.002 Un viņš, vienojies ar strādniekiem par dēnāriju dienā, sūtīja tos savā vīna dārzā.

20:3b.MAT.020.003 Un viņš, izgājis ap trešo stundu, redzēja citus tirgū bez darba stāvam.

20:4b.MAT.020.004 Un viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā, un es jums došu, kas pienākas.

20:5b.MAT.020.005 Un viņi aizgāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.

20:6b.MAT.020.006 Bet viņš, ap vienpadsmito stundu izgājis, atrada vēl citus stāvam un sacīja tiem: Ko jūs šeit stāvat visu dienu bezdarbā?

20:7b.MAT.020.007 Viņi atbildēja: Neviens nav mūs derējis. Viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā!

20:8b.MAT.020.008 Kad iestājās vakars, vīna dārza kungs sacīja savam saimniecības pārzinim: Pasauc strādniekus un, sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem, izmaksā viņiem algu!

20:9b.MAT.020.009 Tad atnāca tie, kas darbā iestājās ap vienpadsmito stundu, un saņēma katrs pa dēnārijam.

20:10b.MAT.020.010 Un kad atnāca pirmie, viņi cerēja vairāk saņemt, bet arī tie dabūja katrs pa dēnārijam.

20:11b.MAT.020.011 Un saņēmuši viņi kurnēja pret nama tēvu.

20:12b.MAT.020.012 Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu stundu; un tu viņus pielīdzināji mums, kas izcietām dienas nastu un karstumu.

20:13b.MAT.020.013 Un viņš atbildēja vienam no tiem, sacīdams: Draugs, es nedaru tev netaisnību. Vai tu ar mani nesaderēji par vienu dēnāriju?

20:14b.MAT.020.014 Saņem, kas tavs, un ej! Šim pēdējam es gribu dot tik, cik tev.

20:15b.MAT.020.015 Vai man nav tiesību darīt to, ko es gribu? Vai tava acs skaudīga, ka es esmu labs?

20:16b.MAT.020.016 Tā pēdējie būs pirmie un pirmie būs pēdējie, jo daudz aicinātu, bet maz izredzētu.

20:17b.MAT.020.017 Kad Jēzus gāja uz Jeruzalemi, Viņš ņēma divpadsmit mācekļus savrup un sacīja tiem:

20:18b.MAT.020.018 Lūk, mēs aizejam uz Jeruzalemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi.

20:19b.MAT.020.019 Un tie nodos Viņu pagāniem apsmiešanai, šaustīšanai un krustā sišanai; un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies.

20:20b.MAT.020.020 Tad Zebedeja dēlu māte piegāja ar saviem dēliem pie Viņa, atdeva godu un lūdza kaut ko Viņam.

20:21b.MAT.020.021 Viņš sacīja tai: Ko tu vēlies? Tā atbildēja Viņam: Saki, lai šie abi mani dēli sēž Tavā valstībā: viens Tavā labajā, otrs kreisajā pusē!

20:22b.MAT.020.022 Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeršu? Viņi atbild: Varam!

20:23b.MAT.020.023 Viņš atbildēja tiem: Manu biķeri gan jūs dzersiet, bet man nepiedienas jums dot sēdēt manā labajā vai kreisajā pusē, bet tiem, kam mans Tēvs sagatavojis.

20:24b.MAT.020.024 Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņi saīga uz abiem brāļiem.

20:25b.MAT.020.025 Bet Jēzus pieaicināja viņus pie sevis un sacīja: Jūs zināt, ka valdnieki valda pār savām tautām, un lielie izmanto savu varu pār tām;

20:26b.MAT.020.026 Starp jums tas tā nebūs. Bet kas no jums grib būt lielāks, tas lai ir jūsu sulainis!

20:27b.MAT.020.027 Bet kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps!

20:28b.MAT.020.028 Jo Cilvēka Dēls nav atnācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpestīšanai.

20:29b.MAT.020.029 Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu sekoja viņiem.

20:30b.MAT.020.030 Un, lūk, divi aklie, sēdot ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam, un viņi sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!

20:31b.MAT.020.031 Bet ļaudis apsauca viņus, lai tie klusētu. Bet viņi vēl skaļāk sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!

20:32b.MAT.020.032 Un Jēzus apstājās, pasauca viņus un sacīja: Ko jūs gribat, lai es jums daru?

20:33b.MAT.020.033 Tie sacīja Viņam: Kungs, lai atdarās mūsu acis!

20:34b.MAT.020.034 Bet Jēzum kļuva to žēl. Viņš pieskārās to acīm; un tūdaļ tie redzēja un sekoja Viņam.

21

21:1b.MAT.021.001 Un kad viņi tuvojās Jeruzalemei un nonāca Betfāgā pie Olīvkalna, tad Jēzus sūtīja divus mācekļus,

21:2b.MAT.021.002 Sacīdams tiem: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ atradīsiet piesietu ēzeļa māti un kumeļu pie tās; atraisiet tos un atvediet man!

21:3b.MAT.021.003 Un ja kas jums ko teiktu, tad sakiet, ka Kungam to vajag; un tūdaļ viņš tos atlaidīs.

21:4b.MAT.021.004 Bet tas viss notika, lai piepildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka:

21:5b.MAT.021.005 Sakiet Siona meitai: Lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, sēdēdams ēzelī un nastnesējas ēzeļmātes kumeļā.

21:6b.MAT.021.006 Bet mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus viņiem pavēlēja.

21:7b.MAT.021.007 Un atveda ēzeļa māti un kumeļu, un apklāja tos savām drēbēm, un sēdināja Viņu tur virsū.

21:8b.MAT.021.008 Bet daudz ļaužu klāja savas drēbes ceļā; bet citi cirta koku zarus un klāja ceļā.

21:9b.MAT.021.009 Bet ļaudis, kas gāja priekšā un sekoja Viņam, sauca, sacīdami: Hozanna Dāvida Dēlam! Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā! Hozanna augstībā!

21:10b.MAT.021.010 Un kad Viņš iegāja Jeruzalemē, uztraucās visa pilsēta un sacīja: Kas tas ir?

21:11b.MAT.021.011 Bet ļaudis sacīja: Šis ir pravietis Jēzus no Galilejas Nācaretes.

21:12b.MAT.021.012 Un Jēzus iegāja Dieva svētnīcā un izdzina visus, kas svētnīcā pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju sēdekļus.

21:13b.MAT.021.013 Un Viņš sacīja: Ir rakstīts: mans nams sauksies lūgšanas nams, bet jūs to padarījāt par slepkavu bedri.

21:14b.MAT.021.014 Un aklie un klibie nāca pie Viņa svētnīcā, un Viņš tos dziedināja.

21:15b.MAT.021.015 Bet kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnumus, ko Viņš darīja, un bērnus svētnīcā kliedzam un saucam Viņam: Hozanna Dāvida Dēlam, tad tie saniknojās.

21:16b.MAT.021.016 Un tie sacīja Viņam: Vai tu dzirdi, ko šie saka? Bet Jēzus sacīja viņiem: Jā gan, bet vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērnu un zīdaiņu mutēm Tu sev sagādāji godu?

21:17b.MAT.021.017 Un Viņš atstāja tos, izgāja ārā no pilsētas uz Betāniju un palika tur.

21:18b.MAT.021.018 Bet rīta agrumā, kad Viņš atgriezās pilsētā, Viņš bija izsalcis.

21:19b.MAT.021.019 Un Viņš redzēja ceļmalā vienu vīģes koku, piegāja tam klāt un, nekā tajā neatradis, kā tikai lapas, sacīja: Lai tu nenestu augļus ne mūžam vairs! Un vīģes koks tūdaļ nokalta.

21:20b.MAT.021.020 Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās, sacīdami: Kā tas tik ātri nokalta?

21:21b.MAT.021.021 Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Patiesi es jums saku: ja jums būs ticība un jūs nešaubīsieties, tad ne tikai ar vīģes koku tā darīsiet, bet, ja jūs arī sacīsiet šim kalnam: celies un meties jūrā, tad tas notiks.

21:22b.MAT.021.022 Un visu, ko jūs lūgšanā ticēdami lūgsiet, jūs saņemsiet.

21:23b.MAT.021.023 Un kad Viņš iegāja svētnīcā, tad, Viņam mācot, augstie priesteri un tautas vecākie pienāca pie Viņa un jautāja: Kā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu?

21:24b.MAT.021.024 Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Es arī jautāšu jums vienu vārdu un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums sacīšu, kā varā es to daru.

21:25b.MAT.021.025 No kurienes bija Jāņa kristība no debesīm vai no cilvēkiem? Bet viņi apspriedās savā starpā un sacīja:

21:26b.MAT.021.026 Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm, jo visi viņu tur par pravieti.

21:27b.MAT.021.027 Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: Mēs nezinām. Tad Viņš tiem atbildēja: Arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.

21:28b.MAT.021.028 Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā!

21:29b.MAT.021.029 Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja.

21:30b.MAT.021.030 Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja.

21:31b.MAT.021.031 Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā.

21:32b.MAT.021.032 Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.

21:33b.MAT.021.033 Klausieties citu līdzību! Bija cilvēks, nama tēvs, kas iestādīja vīna dārzu un iežogoja to, un izraka tanī vīna spiedi, un uzcēla torni, un iznomāja to strādniekiem, bet pats aizceļoja tālumā.

21:34b.MAT.021.034 Kad augļu laiks tuvojās, viņš sūtīja savus kalpus pie strādniekiem, lai saņemtu savus augļus.

21:35b.MAT.021.035 Bet strādnieki, sagrābuši viņa kalpus, vienu šaustīja, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem.

21:36b.MAT.021.036 Atkal viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā pirmo reizi; un tie darīja ar viņiem tāpat.

21:37b.MAT.021.037 Bet beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu un sacīja: No mana dēla viņi kaunēsies.

21:38b.MAT.021.038 Bet strādnieki, ieraudzījuši dēlu, sacīja viens otram: Šis ir mantinieks; iesim, nogalināsim viņu un paturēsim viņa mantojumu!

21:39b.MAT.021.039 Un tie sagrāba viņu, izmeta no vīna dārza ārā un nogalināja.

21:40b.MAT.021.040 Bet kad vīna dārza kungs atnāks, ko viņš darīs ar strādniekiem?

21:41b.MAT.021.041 Tie sacīja Viņam: Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un savu vīna dārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas atdos viņam augļus īstajā laikā.

21:42b.MAT.021.042 Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: Akmens, kuru cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens? To Kungs darījis, un tas ir brīnums mūsu acīs.

21:43b.MAT.021.043 Tāpēc es jums saku, ka Dieva valstība tiks jums atņemta un dota tautai, kas nes tās augļus.

21:44b.MAT.021.044 Un kas uz šo akmeni kritīs, tas sašķīdīs; un uz ko tas kritīs, to tas satrieks.

21:45b.MAT.021.045 Un kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Viņš par tiem runāja.

21:46b.MAT.021.046 Un tie meklēja Viņu aizturēt, bet bijās no ļaudīm, jo tie saskatīja Viņā pravieti.

22

22:1b.MAT.022.001 Un Jēzus atbildēja un atkal runāja viņiem līdzībās, sacīdams:

22:2b.MAT.022.002 Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas.

22:3b.MAT.022.003 Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt ielūgtos kāzās, bet tie negribēja nākt.

22:4b.MAT.022.004 Viņš atkal sūtīja citus kalpus un teica: Sakiet ielūgtajiem: lūk, es esmu savu mielastu sagatavojis, mani vērši un barotie lopi ir nokauti, un viss sagatavots, nāciet kāzās!

22:5b.MAT.022.005 Bet viņi, neievērodami to, aizgāja cits uz savu saimniecību, bet cits savā tirdzniecībā.

22:6b.MAT.022.006 Bet pārējie satvēra viņa kalpus, nonicināja tos un nonāvēja.

22:7b.MAT.022.007 Bet, kad ķēniņš to dzirdēja, viņš sadusmojās, un nosūtījis savu karaspēku, nonāvēja šos slepkavas un nodedzināja viņu pilsētu.

22:8b.MAT.022.008 Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan sarīkotas, bet tie, kas bija aicināti, nebija cienīgi.

22:9b.MAT.022.009 Tāpēc izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsiet!

22:10b.MAT.022.010 Un viņa kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus atrada: ļaunus un labus; un kāzu nams pildījās viesiem.

22:11b.MAT.022.011 Bet ķēniņš ienāca aplūkot viesus un ieraudzīja cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drānās.

22:12b.MAT.022.012 Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu šeit ienāci, nebūdams kāzu drānās? Bet tas cieta klusu.

22:13b.MAT.022.013 Tad ķēniņš sacīja kalpiem: Sasieniet viņam rokas un kājas, metiet viņu ārējā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.

22:14b.MAT.022.014 Jo aicināto ir daudz, bet maz izredzēto.

22:15b.MAT.022.015 Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā notvert Viņu vārdos.

22:16b.MAT.022.016 Un tie sūtīja savus mācekļus ar herodiešiem pie Viņa, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiess, ka Tu Dieva ceļu patiesībā māci un ka Tu neraugies ne uz ko, jo Tu neskaties uz cilvēka personu.

22:17b.MAT.022.017 Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet? Vai atļauts ķeizaram maksāt nodokļus, vai nē?

22:18b.MAT.022.018 Bet Jēzus, pazīdams viņu viltību, sacīja: Kāpēc jūs, liekuļi, mani kārdināt?

22:19b.MAT.022.019 Parādiet man nodevu naudu! Un tie atnesa Viņam dēnāriju.

22:20b.MAT.022.020 Un Jēzus sacīja viņiem: Kā šis attēls un uzraksts?

22:21b.MAT.022.021 Viņi sacīja: Ķeizara! Tad Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!

22:22b.MAT.022.022 Un kad viņi to dzirdēja, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja.

22:23b.MAT.022.023 Tanī dienā atnāca pie Viņa saduceji, kas māca, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam,

22:24b.MAT.022.024 Sacīdami: Mācītāj, Mozus teicis: ja kas nomirst bez bērniem, tad lai viņa brālis precē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!

22:25b.MAT.022.025 Bet bija pie mums septiņi brāļi; pirmais apprecēja sievu un nomira; un tā kā tam nebija bērnu, viņš atstāja savu sievu savam brālim.

22:26b.MAT.022.026 Tāpat otrs un trešais līdz pat septītajam.

22:27b.MAT.022.027 Un beidzot pēc viņiem visiem nomira arī sieva.

22:28b.MAT.022.028 Tad kuram no septiņiem šī sieva piederēs pēc augšāmcelšanās, jo viņa visiem piederējusi?

22:29b.MAT.022.029 Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūs maldāties, nesaprazdami Rakstus, nedz arī Dieva spēku.

22:30b.MAT.022.030 Jo pēc augšāmcelšanās ne precējas, ne tiek precēti, bet visi būs kā Dieva eņģeļi debesīs.

22:31b.MAT.022.031 Bet vai jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs teicis, kas jums saka:

22:32b.MAT.022.032 Es esmu Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.

22:33b.MAT.022.033 Un ļaudis, to dzirdēdami, brīnījās par Viņa mācību.

22:34b.MAT.022.034 Bet kad farizeji izdzirda, ka Viņš saducejiem muti aizdarījis, tie sapulcējās kopā.

22:35b.MAT.022.035 Un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņu, jautāja:

22:36b.MAT.022.036 Mācītāj, kurš lielākais bauslis likumā?

22:37b.MAT.022.037 Jēzus sacīja viņam: Mīli Dievu savu Kungu no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un no visa sava prāta!

22:38b.MAT.022.038 Šis ir lielākais un pirmais bauslis!

22:39b.MAT.022.039 Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!

22:40b.MAT.022.040 Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.

22:41b.MAT.022.041 Bet kad farizeji bija sanākuši, Jēzus jautāja viņiem,

22:42b.MAT.022.042 Sacīdams: Kā jums šķiet, kas ir Kristus? Kā dēls Viņš ir? Viņi atbildēja: Dāvida.

22:43b.MAT.022.043 Viņš sacīja tiem: Kā tad Dāvids garā sauc Viņu par Kungu, sacīdams tā:

22:44b.MAT.022.044 Kungs sacīja manam Kungam: Sēdies pie manas labās rokas, iekams es lieku Tavus ienaidniekus par paklāju Tavām kājām.

22:45b.MAT.022.045 Bet ja Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Viņš ir tā dēls?

22:46b.MAT.022.046 Un neviens nevarēja Viņam ne vārda atbildēt; un no šīs dienas neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt.

23

23:1b.MAT.023.001 Tad Jēzus runāja ar ļaudīm un saviem mācekļiem,

23:2b.MAT.023.002 Sacīdams: Rakstu mācītāji un farizeji nosēdušies Mozus krēslā.

23:3b.MAT.023.003 Visu, ko viņi jums saka, to ievērojiet un dariet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara.

23:4b.MAT.023.004 Jo viņi sasien smagas un nepanesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib tās ar pirkstu kustināt.

23:5b.MAT.023.005 Un viņi tāpēc dara visus savus darbus, lai ļaudis tos redzētu: viņi lieto platas lūgšanas siksnas un garus pušķus pie drēbēm.

23:6b.MAT.023.006 Viņi mīl pirmās vietas mielastos un pirmos sēdekļus sinagogās.

23:7b.MAT.023.007 Un lai ļaudis viņus tirgus laukumos sveicinātu un sauktu par "rabbi".

23:8b.MAT.023.008 Bet jūs nesaucieties par rabbi, jo viens ir jūsu Mācītājs, bet jūs visi esat brāļi!

23:9b.MAT.023.009 Un nevienu nesauciet virs zemes par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs.

23:10b.MAT.023.010 Un nesaucieties par mācītājiem, jo viens ir jūsu Mācītājs - Kristus!

23:11b.MAT.023.011 Bet lielākais starp jums lai ir jūsu kalps!

23:12b.MAT.023.012 Bet kas sevi paaugstinās, tiks pazemots; bet kas sevi pazemos, tiks paaugstināts.

23:13b.MAT.023.013 Bet bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs aizslēdzat debesvalstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas to vēlas.

23:14b.MAT.023.014 Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apēdat atraitņu mājas, skaitot garas lūgšanas; tāpēc jūs saņemsiet bargāko sodu.

23:15b.MAT.023.015 Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apstaigājat jūru un sauszemi, lai iegūtu kaut vienu jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles mantinieku, divreiz ļaunāku, nekā jūs paši.

23:16b.MAT.023.016 Bēdas jums, jūs aklie vadoņi, kas sakāt: ja kāds zvēr pie svētnīcas, tas nav nekas, bet kas zvēr pie svētnīcas zelta, tam tas jāpilda.

23:17b.MAT.023.017 Jūs, neprātīgie un aklie! Jo kas vairāk: vai zelts, vai svētnīca, kas svētī zeltu?

23:18b.MAT.023.018 Un, ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet ja kāds zvēr pie dāvanas, kas atrodas uz tā, tam tas jāpilda.

23:19b.MAT.023.019 Jūs aklie! Kas vairāk: dāvana vai altāris, kas svētī dāvanu?

23:20b.MAT.023.020 Kas zvēr pie altāra, zvēr pie tā un visa, kas uz tā atrodas.

23:21b.MAT.023.021 Un kas zvēr pie svētnīcas, zvēr pie tās un pie visa, ka tanī atrodas.

23:22b.MAT.023.022 Un kas pie debesīm zvēr, tas zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas uz tā sēd.

23:23b.MAT.023.023 Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito daļu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet neievērojat svarīgāko bauslībā: taisnību, žēlsirdību un ticību. Šo jums vajadzēja darīt un to neatstāt.

23:24b.MAT.023.024 Jūs, aklie vadoņi, kas odus izkāšat, bet kamieļus aprijat!

23:25b.MAT.023.025 Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs tīrāt biķera un bļodas ārpusi, bet savā iekšienē jūs esat pilni laupījuma un netīrības.

23:26b.MAT.023.026 Aklais farizej, iztīri vispirms biķera un bļodas iekšieni, lai tad arī ārpuse kļūtu tīra!

23:27b.MAT.023.027 Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs līdzinaties nobalsinātiem kapiem, kas no ārienes cilvēkiem izrādās daiļi, bet iekšā ir miroņu kaulu un visādas netīrības pilni.

23:28b.MAT.023.028 Tā arī jūs: ārīgi gan jūs cilvēkiem izrādāties taisnīgi, bet iekšķīgi jūs esat liekulības un netaisnības pilni.

23:29b.MAT.023.029 Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izrotājat pieminekļus taisnīgajiem,

23:30b.MAT.023.030 Un sakāt: ja mēs dzīvotu savu tēvu laikos, mēs nekļūtu viņu līdzdalībnieki praviešu asins izliešanā.

23:31b.MAT.023.031 Tātad jūs liecināt par sevi, ka jūs esat to bērni, kas nogalināja praviešus.

23:32b.MAT.023.032 Tad nu piepildiet savu tēvu mēru!

23:33b.MAT.023.033 Jūs, čūsku un odžu izdzimums, kā jūs izbēgsiet no elles sodības?

23:34b.MAT.023.034 Lūk, tāpēc es sūtu praviešus un gudros, un rakstu mācītājus; un dažus no viņiem jūs nogalināsiet un sitīsiet krustā, un dažus šaustīsiet savās sinagogās un vajāsiet no vienas pilsētas uz otru,

23:35b.MAT.023.035 Lai uz jums nāktu visas taisnīgās asinis, kas izlietas virs zemes, sākot ar taisnīgā Ābela asinīm līdz Zaharija, Barahija dēla, asinīm, ko jūs nogalinājāt starp svētnīcu un altāri.

23:36b.MAT.023.036 Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi.

23:37b.MAT.023.037 Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reizes es gribēju sapulcināt tavus bērnus, kā vista savāc savus cāļus zem spārniem, bet tu negribēji!

23:38b.MAT.023.038 Lūk, jūsu māja tiek jums atstāta postā!

23:39b.MAT.023.039 Jo es jums saku: no šī laika jūs mani vairs neredzēsiet, iekams sacīsiet: svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!

24

24:1b.MAT.024.001 Jēzus atstāja svētnīcu un aizgāja. Tad Viņa mācekļi pienāca, lai rādītu Viņam svētnīcas celtnes.

24:2b.MAT.024.002 Bet Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs redzat to visu? Patiesi es jums saku: šeit nepaliks akmens uz akmens, kas netiktu nopostīts.

24:3b.MAT.024.003 Bet kad Viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi vieni pienāca pie Viņa un sacīja: Saki mums, kad tas viss notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pasaules gala zīme?

24:4b.MAT.024.004 Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Uzmanieties, lai neviens jūs nepieviltu!

24:5b.MAT.024.005 Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: Es esmu Kristus; un tie pievils daudzus.

24:6b.MAT.024.006 Jūs dzirdēsiet par kariem un karu baumām. Pielūkojiet un nebaidieties, jo tam visam jānotiek, bet tas vēl nav gals.

24:7b.MAT.024.007 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un būs mēris, bads un vietvietām zemestrīces.

24:8b.MAT.024.008 Bet tas viss tikai ciešanu sākums.

24:9b.MAT.024.009 Tad jūs nodos mokās un jūs nonāvēs; un jūs būsiet visu tautu nīsti mana vārda dēļ.

24:10b.MAT.024.010 Un tad daudzi ieļaunosies, un viens otru nodos, un viens otru ienīdīs.

24:11b.MAT.024.011 Un radīsies daudzi viltus pravieši, un pievils daudzus.

24:12b.MAT.024.012 Un tāpēc mīlestība daudzos atdzisīs, jo netaisnība būs pārpilnībā.

24:13b.MAT.024.013 Bet, kas pastāvēs līdz galam, tas būs pestīts.

24:14b.MAT.024.014 Un šīs valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, visām tautām par liecību; un tad nāks gals.

24:15b.MAT.024.015 Un, kad jūs redzēsiet izpostīšanas negantību esam svētajā vietā, kā to pravietis Daniēls sacījis, - kas to lasa, lai saprot! -

24:16b.MAT.024.016 Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos!

24:17b.MAT.024.017 Un kas uz jumta, lai nekāpj zemē iznest kaut ko no savas mājas!

24:18b.MAT.024.018 Un kas ir tīrumā, lai neatgriežas paņemt savus virssvārkus!

24:19b.MAT.024.019 Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās.

24:20b.MAT.024.020 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā!

24:21b.MAT.024.021 Jo tad būs lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules sākuma līdz pat šim un arī vairs nebūs.

24:22b.MAT.024.022 Un ja šīs dienas nesaīsinātu, tad neviena miesa neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas saīsinās.

24:23b.MAT.024.023 Ja tad kāds jums sacītu: Lūk, še vai tur ir Kristus, neticiet!

24:24b.MAT.024.024 Jo celsies viltus Kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai maldinātu, ja tas iespējams, arī izredzētos.

24:25b.MAT.024.025 Lūk, es jums saku to jau iepriekš.

24:26b.MAT.024.026 Ja tad jums sacīs: Lūk, Viņš ir tuksnesī, neizejiet! Lūk, Viņš ir kambaros, tad neticiet!

24:27b.MAT.024.027 Jo kā zibens rodas austrumos un atspīd līdz rietumiem, tā būs arī ar Cilvēka Dēla atnākšanu.

24:28b.MAT.024.028 Jo kur ir miesa, tur salasās arī ērgļi.

24:29b.MAT.024.029 Bet tūdaļ pēc šo bēdu dienām saule aptumšosies, un mēness nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu stiprumi sakustēsies.

24:30b.MAT.024.030 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies debesīs; un tad visas zemes ciltis vaimanās; un viņas redzēs Cilvēka Dēlu nākam debesu padebešos lielā spēkā un godībā.

24:31b.MAT.024.031 Un Viņš sūtīs savus eņģeļus ar bazūnēm un stipru skaņu; un tie savāks Viņa izredzētos no četriem vējiem, no vienas debesu malas līdz otrai.

24:32b.MAT.024.032 Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad zari jau paliek maigi un lapas plaukst, ziniet, ka vasara tuvu!

24:33b.MAT.024.033 Tā arī jūs: kad visu to redzēsiet, ziniet: Viņš ir tuvu durvīs!

24:34b.MAT.024.034 Patiesi es jums saku: šī cilts neizzudīs, kamēr tas viss notiks.

24:35b.MAT.024.035 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.

24:36b.MAT.024.036 Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.

24:37b.MAT.024.037 Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.

24:38b.MAT.024.038 Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā,

24:39b.MAT.024.039 Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.

24:40b.MAT.024.040 Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās.

24:41b.MAT.024.041 Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.

24:42b.MAT.024.042 Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.

24:43b.MAT.024.043 Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā.

24:44b.MAT.024.044 Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.

24:45b.MAT.024.045 Kā tev šķiet, kurš ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēla pār savu saimi, lai viņiem dotu barību īstā laikā?

24:46b.MAT.024.046 Svētīgs tas kalps, kuru kungs pārnācis atradīs tā darām.

24:47b.MAT.024.047 Patiesi es jums saku: Viņš to iecels pār visiem saviem īpašumiem.

24:48b.MAT.024.048 Bet ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt,

24:49b.MAT.024.049 Un iesāks sist savus līdzdarbiniekus, un ēdīs, un dzers ar plītniekiem,

24:50b.MAT.024.050 Tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad viņš to negaida, un stundā, kuru nezina.

24:51b.MAT.024.051 Un viņš to satrieks un dos tam kopalgu ar liekuļiem: tur būs raudāšana un zobu griešana.

25

25:1b.MAT.025.001 Tad debesvalstība būs pielīdzināma desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampiņas, izgāja pretim līgavainim un līgavai.

25:2b.MAT.025.002 Bet piecas no tām bija vieglprātīgas un piecas gudras.

25:3b.MAT.025.003 Jo piecas vieglprātīgās paņēma sev līdz lampiņas, bet nepaņēma eļļu.

25:4b.MAT.025.004 Bet gudrās līdz ar lampiņām paņēma arī eļļu savos traukos.

25:5b.MAT.025.005 Kad līgavainis kavējās, visas iemiga un gulēja.

25:6b.MAT.025.006 Bet nakts vidū atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim!

25:7b.MAT.025.007 Tad visas šīs jaunavas uzcēlās un iededzināja savas lampiņas.

25:8b.MAT.025.008 Bet vieglprātīgās sacīja gudrajām: Dodiet mums no jūsu eļļas, jo mūsu lampiņas izdziest.

25:9b.MAT.025.009 Gudrās atbildēja, sacīdamas: Lai nepietrūktu mums un jums, labāk ejiet pie pārdevējiem un nopērciet sev!

25:10b.MAT.025.010 Bet kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis; un kas bija sagatavojušās, tās kopā ar viņu iegāja kāzās un durvis aizslēdza.

25:11b.MAT.025.011 Bet pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atver mums!

25:12b.MAT.025.012 Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.

25:13b.MAT.025.013 Tāpēc esiet modri, jo nezināt ne dienu, ne stundu!

25:14b.MAT.025.014 Tas tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu mantu.

25:15b.MAT.025.015 Un vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām; un pats tūdaļ aizceļoja.

25:16b.MAT.025.016 Bet tas, kas piecus talentus bija saņēmis, aizgāja un laida tos darbā, un ieguva citus piecus.

25:17b.MAT.025.017 Tāpat tas, kas divus bija saņēmis, ieguva citus divus.

25:18b.MAT.025.018 Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga naudu.

25:19b.MAT.025.019 Bet pēc ilga laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka norēķināties ar viņiem.

25:20b.MAT.025.020 Tad atnāca tas, kas bija saņēmis piecus talentus. Viņš atnesa vēl piecus talentus un sacīja: Kungs, tu man iedevi piecus talentus, lūk, es ieguvu vēl citus piecus!

25:21b.MAT.025.021 Tad viņa kungs sacīja tam: Pareizi, tu labais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!

25:22b.MAT.025.022 Atnāca arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: Kungs, tu man iedevi divus talentus; lūk, es ieguvu vēl citus divus!

25:23b.MAT.025.023 Viņa kungs sacīja tam: Labi, labais un uzticīgais kalps. Tu biji uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!

25:24b.MAT.025.024 Bet atnāca arī tas, kas vienu talentu bija saņēmis, un sacīja: Kungs, es zinu, ka tu esi bargs cilvēks: tu pļauj tur, kur tu neesi sējis, un savāc, kur neesi izkaisījis.

25:25b.MAT.025.025 Es baidījos, aizgāju un paslēpu tavu talentu zemē. Lūk, te saņem, kas tavs!

25:26b.MAT.025.026 Bet viņa kungs atbildēja un tam sacīja: ļaunais un kūtrais kalps! Tu zināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis.

25:27b.MAT.025.027 Taču tev vajadzēja dot manu naudu naudas mainītājiem, lai es pārnācis saņemtu savu mantu ar augļiem.

25:28b.MAT.025.028 Tāpēc atņemiet viņam talentu un dodiet tam, kam desmit talentu!

25:29b.MAT.025.029 Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnībā; bet no tā, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam šķietami ir.

25:30b.MAT.025.030 Bet nelietīgo kalpu izmetiet ārējās tumsībās; tur būs raudāšana un zobu griešana.

25:31b.MAT.025.031 Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā majestātē un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs savā godības tronī.

25:32b.MAT.025.032 Un visas tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā; un Viņš tās atdalīs vienu no otras, kā gans atšķir avis no āžiem.

25:33b.MAT.025.033 Un Viņš novietos avis savā labajā, bet āžus kreisajā pusē.

25:34b.MAT.025.034 Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas!

25:35b.MAT.025.035 Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert; es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt.

25:36b.MAT.025.036 Es biju kails un jūs mani apģērbāt; es biju slims un jūs mani apmeklējāt; es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis.

25:37b.MAT.025.037 Tad taisnīgie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un Tevi paēdinājuši, izslāpušu un devuši Tev dzert?

25:38b.MAT.025.038 Kad mēs esam redzējuši Tevi kā svešinieku un Tevi pieņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši?

25:39b.MAT.025.039 Kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un esam gājuši pie Tevis?

25:40b.MAT.025.040 Un ķēniņš atbildēs viņiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.

25:41b.MAT.025.041 Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: Ejiet prom no manis jūs, nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas ir sagatavota velnam un tā eņģeļiem!

25:42b.MAT.025.042 Jo es biju izsalcis, un jūs mani nepaēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man nedevāt dzert.

25:43b.MAT.025.043 Es biju svešinieks, un jūs mani nepieņēmāt; biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un biju cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt.

25:44b.MAT.025.044 Tad atbildēs arī tie un sacīs Viņam: Kungs, kad mēs redzējām Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai neapģērbtu, vai slimu, vai cietumā, un neesam Tev kalpojuši?

25:45b.MAT.025.045 Tad Viņš atbildēs tiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arī man neesat darījuši.

25:46b.MAT.025.046 Un šie ieies mūžīgajās mokās, bet taisnīgie - mūžīgajā dzīvē.

26

26:1b.MAT.026.001 Un beidzot notika, ka Jēzus, kad bija pabeidzis visas šīs runas, sacīja saviem mācekļiem:

26:2b.MAT.026.002 Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Lieldienas; un Cilvēka Dēls tiks nodots, lai Viņu krustā sistu.

26:3b.MAT.026.003 Tad sapulcējās augstie priesteri un tautas vecākie augstā priestera, kas saucās Kaifa, namā.

26:4b.MAT.026.004 Un viņi apspriedās, kā Jēzu ar viltu aizturēt un nonāvēt.

26:5b.MAT.026.005 Bet viņi sacīja: Tikai ne svētku dienā, lai kādreiz ļaudīs nesaceltu nemieru.

26:6b.MAT.026.006 Bet kad Jēzus bija Betānijā, Sīmaņa spitālīgā namā,

26:7b.MAT.026.007 Pie Viņa pienāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgo svaidāmo eļļu; un viņa izlēja to uz Viņa galvas, Viņam pie galda esot.

26:8b.MAT.026.008 Kad mācekļi to redzēja, viņi saskaitās un sacīja: Kāpēc šī izšķērdība?

26:9b.MAT.026.009 Jo varēja to dārgi pārdot un naudu izdalīt trūcīgajiem.

26:10b.MAT.026.010 Bet Jēzus, to zinādams, sacīja viņiem: Kāpēc jūs skumdināt šo sievieti, jo viņa man darījusi labu darbu,

26:11b.MAT.026.011 Jo nabagi vienmēr pie jums, bet es neesmu vienmēr.

26:12b.MAT.026.012 Jo viņa, izliedama šīs svaidāmās zāles uz manas miesas, sagatavoja mani apbedīšanai.

26:13b.MAT.026.013 Patiesi es jums saku: Kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņas piemiņai, ko tā darījusi.

26:14b.MAT.026.014 Tad viens no tiem divpadsmit, kuram vārds Jūdass Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem

26:15b.MAT.026.015 Un sacīja viņiem: Ko jūs gribat man dot, un es jums Viņu nodošu? Un viņi nolēma tam trīsdesmit sudraba gabalus.

26:16b.MAT.026.016 Un no tā laika tas meklēja izdevību, lai Viņu nodotu.

26:17b.MAT.026.017 Bet pirmajā neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs Tev sagatavojam Lieldienu maltīti?

26:18b.MAT.026.018 Un Jēzus sacīja: Ejiet pilsētā pie zināmā (cilvēka) un sakiet viņam: Mācītājs saka: Mans laiks tuvu; pie tevis es ar saviem mācekļiem svinēšu Lieldienas.

26:19b.MAT.026.019 Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis; un viņi sagatavoja Lieldienas.

26:20b.MAT.026.020 Un Viņš, vakaram iestājoties, ar saviem divpadsmit mācekļiem novietojās pie galda.

26:21b.MAT.026.021 Un Viņš, tiem ēdot, sacīja: Patiesi es jums saku, ka viens no jums mani nodos.

26:22b.MAT.026.022 Un viņi ļoti noskuma, un viens pēc otra sāka jautāt: Kungs, vai es tas esmu?

26:23b.MAT.026.023 Bet Viņš atbildēja un sacīja: Kas kopā ar mani mērc roku bļodā, tas mani nodos.

26:24b.MAT.026.024 Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu ir rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu; būtu labi, ja šis cilvēks nebūtu dzimis.

26:25b.MAT.026.025 Bet Jūdass, kas Viņu nodeva, atbildēja, sacīdams: Rabbi, vai es tas esmu? Viņš tam atbildēja: Tu to pateici.

26:26b.MAT.026.026 Bet, tiem ēdot, Jēzus paņēma maizi un svētīja, un lauza, un deva to saviem mācekļiem, un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa!

26:27b.MAT.026.027 Un Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva viņiem, sacīdams: Dzeriet visi no tā!

26:28b.MAT.026.028 Šīs ir manas Jaunās derības Asinis, kuras par daudziem tiks izlietas grēku piedošanai.

26:29b.MAT.026.029 Bet es jums saku, ka no šī laika es vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to ar jums no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.

26:30b.MAT.026.030 Un viņi, noskaitījuši pateicības lūgšanu, aizgāja uz Olīvkalnu.

26:31b.MAT.026.031 Tad Jēzus sacīja viņiem: Jūs visi šinī naktī ieļaunosieties no manis, jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.

26:32b.MAT.026.032 Bet pēc manas augšāmcelšanās es pirms jums aiziešu uz Galileju.

26:33b.MAT.026.033 Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Un ja visi no Tevis ieļaunotos, es nekad neieļaunošos.

26:34b.MAT.026.034 Jēzus viņam sacīja: Patiesi es tev saku, ka šinī naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīskārt noliegsi.

26:35b.MAT.026.035 Pēteris sacīja Viņam: Kaut arī man nāktos ar Tevi mirt, es Tevi nenoliegšu. Tāpat sacīja visi citi mācekļi.

26:36b.MAT.026.036 Tad Jēzus kopā ar viņiem aizgāja uz muižu, ko sauc par Ģetzemani, un sacīja saviem mācekļiem: Sēdieties šeit, kamēr es aiziešu tālāk un pielūgšu Dievu!

26:37b.MAT.026.037 Un Viņš ņēma sev līdz Pēteri un divus Zebedeja dēlus un iesāka skumt un baiļoties.

26:38b.MAT.026.038 Tad Viņš tiem sacīja: Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei; palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!

26:39b.MAT.026.039 Un, nedaudz pagājis uz priekšu, Viņš krita uz sava vaiga, lūdza Dievu un sacīja: Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, tad lai šis biķeris iet man secen, tomēr ne kā es vēlos, bet kā Tu!

26:40b.MAT.026.040 Un Viņš gāja pie saviem mācekļiem un atrada viņus guļot, un sacīja Pēterim: Tā jūs nespējāt pat vienu stundu būt ar mani nomodā?

26:41b.MAT.026.041 Esiet modri un lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā! Gars gan ir modrs, bet miesa vāja.

26:42b.MAT.026.042 Atkal Viņš aizgāja otrreiz un lūdza Dievu, sacīdams: Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar iet man secen un man tas jāizdzer, tad lai notiek Tavs prāts!

26:43b.MAT.026.043 Un Viņš atkal nāca un atrada tos guļot, jo viņu acis bija smagas.

26:44b.MAT.026.044 Un Viņš, atstājis tos, aizgāja atkal un trešo reizi lūdza Dievu, sacīdams tos pašus vārdus.

26:45b.MAT.026.045 Tad Viņš nāca pie saviem mācekļiem un sacīja tiem: Guliet jau nu un dusiet; lūk, stunda pienākusi, un Cilvēka Dēls tiks nodots grēcinieku rokās.

26:46b.MAT.026.046 Celieties, iesim! Lūk, tuvojas tas, kas mani nodos!

26:47b.MAT.026.047 Un kamēr Viņš vēl runāja, lūk, nāca Jūdass, viens no divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un rungām, kurus sūtīja augstie priesteri un tautas vecākie.

26:48b.MAT.026.048 Bet Viņa nodevējs bija devis tiem zīmi, sacīdams: kuru es skūpstīšu, ir Viņš, to aizturiet!

26:49b.MAT.026.049 Un tūliņ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: Esi sveicināts, Rabbi! Un skūpstīja Viņu.

26:50b.MAT.026.050 Bet Jēzus sacīja viņam: Draugs, kāpēc tu atnāci? Tad tie piegāja, satvēra Jēzu un aizturēja Viņu.

26:51b.MAT.026.051 Lūk, viens no tiem, kas bija ar Jēzu, izstiepa roku, izvilka savu zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam ausi.

26:52b.MAT.026.052 Tad Jēzus sacīja viņam: Liec savu zobenu savā vietā, jo visi, kas zobenu tver, no zobena ies bojā.

26:53b.MAT.026.053 Vai tu domā, ka es nevaru lūgt savu Tēvu, un Viņš man tūliņ neatsūtītu vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu?

26:54b.MAT.026.054 Kā tad lai izpildītos Raksti, ka tam tā jānotiek?

26:55b.MAT.026.055 Tanī stundā Jēzus sacīja pūlim: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām mani gūstīt. Ik dienas es sēdēju pie jums svētnīcā mācīdams, un jūs mani neaizturējāt.

26:56b.MAT.026.056 Bet tas viss notika, lai piepildītos pravieša raksti. Tad visi mācekļi atstāja Viņu un aizbēga.

26:57b.MAT.026.057 Bet tie, kas Jēzu saņēma, noveda Viņu pie augstā priestera Kaifas, kur bija sapulcējušies rakstu mācītāji un vecākie.

26:58b.MAT.026.058 Bet Pēteris sekoja Viņam no tālienes līdz pat augstā priestera pagalmam. Un viņš, iegājis iekšā, apsēdās pie kalpiem, lai redzētu galu.

26:59b.MAT.026.059 Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja nepatiesu liecību pret Jēzu, lai Viņu notiesātu nāvē,

26:60b.MAT.026.060 Un neatrada, lai gan uzstājās daudz netaisnu liecinieku. Bet beidzot nāca divi netaisni liecinieki

26:61b.MAT.026.061 Un sacīja: Viņš ir teicis: es varu Dieva namu nojaukt un to trijās dienās atkal uzcelt.

26:62b.MAT.026.062 Un augstais priesteris piecēlās un sacīja Viņam: Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko tie pret Tevi liecina?

26:63b.MAT.026.063 Bet Jēzus klusēja. Un augstais priesteris sacīja Viņam: Es zvērinu Tevi pie dzīvā Dieva, lai Tu mums sacītu, vai Tu esi Kristus, Dieva Dēls?

26:64b.MAT.026.064 Jēzus viņam sacīja: Tu to pateici: bet es jums saku, ka no šī laika jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visspēcīgā Dieva labās rokas un nākam debesu padebešos.

26:65b.MAT.026.065 Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes, sacīdams: Viņš Dievu zaimojis. Kāpēc mums vēl vajag liecinieku? Lūk, tagad jūs paši dzirdējāt zaimus.

26:66b.MAT.026.066 Kā jums šķiet? Bet viņi atbildēja un sacīja: Viņš nāvi pelnījis.

26:67b.MAT.026.067 Tad tie spļāva Viņam sejā un sita Viņu dūrēm, bet citi pliķēja Viņu sejā

26:68b.MAT.026.068 Un sacīja: Uzmini, Kristu, kurš Tevi sita?

26:69b.MAT.026.069 Bet Pēteris sēdēja ārā, pagalmā. Un viena kalpone pienāca pie Viņa, sacīdama: Arī tu biji ar Jēzu no Galilejas.

26:70b.MAT.026.070 Bet viņš to noliedza visu priekšā, sacīdams: Es nezinu, ko tu runā.

26:71b.MAT.026.071 Bet kad viņš gāja pa vārtiem, viņu ieraudzīja cita kalpone un sacīja tiem, kas tur bija: Arī šis bija ar Jēzu Nācarieti.

26:72b.MAT.026.072 Un viņš atkal liedzās, zvērēdams: Es to Cilvēku nepazīstu.

26:73b.MAT.026.073 Un pēc īsa brīža piegāja tie, kas tur stāvēja, un sacīja Pēterim: Patiesi tu esi viens no tiem, jo arī tava valoda nodod tevi.

26:74b.MAT.026.074 Tad viņš sāka lādēties un zvērēt, ka viņš to Cilvēku nepazīst. Un tūdaļ gailis dziedāja.

26:75b.MAT.026.075 Un Pēteris atminējās Jēzus vārdus, ko Viņš bija teicis: Pirms gailis dziedās, tu mani trīskārt noliegsi. Un viņš, izgājis ārā, rūgti raudāja.

27

27:1b.MAT.027.001 Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un tautas vecākie apspriedās par Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei.

27:2b.MAT.027.002 Un tie, saistījuši Viņu, aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam.

27:3b.MAT.027.003 Tad Jūdass, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš notiesāts, žēluma pamudināts, aiznesa trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem

27:4b.MAT.027.004 Un sacīja: Es esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis. Bet tie sacīja: Kāda mums daļa? Skaties pats!

27:5b.MAT.027.005 Un viņš, nometis sudraba gabalus svētnīcā, aizgāja un pakārās cilpā.

27:6b.MAT.027.006 Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: Nav brīv tos mest upurlādē, jo tā ir asins nauda.

27:7b.MAT.027.007 Un apspriedušies viņi nopirka par tiem podnieka tīrumu svešinieku kapsētai.

27:8b.MAT.027.008 Tāpēc šis tīrums līdz šai dienai saucas Hakeldama, tas ir, asins tīrums.

27:9b.MAT.027.009 Tā piepildījās pravieša Jeremija sludinājums, kas saka: Un tie saņēma trīsdesmit sudraba gabalus, novērtētā maksu, kādu Izraēļa dēli bija noteikuši,

27:10b.MAT.027.010 Un atdeva tos par podnieka tīrumu, kā Kungs man pavēlējis.

27:11b.MAT.027.011 Bet Jēzus nostājās zemes pārvaldnieka priekšā; un pārvaldnieks Viņam jautāja, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Jēzus viņam atbildēja: Tu to saki.

27:12b.MAT.027.012 Un kad augstie priesteri un vecākie Viņu apsūdzēja, Viņš nekā neatbildēja.

27:13b.MAT.027.013 Tad Pilāts sacīja Viņam: Vai Tu nedzirdi, cik smagu liecību viņi nodod pret Tevi?

27:14b.MAT.027.014 Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

27:15b.MAT.027.015 Bet augstos svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atbrīvot vienu cietumnieku, kuru viņi vēlējās.

27:16b.MAT.027.016 Bet tanī laikā viņam bija sevišķi ļaunas slavas cietumnieks, vārdā Baraba.

27:17b.MAT.027.017 Un kad viņi bija sapulcējušies, Pilāts sacīja tiem: Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, Barabu vai Jēzu, kuru sauc Kristus?

27:18b.MAT.027.018 Jo viņš zināja, ka tie skaudības dēļ Viņu bija nodevuši.

27:19b.MAT.027.019 Bet kad viņš sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja pie tā, sacīdama: Neaiztiec šo Taisnīgo, jo es šodien sapnī Viņa dēļ daudz cietu!

27:20b.MAT.027.020 Bet augstie priesteri un vecākie pamudināja tautu, lai tā pieprasa Barabu, bet Jēzu nogalina.

27:21b.MAT.027.021 Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja viņiem: Kuru no šiem diviem gribat, lai es jums atlaižu? Bet viņi sacīja: Barabu.

27:22b.MAT.027.022 Pilāts viņiem sacīja: Ko tad man darīt ar Jēzu, kas saucas Kristus?

27:23b.MAT.027.023 Visi viņi sacīja: Sist Viņu krustā! Zemes pārvaldnieks viņiem sacīja: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet viņi vēl skaļāk kliedza un sacīja: Sist Viņu krustā!

27:24b.MAT.027.024 Bet Pilāts, redzēdams to, ka viņš nekā nepanāk, bet troksnis pavairojas, ņēma ūdeni, mazgāja rokas tautas priekšā, sacīdams: Es esmu nevainīgs pie šī Taisnīgā asinīm. Skatieties paši!

27:25b.MAT.027.025 Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.

27:26b.MAT.027.026 Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu, šaustītu, nodeva tiem, lai Viņu sit krustā.

27:27b.MAT.027.027 Tad pārvaldnieka kareivji ņēma Jēzu tiesas namā un sapulcināja pie Viņa visu pulku.

27:28b.MAT.027.028 Un tie, izģērbuši Viņu, apvilka Viņam purpura mēteli.

27:29b.MAT.027.029 Un tie, nopinuši kroni no ērkšķiem, lika to Viņam galvā un niedri Viņa labajā rokā. Un tie, Viņa priekšā ceļos mezdamies, izsmēja Viņu, sacīdami: Esi sveicināts, jūdu ķēniņ!

27:30b.MAT.027.030 Un tie spļāva uz Viņu, paņēma niedri un sita Viņam pa galvu.

27:31b.MAT.027.031 Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam mēteli un ietērpa Viņu Viņa paša drēbēs un aizveda, lai Viņu sistu krustā.

27:32b.MAT.027.032 Bet izgājuši, viņi sastapa cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmani; tie piespieda šo nest Viņa krustu.

27:33b.MAT.027.033 Un viņi nonāca tai vietā, ko sauc par Golgātu, tas ir, Kalvārijas vietu.

27:34b.MAT.027.034 Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar žulti. Un Viņš, baudījis, negribēja to dzert.

27:35b.MAT.027.035 Bet kad tie bija Viņu krustā piesituši, tie lozējot izdalīja Viņa drēbes, lai izpildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka: Viņi izdalīja manas drēbes un par maniem svārkiem meta kauliņus.

27:36b.MAT.027.036 Un tie sēdēja un apsargāja Viņu.

27:37b.MAT.027.037 Un virs Viņa galvas tie uzlika Viņa vainas uzrakstu: Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš.

27:38b.MAT.027.038 Tad divi slepkavas reizē ar Viņu tika sisti krustā: viens pa labi, otrs pa kreisi.

27:39b.MAT.027.039 Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami,

27:40b.MAT.027.040 Un sacīja: Tu, kas noplēs Dieva svētnīcu un to trijās dienās atkal uzcel, atpestī pats sevi! Ja Tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta!

27:41b.MAT.027.041 Tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecākie izsmiedami sacīja:

27:42b.MAT.027.042 Citiem Viņš palīdzēja, pats sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Izraēļa ķēniņš, lai nokāpj tagad no krusta, un mēs ticēsim Viņam.

27:43b.MAT.027.043 Viņš paļāvās uz Dievu, lai tagad glābj, ja Viņš to vēlas, jo Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls.

27:44b.MAT.027.044 Bet arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustos piesisti, tāpat nievāja Viņu.

27:45b.MAT.027.045 Bet no sestās stundas tumsa iestājās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai.

27:46b.MAT.027.046 Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lema sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji?

27:47b.MAT.027.047 Bet daži, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, teica: Viņš sauc Eliju.

27:48b.MAT.027.048 Un tūdaļ viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to etiķī, uzsprauda niedrē un deva Viņam dzert.

27:49b.MAT.027.049 Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim, vai Elijs nāks Viņu glābt.

27:50b.MAT.027.050 Bet Jēzus atkal sauca skaļā balsī un atdeva savu garu.

27:51b.MAT.027.051 Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja, un klintis plīsa,

27:52b.MAT.027.052 Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem.

27:53b.MAT.027.053 Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.

27:54b.MAT.027.054 Bet virsnieks un tie, kas ar Viņu bija, sargāja Jēzu un, redzēdami zemestrīci un visu, kas notika, ļoti izbijās un sacīja: Patiesi, Viņš bija Dieva Dēls.

27:55b.MAT.027.055 Bet tur bija daudz sieviešu no tālienes, kas pavadīja Jēzu no Galilejas un kalpoja Viņam.

27:56b.MAT.027.056 Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.

27:57b.MAT.027.057 Bet vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis.

27:58b.MAT.027.058 Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot.

27:59b.MAT.027.059 Un kad Jāzeps saņēma miesas, viņš ietina tās tīrā audeklā.

27:60b.MAT.027.060 Un viņš ielika tās savā jaunajā kapā, ko bija izcirtis klintī. Un viņš, pievēlis kapa durvīm lielu akmeni, aizgāja.

27:61b.MAT.027.061 Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija; viņas sēdēja iepretim kapam.

27:62b.MAT.027.062 Bet otrā dienā, kas ir pēc sataisīšanās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta

27:63b.MAT.027.063 Un sacīja: Kungs, mēs atminējāmies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es augšāmcelšos.

27:64b.MAT.027.064 Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, ka kādreiz neatnāk Viņa mācekļi un nenozog Viņu, un nepasaka tautai: Viņš uzcēlies no miroņiem. Tad pēdējā viltība būtu lielāka nekā pirmā.

27:65b.MAT.027.065 Pilāts viņiem atbildēja: Ņemiet sardzi, ejiet un apsargājiet, kā zināt!

27:66b.MAT.027.066 Un viņi aizgāja, pielika kapam sardzi un apzīmogoja akmeni.

28

28:1b.MAT.028.001 Bet, kad sabats beidzās, pirmajai nedēļas dienai austot, Marija Magdalēna un otra Marija nāca apskatīt kapu.

28:2b.MAT.028.002 Un, lūk, notika liela zemestrīce, jo Kunga eņģelis nāca no debesīm un piegājis novēla akmeni, un apsēdās uz tā.

28:3b.MAT.028.003 Un viņa skats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs.

28:4b.MAT.028.004 Bet sargi bailēs drebēja un bijās no viņa, un kļuva kā miruši.

28:5b.MAT.028.005 Bet eņģelis uzrunāja sievietes un sacīja: Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto.

28:6b.MAT.028.006 Viņa šeit nav, jo Viņš ir augšāmcēlies, kā bija sacījis. Nāciet un aplūkojiet to vietu, kur Kungs bija nolikts!

28:7b.MAT.028.007 Un ejiet steigšus un pasakiet Viņa mācekļiem, ka Viņš ir augšāmcēlies, un, lūk, Viņš pirms jums aizies uz Galileju. Tur jūs Viņu redzēsiet. Lūk, es jums to vēstīju.

28:8b.MAT.028.008 Un viņas bailēs un lielā priekā ātri izgāja no kapa un steidzās to vēstīt Viņa mācekļiem.

28:9b.MAT.028.009 Un, lūk, Jēzus sastapa viņas un sacīja: Esiet sveicinātas! Bet tās piegāja, apskāva Viņa kājas un pielūdza Viņu.

28:10b.MAT.028.010 Tad Jēzus sacīja viņām: Nebīstieties, ejiet un paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi iet uz Galileju! Tur viņi mani redzēs.

28:11b.MAT.028.011 Kad viņas bija aizgājušas, lūk, daži no sargiem, iegājuši pilsētā, paziņoja augstajiem priesteriem visu, kas bija noticis.

28:12b.MAT.028.012 Un viņi, sapulcējušies ar vecākajiem, nolēma dot kareivjiem daudz naudas

28:13b.MAT.028.013 Un teica: Sakiet: Viņa mācekļi atnāca naktī un, mums guļot, nozaga Viņu.

28:14b.MAT.028.014 Un mēs, ja zemes pārvaldnieks par to dabūs zināt, viņu pārliecināsim un gādāsim par jūsu drošību.

28:15b.MAT.028.015 Un sargi, saņēmuši naudu, darīja, kā bija mācīti. Un šī valoda izpaudās starp jūdiem līdz pat šai dienai.

28:16b.MAT.028.016 Bet vienpadsmit mācekļi aizgāja Galilejā uz to kalnu, kur Jēzus bija viņiem pavēlējis.

28:17b.MAT.028.017 Un tie, Viņu ieraudzījuši, pielūdza Viņu, bet daži šaubījās.

28:18b.MAT.028.018 Un Jēzus piegāja un runāja viņiem, sacīdams: Man dota visa vara debesīs un virs zemes.

28:19b.MAT.028.019 Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā,

28:20b.MAT.028.020 Mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis, un, lūk, es esmu ar jums līdz pasaules galam.